SATURA RĀDĪTĀJS
- Rekomendācijas
- Uzdevumi
- Sasniedzamie mērķi
- Progresa novērtējuma rezultāti
- Iesaistītās institūcijas
- Tiesību akti
- Noderīgas saites
- Publikācijas
Šī virziena ietvaros tiek vērtēta valsts spēju efektivitāte izmeklēt un saukt pie atbildības personas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī novērtēt, vai piemērotie sodi ir efektīvi, proporcionāli un atturoši. Papildus tiek vērtēts, vai, izmeklējot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, notiek paralēlā finanšu izmeklēšana attiecībā uz iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu un vai tiek izmeklēti autonomie legalizēšanas gadījumi (stand alone), kuros nav noskaidrojams predikatīvais noziedzīgais nodarījums. Tiek vērtēts, vai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanu atbildīgās institūcijas (izmeklēšana, prokuratūra, tiesneši) darbojas saskaņoti, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (NILL) riskus valstī.
Rekomendācijas
- Latvijai jānosaka NILL apkarošana kā prioritāte un sistemātiski jānodrošina kriminālatbildības piemērošana par visiem NILL veidiem, ieskaitot trešo personu veikta (third party money laundering) NILL un autonomajiem (stand alone) NILL gadījumiem.
- NILL izmeklēšanām ir jābūt racionalizētām (streamlined) un prioritizētām, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un izskatīšanu tiesā pēc iespējas īsākā laika periodā. Vienlaikus jāuzlabo un sistemātiski jāveic paralēlas finanšu izmeklēšanas.
- Latvijai NILL izmeklēšana ir jānosaka kā prioritāte atbilstoši tās riska profilam (reģionālais finanšu centrs).
- Prokuroriem ir jāpiemēro nesen ieviestās tiesību normas attiecībā uz NILL pierādīšanu ar netiešiem pierādījumiem, mainot līdzšinējo praksi, kas pamatā balstīta uz predikatīvā noziedzīgā nodarījuma noskaidrošanu.
- Latvijai ir jāizstrādā vadlīnijas tiesībsargājošām iestādēm un jārīko attiecīgas apmācības visiem tiesību normu piemērotājiem, kas fokusētos uz minimālo pierādījumu slieksni, kas nepieciešams tiesai, lai pierādītu NILL predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību, ņemot vērā nesen veiktos tiesību aktu grozījumus.
- Jāizvērtē Krimināllikuma 55. panta, kas pieļauj nosacītu notiesāšanu, turpmāku piemērošanu NILL lietās, lai nodrošinātu piemēroto sodu efektivitāti. Prokuroriem ir sistemātiski jāiesniedz protesti par tiem tiesas piespriestajiem sodiem par NILL, kas ir pārāk saudzējoši.
Uzdevumi
Tieslietu ministrija NILL novēršanu noteikusi kā prioritāti un izstrādājusi vadlīnijas NILL lietu prioritizēšanā (Risk Based Approach), nosakot kopīgus principus un kritērijus, pēc kuriem veicama informācijas vākšana, analīze un izvērtēšana visās informācijas analīzes, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas stadijās.
Galvenie sasniedzamie mērķi
- Definētajās prioritārajās nozarēs un lietās veikta izmeklēšana un kriminālvajāšana, nodrošinot, ka līdz 2019. gada trešajam ceturksnim vairākas būtiskas liela apjoma lietas tiek nodotas iztiesāšanai.
- Nodrošināta tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai nepieciešamā pierādījumu apjoma nodrošināšanu, tajā skaitā apmācību ietvaros tiesnešiem ietverts temats par sodu politiku.
- Pastiprināta kontrole pār prokuroru rīcību saistībā ar viedokļa izteikšanu (protests) par nosakāmo soda veidu un apmēru krimināllietās par NILL.
Progresa novērtējuma rezultāti
[PDF] 7. rīcības virziens - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
Iesaistītās institūcijas
Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija
Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Finanšu nozares asociācija; Valsts robežsardze; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Valsts policijas koledža; Latvijas Tiesnešu mācību centrs; Prokuratūra; Tiesu administrācija; Valsts administrācijas skola; Likuma subjekti; Finanšu ministrija; Satversmes aizsardzības birojs; Augstākā tiesa; Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā esošās institūcijas
Tiesību akti
Noderīgas saites
- Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas risku novērtējums (2017.-2018.)
- Nacionālais terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.- 2018.gadu (papildināts 2019.gada jūlijā) (latviešu valodā) (angļu valodā)
- Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski (publiskojamā versija)
Publikācijas
- Tematiskais atvērums “Moneyval”
- LV portāla tematiskās publikācijas
- Institūciju paziņojumi sabiedrībai (preses relīzes)
- Žurnāla “Jurista Vārds” tematiskās publikācijas:
- Medina L. Kas mūsdienu biznesā ir laba un slikta rīcība. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 10.-12.lpp.
- Letiņa L. Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 22.-27.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
- Brazovskis J., Pastars E. Risku kultūra un pārvaldība cīņai ar finanšu noziegumiem. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 28.-34.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
- Znotiņa I., Vītola D. Plānotas būtiskas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Jurista Vārds, 12.03.2019., Nr. 10 (1067), 5.–7.lpp. (brīva pieeja abonentiem vai iegādājoties e-žurnālu)
- Tieslietu sistēmas auditā meklēs un labos vājās vietas. Jurista Vārds, 19.02.2019., Nr. 7 (1065), 6.–13.lpp. [intervija ar tieslietu ministru Jāni Bordānu]
- Jaunā valdība akcentē bezkompromisu tiesiskumu un likuma varu. Jurista Vārds, 29.01.2019., Nr. 4 (1062), 5. lpp.
- Kucina I., Medina L. Būtiskākās izmaiņas tiesu sistēmā un tiesību politikas jomā. Jurista Vārds, 29.01.2019., Nr. 4 (1062), 23.–29.lpp.
