“Ar šiem grozījumiem mēs izpildām Satversmes tiesas spriedumu un nostiprinām latviešu valodas kā vienīgo valsts valodu sabiedriskajā medijā. Pašpietiekamās mazākumtautību valodās saturu turpmāk varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai nolūkā atspēkot sabiedrībai bīstamu dezinformāciju,” akcentē komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.
Izmaiņu mērķis ir nodrošināt Satversmes tiesas 2026.gada 30.marta sprieduma izpildi. Šobrīd likums sabiedriskajam medijam paredz pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās.
Grozījumi noteic, ka sabiedriskajam medijam būs tiesības veidot saturu mazākumtautību valodās, kas nav pašpietiekamas, lai veicinātu sabiedrības integrāciju, piederības sajūtu Latvijai un izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Savukārt saturu pašpietiekamās mazākumtautību valodās sabiedriskie mediji varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai gadījumos, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot tikai tādu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.
Likumprojekta autori uzsver, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību, sabiedrības integrāciju un valsts drošības interesēm.
Grozījumi paredz, ka sabiedriskajam medijam, pieņemot lēmumus par satura veidošanu mazākumtautību valodās, būs jāņem vērā valsts drošības apdraudējuma intensitāte, kā arī jāvērtē nepieciešamība nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās.
Tāpat izmaiņas paredz, ka, pārraidot filmas, seriālus vai teātra izrādes, būs pieļaujami mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās.
Plānots, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
