SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. maijā, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
7
7

Izmeklēšana un kriminālvajāšana (5. kārta)

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

SATURA RĀDĪTĀJS

Šī virziena ietvaros tiek vērtēta valsts spēju efektivitāte izmeklēt un saukt pie atbildības personas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī novērtēt, vai piemērotie sodi ir efektīvi, proporcionāli un atturoši. Papildus tiek vērtēts, vai, izmeklējot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, notiek paralēlā finanšu izmeklēšana attiecībā uz iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu un vai tiek izmeklēti autonomie legalizēšanas gadījumi (stand alone), kuros nav noskaidrojams predikatīvais noziedzīgais nodarījums. Tiek vērtēts, vai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanu atbildīgās institūcijas (izmeklēšana, prokuratūra, tiesneši) darbojas saskaņoti, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (NILL) riskus valstī.

Rekomendācijas

  • Latvijai jānosaka NILL apkarošana kā prioritāte un sistemātiski jānodrošina kriminālatbildības piemērošana par visiem NILL veidiem, ieskaitot trešo personu veikta (third party money laundering) NILL un autonomajiem (stand alone) NILL gadījumiem.
  • NILL izmeklēšanām ir jābūt racionalizētām (streamlined) un prioritizētām, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un izskatīšanu tiesā pēc iespējas īsākā laika periodā. Vienlaikus jāuzlabo un sistemātiski jāveic paralēlas finanšu izmeklēšanas.
  • Latvijai NILL izmeklēšana ir jānosaka kā prioritāte atbilstoši tās riska profilam (reģionālais finanšu centrs).
  • Prokuroriem ir jāpiemēro nesen ieviestās tiesību normas attiecībā uz NILL pierādīšanu ar netiešiem pierādījumiem, mainot līdzšinējo praksi, kas pamatā balstīta uz predikatīvā noziedzīgā nodarījuma noskaidrošanu.
  • Latvijai ir jāizstrādā vadlīnijas tiesībsargājošām iestādēm un jārīko attiecīgas apmācības visiem tiesību normu piemērotājiem, kas fokusētos uz minimālo pierādījumu slieksni, kas nepieciešams tiesai, lai pierādītu NILL predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību, ņemot vērā nesen veiktos tiesību aktu grozījumus.
  • Jāizvērtē Krimināllikuma 55. panta, kas pieļauj nosacītu notiesāšanu,  turpmāku piemērošanu NILL lietās, lai nodrošinātu piemēroto sodu efektivitāti. Prokuroriem ir sistemātiski jāiesniedz protesti par tiem tiesas piespriestajiem sodiem par NILL, kas ir pārāk saudzējoši.

Uzdevumi

Tieslietu ministrija NILL novēršanu noteikusi kā prioritāti un izstrādājusi vadlīnijas NILL lietu prioritizēšanā (Risk Based Approach), nosakot kopīgus principus un kritērijus, pēc kuriem veicama informācijas vākšana, analīze un izvērtēšana visās informācijas analīzes, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas stadijās.

Galvenie sasniedzamie mērķi

  • Definētajās prioritārajās nozarēs un lietās veikta izmeklēšana un kriminālvajāšana, nodrošinot, ka līdz 2019. gada trešajam ceturksnim vairākas būtiskas liela apjoma lietas tiek nodotas iztiesāšanai.
  • Nodrošināta tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai nepieciešamā pierādījumu apjoma nodrošināšanu, tajā skaitā apmācību ietvaros tiesnešiem ietverts temats par sodu politiku.
  • Pastiprināta kontrole pār prokuroru rīcību saistībā ar viedokļa izteikšanu (protests) par nosakāmo soda veidu un apmēru krimināllietās par NILL.

Progresa novērtējuma rezultāti

[PDF] 7. rīcības virziens - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Iesaistītās institūcijas

Atbildīgā institūcija: Tieslietu ministrija

Līdzatbildīgās institūcijas: Iekšlietu ministrija; Finanšu izlūkošanas dienests; Valsts policija; Valsts ieņēmumu dienests; Valsts drošības dienests; Ģenerālprokuratūra; Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs; Finanšu un kapitāla tirgus komisija; Finanšu nozares asociācija; Valsts robežsardze; Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojs; Valsts policijas koledža; Latvijas Tiesnešu mācību centrs; Prokuratūra; Tiesu administrācija; Valsts administrācijas skola; Likuma subjekti; Finanšu ministrija; Satversmes aizsardzības birojs; Augstākā tiesa; Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā esošās institūcijas

Tiesību akti

Noderīgas saites

Publikācijas

Labs saturs
7
Pievienot komentāru

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma

Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)

NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)

 

 

12 rīcības virzieni:

1. Riski, politika un koordinācija

2. Starptautiskā sadarbība

3. Finanšu sektors

4. Nefinanšu sektors

5. Juridiskās personas un veidojumi

6. Finanšu izlūkošana

7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

8. Konfiskācija

9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas

12. Starptautiskās un nacionālās sankcijas

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI