Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku nolūkā viņu norīkot uz laiku veikt darbu citā uzņēmumā – tā labā un vadībā, pakļaujoties uzņēmuma noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem. Saskaņā ar Darba likuma 4. panta otro daļu, ja darba līgumu ar darbinieku slēdz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, viņš arī uzskatāms par darba devēju.

Darba likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikts darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja kā darba devēja pienākums darbiniekam, kurš uz noteiktu laiku norīkots veikt darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja uzņēmumā, nodrošināt tādus pašus darba apstākļus un piemērot tādus pašus nodarbinātības noteikumus, t. sk. darba samaksas noteikumus, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju būtu nodibinātas tieši un darbinieks veiktu to pašu darbu. Tādējādi, lai nodrošinātu minēto pienākumu izpildi, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējam pirms darbinieka norīkošanas jānoskaidro, kādi ir darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi pie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja.

Tā kā pirmšķietami darba devējs vēlas jūs norīkot veikt darbu pie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja Beļģijā, tad ņemams vērā, ka saskaņā ar Darba likuma 14. panta pirmās daļas 3. punktu darbinieka nosūtīšana likuma izpratnē ir arī tie gadījumi, kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja viņa uzņēmums atrodas citā valstī vai arī viņš veic savu darbību citā valstī. Tādējādi uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju šajā situācijā attiecina noteikumus par darbinieka nosūtīšanu.

Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu ārpus Latvijas, noteikti Darba likuma 14.² pantā. Darba devējiem, nosūtot darbiniekus veikt darbu citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir pienākums nosūtītajam darbiniekam nodrošināt tādus nodarbinātības noteikumus (tai skaitā darba samaksu) un darba apstākļus, kuri atbilst attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vai darba koplīgumiem, kas atzīti par vispārsaistošiem.

Tādējādi darba devējam konkrētās valsts (jūsu gadījumā – Beļģijas) vienotajā tīmekļvietnē vai kompetentajā iestādē vai arī pie sava sadarbības partnera jānoskaidro, kādi noteikumi ir piemērojami darbinieka nosūtīšanas jomā, tostarp tad, ja darbinieku uz Beļģiju nosūta darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs.

Nepieciešamā informācija par darbinieku nosūtīšanu, nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem konkrētajā dalībvalstī ir pieejama arī Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.

Kad visu vajadzīgo informāciju darba devējs ir noskaidrojis, tad darba devējam ir pienākums rakstveidā pirms nosūtīšanas informēt darbinieku par Darba likuma 14.² panta trešajā daļā uzskaitīto informāciju, tajā skaitā par:

• darba samaksu, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar tās valsts normatīvo regulējumu, kurā viņš veiks darbu;
• atlīdzību, kas saistīta ar darbinieka nosūtīšanu, un kārtību, kādā tiek kompensēti izdevumi par ceļu, ēdināšanu un izmitināšanu;
• tās valsts, kurā tiks veikts darbs, vienoto oficiālo tīmekļvietni, kur ietverta informācija par darbinieku nosūtīšanu.

Informācija par nodokļu samaksu pieejama šajā LV portāla skaidrojumā “Kas ir A1 sertifikāts, un kad tas nepieciešams, strādājot citā ES dalībvalstī”.