Stingrāk kontrolēs PVN nomaksu pārrobežu darījumos

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Ar likumprojektu tiks pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvā (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Direktīvā ir noteikts pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pietiekami detalizēti uzskaitīt maksājumu saņēmējus un maksājumus par sniegtajiem pakalpojumiem, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu kontrolēt preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanu un apkarot ar PVN saistītu krāpšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jāuzglabā informācija par pārrobežu maksājumiem

Informācija, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jāglabā un dalībvalstīm jāapkopo, ir noteikta saskaņā ar ES Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā.

Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, kad stāsies spēkā Direktīvas Nr. 2020/284 prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai sniedz maksājumu pakalpojumus ES, ir jāuzglabā noteikta informācija par pārrobežu maksājumiem, ko veikuši maksātāji dalībvalstīs, un noteikta informācija par maksājumu saņēmējiem, kā arī jānosūta šī informācija nodokļu administrācijai.

Saskaņā ar ES Padomes 2020. gada 18. februāra Regulu (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu, dalībvalstu nodokļu administrācijām minētā informācija jānosūta uz centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu (angļu valodā – Central Electronic System of Payment information, turpmāk – CESOP), kuru pārvalda un tehniski uztur Eiropas Komisija (EK).

Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem neliek sniegt šādu informāciju, ar likumprojektu plānots paplašināt likuma darbības jomu un noteikt papildu pienākumus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Iekasēs līdz 1,2 miljardiem eiro

Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanos ar PVN e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci, teikts likumprojekta anotācijā.

Pēc 2019. gada aplēsēm, PVN zaudējumi, ko rada preču piegāde ES mērogā starp uzņēmumiem (B2B – Business to Business) un starp biznesu un patērētājiem (Business to Consumer – B2C), ir aptuveni pieci miljardi eiro gadā.

Vienlaikus anotācijā teikts, ka nav pieejamas ES mēroga aplēses par krāpšanos ar PVN pārrobežu “B2C” pakalpojumu sniegšanas jomā, ir tikai nozares dokumentēti pierādījumi par apraidi un tiešsaistes spēlēm. Līdz ar e-komercijas pieaugumu problēma tikai palielināsies.

Atbildot uz jautājumu, cik liela daļa PVN netiek nomaksāta Latvijā pārrobežu darījumos, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda: “Ņemot vērā datu trūkumu par darījumu apjomu, nevar noteikt krāpšanas apjomu. Arī Eiropas Savienības (ES) līmenī precīzus aprēķinus nav iespējams veikt, bet EK aplēses liecina, ka, ieviešot šo sistēmu, ES dalībvalstis kopumā ik gadu papildus iekasētu līdz pat 1,2 miljardiem eiro, kas ievērojami pārsniegtu risinājuma kopējās ieviešanas izmaksas.”

Izmanto MOSS

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka e-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešajā teritorijā vai trešajā valstī.

No 2015. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā (ES) darbojas īpašais režīms “vienas pieturas miniaģentūra” (angļu valodā – Mini One Stop Shop; turpmāk – MOSS), kuru var izmantot elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēji. Atbilstoši MOSS režīmam pakalpojumu sniedzējs dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts kā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs ES, izmanto tīmekļa portālu, lai iesniegtu PVN deklarāciju par PVN, kas maksājams par citās dalībvalstīs sniegtajiem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātājs.

Savukārt iesniegtās PVN deklarācijas reģistrācijas dalībvalsts nosūta attiecīgajām patēriņa dalībvalstīm un pārskaita tām nomaksāto PVN, izmantojot drošu komunikāciju tīklu. Izmantojot MOSS, PVN maksātājiem nav jāreģistrējas dalībvalstī, kur viņi sniedz pakalpojumus. Ar 2021. gada 1. jūliju MOSS režīmu varēs izmantot arī tiešsaistes tirdzniecību B2C darījumos.

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji

Lielākajā daļā ES patērētāji par tiešsaistes pirkumiem norēķinās ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, šo komersantu rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti.

Minētā specifiskā informācija jo īpaši ir svarīga saistībā ar tādiem pārrobežu maksājumiem, kuriem maksātājs atrodas vienā dalībvalstī, bet maksājuma saņēmējs – citā dalībvalstī, trešajā teritorijā vai trešajā valstī.

Likumprojekts attieksies uz pārdevējiem (maksājumu saņēmējiem).

Maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs informāciju par maksājumu saņēmējiem un saņemtajiem pārrobežu maksājumiem, t. i., par tirgotājiem, kuri saņem pārrobežu maksājumus gan no juridiskām, gan no fiziskām personām.

A. Jarockis skaidro, ka likumprojektā noteiktais pienākums sniegt informāciju nodokļu administrācijai attieksies uz kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, maksājumu iestādēm, dalībvalstī licencētajām iestādēm, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijā, un krājaizdevu sabiedrībām.

Būs jauna nodaļa

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 2. pantu plānots papildināt ar otro daļu, paredzot noteikt pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējam uzskaitīt, glabāt un Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos.

Likumu paredzēts arī papildināt ar XIX. nodaļu “Citi pienākumi”. Tajā ietvertais 147. pants noteiks pienākumu uzskaitīt, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos. Likumprojektā, pārņemot Direktīvas Nr. 2020/284 prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums glabāt minētos uzskaites datus elektroniskā formātā trīs kalendāros gadus, sākot no maksājuma izdarīšanas dienas kalendārā gada beigām.

Lai sasniegtu regulējuma mērķi, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiek prasīts uzskaitīt tikai tādus pārrobežu maksājumus, kas var norādīt uz saimniecisko darbību. Līdz ar to 25 pārrobežu maksājumu robežvērtības noteikšana, pamatojoties uz maksājumu saņēmēja saņemto maksājumu skaitu kalendārā ceturkšņa laikā, sniedz norādi par to, vai šie maksājumi tika saņemti saimnieciskās darbības ietvaros, tādējādi izslēdzot maksājumus nekomerciālu iemeslu dēļ. Tikai tad, ja šāda robežvērtība ir sasniegta, maksājumu pakalpojumu sniedzējam tiek piemērota prasība par detalizētas uzskaites veikšanu un ziņošanas pienākumu.

Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks:

• iesniedzamos juridisko un fizisko personu identifikācijas datus un datus par pārrobežu maksājumiem;
• kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs aprēķina pārrobežu maksājumu skaitu;
• kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un sniegta Valsts ieņēmumu dienestam;
• kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai sniedzamo informāciju.

Savukārt 148. pants noteiks, kā informācijas apmaiņas procesā tiks veikta datu aizsardzība.

Plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.