FOTO: Freepik.
Strukturētu elektronisko rēķinu obligāta lietošana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, tiks pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Pašreiz Grāmatvedības likumā noteiktais termiņš ir 2026. gads.
Lai termiņu pārceltu, tiks veikti Grāmatvedības likuma grozījumi, kas jāpieņem Saeimai.
Saskaņā ar pašreizējo likuma redakciju paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra uzņēmums (un arī fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību), izsniedzot attaisnojuma dokumentu citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam, kas nav budžeta iestāde, preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai (rēķinu), to noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tas nozīmē, ka obligātā e-rēķina ieviešana tiks pārcelta par diviem gadiem.
Lēmumu pārcelt e-rēķina obligātumu valdība atbalstīja otrdien, 27. maijā, uzklausot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu “Par strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanas gaitu”.
VARAM ziņojumā norādīts: tā kā Grāmatvedības likuma grozījumi par e-rēķinu lietošanas obligātumu tika pieņemti 2024. gada 31. oktobrī, tikai divus mēnešus pirms tā spēkā stāšanās 2025. gada 1. janvārī, ar obligātumu skartajiem subjektiem bija nepietiekams laiks, lai sagatavotos šīm izmaiņām un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu. Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi pieejami un cilvēklasāmā formā, piemēram, teksta veidā.
Ministre Inga Bērziņa valdības sēdē norādīja uz uzņēmēju zemo gatavību lietot e-rēķinu. Apmēram pusei nav tam nepieciešamo prasmju un ierīču. Sākotnēji tika prognozēts mazāks e-rēķinu apjoms, nekā reāli būtu, ja e-rēķini tiktu ieviesti no nākamā gada. Piemēram, 2024. gada ceturksnī tika izrakstīti 10 000 e-rēķinu, šogad – 276 tūkstoši, un 2026. gada prognoze ir pieci miljoni. Tas prasa papildu uzlabojumus sistēmā, kam vajadzīgi ieguldījumi. Valsts ieņēmumu dienests un Valsts digitālās attīstības aģentūra ir vienojušies par termiņu, kādā tas varētu notikt, un to, kas vēl nepieciešams, lai šo sistēmu pilnveidotu un uzņēmējiem būtu laiks sagatavoties pilnvērtīgai e-rēķinu ieviešanai. No nākamā gada otrā ceturkšņa uzņēmēji e-rēķinu jauno sistēmu varēs izmantot brīvprātīgi.
Tā kā tas prasa lielus ieguldījumus, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, Finanšu ministrija ieteica pagarināt obligātās e-rēķinu lietošanas termiņu. Finanšu ministrs Alvils Ašeradens uzsvēra, ka līdz ar to arī pārejas periods būtu ilgāks un varētu izvērtēt, kāds atbalsts uzņēmējiem vajadzīgs.
FM vērsīsies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar lūgumu grozījumus veidot kā komisijas likumprojektu un pārcelt e-rēķinu obligātumu uz 2028. gadu.
LV portāls jau rakstīja, ka Saeimā ir iesniegts deputātu sagatavots likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz vēl par gadu (līdz 2027. gada 1. janvārim) atlikt e-rēķina sistēmas ieviešanu.
Likumprojekta iesniedzēji anotācijā norādījuši, ka e-rēķinu sistēmas ieviešana ir bijusi nepārdomāta un sasteigta, tāpēc tā jāatliek, lai tiktu sakārtotas nepieciešamās procedūras un normatīvie tiesību akti optimālai sistēmas darbībai, kas neradītu uzņēmējiem pārmērīgu birokrātisko slogu un neliktu pastāvīgi mainīt un pielāgot informācijas sistēmas, tam tērējot neadekvāti lielus finanšu resursus.
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, e-rēķini obligāti jāizmanto norēķinos starp valsts pārvaldi un Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem jeb G2G (Goverment to Goverment), B2G (Business to Goverment) un G2B (Goverment to Business) segmentā.
Ministru kabineta protokollēmuma projektā dots uzdevums Finanšu ministrijai izstrādāt un finanšu ministram līdz 2025. gada 1. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos par strukturētu elektronisko rēķinu obligātas aprites uzsākšanas pārcelšanu uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, uz 2028. gada 1. janvāri, vienlaikus paredzot pārejas periodu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām