“Ar šiem grozījumiem mēs izpildām Satversmes tiesas spriedumu un nostiprinām latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu sabiedriskajā medijā. Pašpietiekamās mazākumtautību valodās saturu turpmāk varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai nolūkā atspēkot sabiedrībai bīstamu dezinformāciju,” iepriekš akcentēja par likumprojektu atbildīgās Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.
Līdz šim likums sabiedriskajam medijam paredzēja pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās.
Grozījumi noteic, ka sabiedriskajam medijam būs tiesības veidot saturu mazākumtautību valodās, kas nav pašpietiekamas, lai veicinātu sabiedrības integrāciju, piederības sajūtu Latvijai un izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Savukārt saturu pašpietiekamās mazākumtautību valodās sabiedriskie mediji varēs veidot tikai izņēmuma gadījumos – ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā vai gadījumos, kad nepieciešams mērķtiecīgi atspēkot tikai tādu informāciju, kas ir maldīga, nepatiesa un apdraud demokrātiju un Latvijas valsti kopumā.
Likumprojekta autori iepriekš uzsvēra, ka grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu līdzsvaru starp latviešu valodas aizsardzību, sabiedrības integrāciju un valsts drošības interesēm.
Grozījumi paredz, ka sabiedriskajam medijam, pieņemot lēmumus par satura veidošanu mazākumtautību valodās, būs jāņem vērā valsts drošības apdraudējuma intensitāte, kā arī jāvērtē nepieciešamība nodrošināt objektīvu un neatkarīgu informāciju mazākumtautību valodās.
Tāpat izmaiņas paredz, ka, pārraidot filmas, seriālus vai teātra izrādes, būs pieļaujami mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi svešvalodās.
Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
