Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka iedzīvotāji bez sakariem bija pat 48 stundas. “Augusta vētra skaidri parādīja, ka mums steidzami jānosaka skaidrs standarts, kā elektronisko sakaru sistēmai jāfunkcionē krīzes apstākļos. Mums jāspēj iedzīvotājiem nodrošināt vismaz minimālo elektronisko sakaru pakalpojumu līmeni, lai varētu veikt zvanus uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112, saņemt šūnapraides brīdinājumus,“ atzīmēja komisijas priekšsēdētājs.
Stihijas laikā nedarbojās 20 līdz 30 procenti sakaru mezglu tīkla, kas skāra teju trešdaļu valsts iedzīvotāju. Vienlaikus aptuveni 80 procentiem lietotāju sakaru pakalpojumi tika atjaunoti 24 stundu laikā, atbildot uz deputātu jautājumiem, pauda Satiksmes ministrija. Šobrīd norit darbs pie grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, lai krīzes situācijās varētu izmantot nacionālo viesabonēšanu. Tā ļautu automātiski izmantot cita operatoru tīklu, ja kāda operatora tīkls nebūtu pieejams. Tāpat ministrija kopā ar mobilo skaru operatoriem izstrādā 72 stundu noturības plānu, lai nodrošinātu minimālo pakalpojumu pieejamību un vērtē satelītsakaru izmantošanas iespējas.
“Paralēli viesabonēšanas risinājumiem ir jāveido arī noturības punkti, piemēram, degvielas uzpildes stacijās vai citās sabiedrībai pieejamās vietās, kur cilvēki var saņemt informāciju, uzlādēt ierīces un nodrošināt sakarus,” sacīja A.Ašeradens.
Sēdes dalībnieki sprieda, ka jānosaka prioritāri atjaunojamie objekti krīzes situācijā, vispirms darbību nodrošinot kritiskajai infrastruktūrai, glābšanas dienestiem un valsts pārvaldei. Deputāti arī aicināja efektīvāk izmantot optisko interneta kabeļu tīklu un izvērtēt tā noslodzi.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija uzsvēra arī elektronisko sakaru pakalpojumu nepārtrauktības prasības publiskajos iepirkumos un nepieciešamību koordinēt ģeneratoru izmantošanu plaša mēroga ārkārtas situācijās.
Komisija no atbildīgās Satiksmes ministrijas sagaida konkrētus priekšlikumus sakaru nozares noturības stiprināšanai un rīcības algoritmam krīzes situācijā, uzsvēra A.Ašeradens. Plānots, ka ministrija 6.oktobrī informēs komisiju par paveikto elektronisko sakaru darbības standarta izstrādē krīzes situācijās.
Jau iepriekš ziņots, ka šā gada 22.augustā un naktī uz 23.augustu teju visu Latvijas teritoriju skāra spēcīga vētra, kā rezultātā aptuveni 280 000 mājsaimniecību tika traucēta elektroapgāde. Plašākie bojājumi un elektroapgādes pārrāvumi bija valsts centrālajā daļā un dienvidaustrumos. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Šī vētra atzīta par spēcīgāko vasaras vētru kopš 1966.gada.
