NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Noziedzība
8
8

Netīro naudu atmazgāt vairs nav tik vienkārši

FOTO: Freepik

Lai veiksmīgāk apkarotu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju (NILL), ļoti svarīga ir tiesībsargājošo institūciju sadarbība. Pērn Valsts policija arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas, pieaudzis arī uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits. Tiesībsargājošo institūciju NILL apkarošanas kapacitāte un zināšanas ir augušas, un netīro naudu atmazgāt vairs nav tik vienkārši. Par to, kā notiek sadarbība starp FID un VP, pieredzē dalās FID priekšniece ILZE ZNOTIŅA un VP priekšnieks ARMANDS RUKS.

īsumā
  • Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšana sāka aktualizēties kopš 2016. gada, un sadarbība starp Valsts policiju un Finanšu izlūkošanas dienestu pēdējos gados ir uzlabojusies.
  • Informācijas apmaiņai un datu apkopojumam būtu jānotiek daudz ātrāk, 21. gadsimta līmenī.
  • Ir pietiekami daudz cilvēku, kas iebilst pret to, kā tiek apkaroti Latvijā ieplūdušie noziedzīgi iegūtie līdzekļi.
  • Aktualizējies otrs riska profils: Latvijā vai Eiropas Savienībā veiktie mantiskie noziegumi, kas ir ģenerējuši noziedzīgus naudas līdzekļus.
  • Ja cilvēks apmeklēs konkrētu vietni, automātiski parādīsies paziņojums un iespēja iepazīties ar brīdinājumu, ka ir iegūta informācija par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, lietojot konkrēto interneta vietni.
  • Naudas atmazgāšanas jautājums ir ne tikai valsts ekonomikas, bet arī drošības jautājums.

I. Znotiņa, kura FID vada kopš 2018. gada 1. jūnija, atceras, ka savulaik FID un VP sadarbība bija diezgan nosacīta – cilvēki viens otru pazina, bet tikās reti, ārpus oficiālās sarakstes gandrīz nemaz neapmainījās ar cita veida informāciju. Trīs gadu laikā situācija ir mainījusies par 180 grādiem, sadarbība ir cieša: tiek apspriestas gan aktualitātes vienas vai otras lietas risināšanā, gan arī sistēmiskas vai strukturālas izmaiņas normatīvajos aktos.

“FID intensīvākie partneri ir VP, nevaram iedomāties kvalitatīvu darbu bez VP atbalsta un līdzdalības,” uzsver I. Znotiņa.

Arī A. Ruks apstiprina, ka NILL lietu izmeklēšana sāka aktualizēties no 2016. gada un sadarbība starp abām institūcijām pēdējos gados, kopš FID ir jauns vadītājs, ir uzlabojusies. “Pēdējie gadi attīstības ziņā ir bijuši ļoti produktīvi gan tiesību normu pilnveidē, gan metodikas izstrādē u. c. Horizontālās sadarbības ietvaros neviens jautājums nepaliek neatrisināts – tas ir svarīgi NILL nozieguma izmeklēšanā, kurā tiek skartas liela apmēra mantiskas intereses un ir arī diezgan liela pretdarbība no šī nelegālā rūpala darboņiem. Sadarbība notiek konkrētas lietas ietvaros, tāpat tiek organizētas apmācības, dažādas koordinācijas sapulces – bez FID un VP iesaistās arī prokuratūra. Sadarbība tiesībsargājošo institūciju vidū ir ļoti laba. Apmācības un izstrādātās vadlīnijas ir būtiski uzlabojušas situāciju, lai izpratne par NILL apkarošanas jautājumiem būtu vienota. Man ir gandarījums par NILL apkarošanas lietu virzību un perspektīvām.”

Sadarbības uzlabošana

Lai uzlabotu savstarpējo sadarbību starp FID un VP, būtu vajadzīga ātrāka un pilnīgāka informācijas apmaiņa. “Nepretendējam uz to, ka FID varētu saņemt informāciju par kādu operatīvu izstrādes lietu vai kriminālprocesu, bet gribētos rast iespēju, lai datu apmaiņa notiktu nepastarpināti,” saka I. Znotiņa. “Proti, lai VP nebūtu katru reizi jāraksta FID pieprasījums, vai par vienu vai otru personu FID rīcībā ir kādas ziņas. FID daudz operatīvāk varētu apmainīties ar informāciju, kura ir VP rīcībā tāda līmeņa slepenībā, kas ir pieļaujama. Informācijas apmaiņai un datu apkopojumam būtu jānotiek daudz ātrāk, 21. gadsimta līmenī.”

Savstarpējas sadarbības uzlabošanai, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, FID vēlas dibināt AML (saīsinājums no starptautiski lietotā jēdziena anti-money laundering jeb cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju – red.) inovāciju centru, kurā veidotu datu kopu, kas būtu pieejama dažādām tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp VP.

Kā vienu no sadarbības problēmas aspektiem VP priekšnieks norāda izmeklētāju trūkumu NILL noziegumu izmeklēšanā. “Atbildības slogs nav adekvāts atalgojumam, ko saņem šie izmeklētāji. Šobrīd ar prokuratūru ir panākta vienošanās: ja izmeklētājs kriminālprocesā rod pamatu aresta atcelšanai, tas ir saskaņojams ar uzraugošo prokuroru,” saka A. Ruks.

Lielākie izaicinājumi

Liela daļa no naudas, kas ieplūdusi Latvijas finanšu sistēmā un ir pārbaudes stadijā likvidējamās kredītiestādēs (“ABLV Bank”, “PNB Banka” un “Trasta komercbanka” – red.), ir nauda, kas ir nākusi no citām valstīm. “Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Latvijai būtu augsta līmeņa starptautiskā sadarbība,” saka I. Znotiņa. “Viena no FID prioritātēm ir ne tikai saglabāt status quo, kāds bija starptautiskajā sadarbībā pirms dažiem gadiem – pietiekami formāls, apmainījās ar vēstulēm –, bet arī aktivizēt šo sadarbību. Šogad FID ir flagmanis starptautiskajā arēnā – esam iesākuši daudzas iniciatīvas, kas ir pārņemtas arī citur pasaulē, piemēram, izveidota starptautiskā darba grupa, kas sastāv no 25 valstu finanšu izlūkošanas dienestiem, tikai “ABLV Bank” jautājuma risināšanā. Šādu pašu darba grupu ir izveidojuši daudzu Āfrikas valstu dienesti, lai varētu cīnīties ar terorisma finansēšanu.”

FID ir iesācis pieeju, kas ar starptautisko informāciju apmainās ļoti ātri, saprotot, cik tas ir svarīgi NILL apkarošanā, kad noziedznieki nepazīst robežas. Savukārt valstīs pieeja, kādā apmainās ar informāciju, nereti ir formāla. Tāpēc ir jautājums – vai tās valstis, no kurām nāk noziedzīgā nauda, labprāt ar Latviju sadarbojas, lai varētu uzzināt, vai nauda ir nelegāla un vai to ir pamats aizturēt.

Izaicinājums ir arī bez pamata neaizturēt naudas līdzekļus vai mantu. “Tas ir nopietns cilvēktiesību jautājums – tiesības uz īpašumu. Vienmēr ir jāprot sabalansēt savas aizdomas ar to, vai tik tiešām īpašumam ir piemītošais noziedzīgums. Tādēļ jāmāk rīkoties ātri. Nedrīkstam strādāt maksimālu termiņu, ir jācenšas iet ātrāk uz priekšu, jāizveido automatizētas IT sistēmas, lai neaizturētu mantu tikai tāpēc, ka cilvēkam nav iespējams atrast vienu vai otru dokumentu, lai pierādītu tās likumību. Tas prasa labu izglītības līmeni un lielu atbildības sajūtu visos pārējos posmos – prokuratūrā, tiesā,” tā I. Znotiņa.

Jūtama pretdarbība

Abu tiesībsargājošo institūciju vadītāji norāda, ka ir jūtams advokātu un juristu lobijs, aktīva pretdarbība NILL apkarošanā.

Latvija nedrīkst būt valsts, kurā noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek legalizēti tādā apmērā, kādu pieredzējām agrākā periodā. Tās ir fundamentālas izmaiņas, un īpaši daudz strādājam, lai uzlabojumi būtu redzami un reforma būtu nenovēršama.

I. Znotiņa: “Institūcijas, kas iesaistītas NILL apkarošanā, ir vienotas izpratnē. Ir pietiekami daudz cilvēku, kas iebilst pret to, kā apkarojam Latvijā ieplūdušos NILL. Ir cilvēki, kas pretdarbojas mūsu darbībām. Labi, ka esam vienoti un saprotam, ka jāstāv kopīgi, ka nevaram viens ar otru strīdēties, mums ir jāiet vienots ceļš. Arvien skaidrāk un nepārprotamāk ir jāparāda, ka izmaiņas, kas notikušas pēdējos gados, ir neatgriezeniskas un mēs – FID, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, VP – nepieļausim atkāpes no tā, ka Latvija nedrīkst būt valsts, kurā NIL tiek legalizēti tādā apmērā, kādu pieredzējām agrākā periodā. Tās ir fundamentālas izmaiņas, un īpaši daudz ar VP strādājam, lai uzlabojumi būtu redzami un reforma būtu nenovēršama.”

Svarīgs otrs riska profils

“Kas ir galvenais NILL motīvs? Finansiāls ieguvums. Atbilstoši ģeogrāfiskajam izvietojumam esam Eiropas Savienības (ES) robežvalsts, NILL galvenie riski ir izmantot finanšu sektoru kā tranzīta koridoru NILL starp Austrumiem un Rietumiem. Finanšu līdzekļi tiek iepludināti no trešajām valstīm – Krievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Moldovas, Azerbaidžānas, Ukrainas. Ārvalstu kolēģi un “Moneyval” eksperti ir mudinājusi aktīvāk pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi bez konkrēta predikatīva. Dažkārt nav vienotas izpratnes un pieejas, kā to darīt. Taču Pandoras lāde ir atvērta – pērn VP arestējusi mazliet vairāk nekā pusmiljardu eiro noziedzīgi iegūtās mantas. Tās ir apjomīgas naudas summas,” saka A. Ruks.

Strādājot ar pirmo riska profilu jeb starptautiskajām finanšu plūsmām, ir skaidri radies priekšstats, ka nevar runāt tikai par šiem noziegumiem, kas ir notikuši kaut kur tālu, ka esam iedevuši ērtu platformu, proti, bankas, caur kurām šo naudu ielaist Eiropā un citur Rietumu pasaulē, jo bijām vārti, kuri nebija sargāti, lai nauda no Austrumiem dotos uz Rietumiem, saka I. Znotiņa.

FID pēc otrā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojuma par 2017.–2019. gadu ir identificējis vēl vienu būtisku izaicinājumu – Latvijā vai ES veiktie mantiskie noziegumi, kas ir ģenerējuši noziedzīgus naudas līdzekļus. “Esam konstatējuši, ka ir liels latentums, proti, neatklāti, nenoziņota noziedzība saistībā ar korupciju, ar dažāda veida krāpšanām – arī digitālajā vidē. Pirmšķietami kā valsts esam veikuši aprēķinus par kontrabandas apjomu. Runājam par milzīgu ēnu ekonomikas daļu un nodokļu noziegumiem. Ir jānotrauc putekļi arī no šiem jautājumiem,” tā I. Znotiņa.

FID vadītājas ieskatā 30 gadu ilgajā valsts pastāvēšanas vēsturē varēja būt lielāks progress tajā, kā Latviju novērtē starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā, kāds ir ēnu ekonomikas īpatsvars. Šīs ir lietas, pie kurām tagad, pateicoties trīs gadu laikā iegūtajai pieredzei, FID var ķerties klāt. I. Znotiņa: “Šādi noziegumi mūsu sabiedrībai dara vislielāko kaitējumu – tāpēc mūsu izglītības sistēma nav tik augstā līmenī, un tāpēc skolotājiem nav tādas algas, kādas varētu vēlēties, tāpēc medicīnas sistēma ir tik vārgā stāvoklī, ka jebkurš lielāks trieciens var novest pie medicīnas sistēmas kolapsa. Tie ir izaicinājumi, kas skar mūsu oligarhus, noziedzīgo grupu darboņus.”

Korupcija

A. Ruks skaidro, ka korupcijas apkarošana ir sadarbības jautājums ar KNAB un VP Iekšējās drošības biroju (IDB), sadarbība tiek stiprināta, lai tā būtu kvalitatīva, lai VP rindas būtu maksimāli godprātīgas. 

Kontrabandas apkarošanā sadarbība notiek ar VID, Valsts robežsardzi, ārvalstu partneriem. Plaši tiek izmantota “Eiropola” un “Interpola” informācija.

“Tā ir transnacionālā noziedzība,” akcentē VP priekšnieks. “2020. gadā izņemta tabaka par 146 tonnām vairāk nekā 2019. gadā. Cigaretes – par 10 miljoniem vairāk. Rezultāti aug, tas nozīmē, kas esam uz pareizā ceļa.”

“Svarīgi ir saprast, kā noziedznieki legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus – no kurienes nekustamais īpašums, kustamā manta, naudas līdzekļi? Tiek darīts viss, lai, izmeklējot noziegumus, paralēli tiktu izmeklētas finanšu plūsmas kontrabandas lietās, narkotisko un akcizēto preču nelegālā aprite un daudzi citi mantiska rakstura noziegumi. Paralēli tiek meklēti instrumenti, kā arestēt, apzināt nekustamo un kustamo mantu. Ja nav pierādījumu to likumīgai iegūšanai, tad mantu arestējam un konfiscējam,” turpina A. Ruks.

Interneta rīks, kas brīdina par nedrošām vietnēm

VP priekšnieku bažīgu dara krāpšana interneta vidē, izmantojot interneta resursus kā rīku. Tā krāpniekiem ir iespēja sevi paslēpt, kopējot bankas darbinieku darbības veidu vai iedzīvotājus iesaistot finanšu piramīdās, kriptovalūtas biznesā. Pēdējā laikā nelegālām darbībām tiek izmantoti arī pasta sūtījumi.

Viens no prevencijas rīkiem, kuru VP ir aktualizējusi Noziedzības novēršanas padomē, ir interneta rīks sadarbībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Ja cilvēks apmeklēs konkrētu vietni, automātiski parādīsies paziņojums un iespēja iepazīties ar brīdinājumu, ka VP, veicot dažādu informācijas pārbaudi, ir iegūta informācija par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, lietojot konkrēto interneta vietni, līdz ar to šī vietne nav droša un uzticama.

Sadarbība Baltijas līmenī

NILL apkarošanu valsts jau vairākus gadus ir definējusi kā prioritāti. Tiesībsargājošo institūciju NILL apkarošanas kapacitāte un zināšanas ir augušas, un netīro naudu atmazgāt vairs nav tik vienkārši, apgalvo abu institūciju vadītāji.      

Pēdējos gadus ir stiprināta tiesībaizsardzības institūciju – prokuratūras, VP, FID – darba kapacitāte, iegūstot jaunas amata vietas.

“Latvijā naudu atmazgāt ir kļuvis daudz grūtāk. Protams, nevar pašapmierinātībā sist plaukstas, noziedznieki labi adaptējas – atradīs gan citas juridikcijas, gan citus sektorus. Riski pāriet uz dažādām maksājumu iestādēm, vērtspapīru un virtuālo valūtu tirgu. FID grib ciešā sadarbībā strādāt ar citām valstīm, īpaši Baltijas kaimiņiem. Gribam, lai Baltijas reģions netiktu izmantot naudas atmazgāšanā. Naudas atmazgāšanas jautājums ir ne tikai mūsu valsts ekonomikas, bet arī drošības jautājums,” uzsver I. Znotiņa.

Vairāk par FID un VP sadarbību un gaidāmajiem izaicinājumiem var uzzināt raidierakstā “Kā veiksmīgāk izmeklēt netīrās naudas atmazgāšanas noziegumus”.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU