4. septembrī publicētajā dokumentā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.
Latvijas Banka informē, ka projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī.
Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā.
Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību un NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai. Tāpat izpētīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvā ietekme uz finanšu stabilitāti.
Ziņojuma kopsavilkumā uzsvērts: lai veiksmīgāk apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu, iestādēm vajadzētu apsvērt iespēju izstrādāt valsts mēroga mehānismu visaptverošai pārrobežu finanšu plūsmu uzraudzībai, jo īpaši valstīs, kurās ir vislielākie pārrobežu maksājumi.
Varētu arī censties tālāk uzlabot valstu izpratni par naudas atmazgāšanas pārrobežu un nerezidentu risku, valsts/nozaru riska novērtējumos iekļaujot papildu datu avotus (piemēram, makroekonomiskos rādītājus par tirdzniecību un investīcijām) un citu informāciju (piemēram, finanšu iestāžu biznesa modeļus un to ārvalstu sakarus).
Lai novērstu pārrobežu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu ievainojamību, būtu jāturpina centieni uzlabot uz riskiem balstītas uzraudzības izpratni par naudas atmazgāšanas riskiem, jāstiprina uz riskiem balstītu banku un kriptovalūtu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzība.
Valstīm būtu arī pastāvīgi jānovērtē resursu pietiekamība, ņemot vērā uzraudzības iestādes lieluma un riska profila izmaiņas. Iestādes varētu apsvērt iespēju vēl vairāk izmantot informācijas apmaiņas praksi, izveidojot kopīgas NILLTPFN uzraudzības stratēģijas visaugstākā riska pārrobežu bankām. Līdztekus pasākumu veikšanai, lai proaktīvi identificētu nelicenzētus kriptovalūtu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, valstis varētu izmantot reģionālās platformas, ar kuru starpniecību dalīties nozarei specifiskā informācijā un izstrādāt nozarei specifiskas stratēģijas.
SVF eksperti iesaka arī sīkāk izpētīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas nepilnību ietekmi uz finanšu stabilitāti.
“Latvijas Banka pozitīvi vērtē šī SVF tehniskās palīdzības projekta laikā veikto analīzi un izstrādātos ieteikumus, kā arī iespēju mācīties no reģiona pieredzes un labākās prakses. Latvijā šie jautājumi bijuši sabiedrības, valdības un Latvijas Bankas uzmanības lokā jau vairāk nekā piecus gadus. Sadarbībā ar finanšu sektoru esam panākuši būtiskas pozitīvas pārmaiņas, taču tas nenozīmē, ka tagad varam dusēt uz lauriem,” akcentē Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds.
Turpinot rūpēties par Latvijas NILLTPFN sistēmas efektivitātes paaugstināšanu, plānots pilnveidot NILLTPF un sankciju pārkāpumu draudu novērtēšanu, pārrobežu maksājumu plūsmu un maksājumu bilances analīzē ieviešot SVF metodoloģiju, kā arī īstenot abus SVF ieteiktos pasākumus – pilnveidot finanšu sektora risku novērtējuma metodoloģiju un izstrādāt klātienes pārbaužu metodoloģiju.
