Smagāki sodi par naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem

Likuma izmaiņas izstrādātas pēc Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijām un paredz augstākus sodus par vairākiem pārkāpumiem. Līdz šim par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Tagad par šo pārkāpumu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

Ar grozījumiem jaunā redakcijā izteikts Krimināllikuma 195.¹ pants, kā arī noteikti smagāki sodi. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt informāciju par darījumu un tajā iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas patieso īpašnieku vai patieso labuma guvēju, kā arī par likumā noteiktā pienākuma atklāt patieso labuma guvēju nepildīšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai vai juridiskajai personai līdz šim sodīja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Izmaiņas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam.

Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Grozījumi paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.

Finanšu izlūkošanas dienests atzinīgi vērtē izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, jo īpaši attiecībā uz grozījumiem Krimināllikuma 195. un 195.¹ pantā.

"Izmaiņas, līdz ar kurām tiek palielināta soda sankcija brīvības atņemšanai no trim uz četriem gadiem par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, kas ir ietverta Krimināllikuma 195. panta pirmajā daļā, izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES)  2018/1673 (2018.gada 23.oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām. Vēršama uzmanība, ka atbilstošu sankciju ieviešana normatīvajā regulējumā ir viens no priekšnosacījumiem personu atturēšanai no noziedzīga nodarījuma. Finanšu izlūkošanas dienests atzinīgi vērtē veiktos grozījumus, jo īpaši, ņemot vērā to, ka šādā veidā tiek veicināta atturēšanās no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kā nacionālā tā Eiropas Savienības līmenī," uzsver Finanšu izlūkošanas dienesta juriste Dace Vītola.

Tāpat Finanšu izlūkošanas dienests uzskata, ka, nosakot kriminālatbildību par likumā noteikto ziņu par patieso labuma guvēju nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu ne tikai fiziskajai vai juridiskajai personai, bet arī valsts institūcijai, kā arī palielinot brīvības atņemšanas soda apmēru, tiek izpildīts viens no ietvertajiem punktiem Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim, kas ir vērsts uz Moneyval ziņojumā ietverto rekomendāciju izpildi. Proti, viens no pasākumiem ir vērsts uz nepieciešamību veikt normatīvo aktu grozījumus, nosakot sodus par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvēju, kā arī paaugstināt sankcijas.

D. Vītola: "Vienlaikus Finanšu izlūkošanas dienests atgādina, ka ir nepieciešamas izmaiņas Krimināllikuma 55. pantā. Jāuzsver, ka viena no rekomendācijām attiecībā uz efektivitātes rādītāju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumu izmeklēšanu (IO7) noteic, ka ir jāpārskata Krimināllikuma 55. panta ietekme attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas spriedumu sankciju efektivitāti, kas pieļauj nosacītu notiesāšanu uz laiku līdz pieciem gadiem".

Arī pret autozagļiem un orgānu tirdzniecību

Līdz šim likums transportlīdzekļa zādzību atkarībā no tā vērtības kvalificēja kā mazāk smagu noziegumu, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Savukārt zādzība no transportlīdzekļa, piemēram, transportlīdzekļa salonā atstātās mantas zādzība, tika kvalificēta kā smags noziegums, par ko sodīja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Ar likuma grozījumiem kriminālatbildība par transportlīdzekļa zādzību pastiprināta, paredzot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē: transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots, tā vērtība parasti ir ievērojama, kā arī tas tiek speciāli apdrošināts un reģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

Krimināllikumā precizēta arī atbildība par transportlīdzekļa nolaupīšanu, nosakot par to brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Lai pilnveidotu normatīvo regulējumu cīņai pret cilvēku orgānu tirdzniecību, likums papildināts ar 139.¹ pantu. Par donora vai recipienta vervēšanu cilvēka audu vai orgānu nelikumīgai izņemšanai vai transplantēšanai turpmāk sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarītas personu grupā, vai ja tās izdarījusi ārstniecības persona, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.