NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
PAZIŅOJUMS

Valsts augstāko amatpersonu paziņojums par plānu stingrāku ierobežojumu ieviešanai Covid-19 izplatības apturēšanai Atvērt

TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. maijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Reģistri
5
5

Lai informācija par patiesajiem labuma guvējiem būtu patiesa

FOTO: Freepik

Ar pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam paredzēts samazināt iespēju juridiskām personām un veidojumiem ļaunprātīgi izmantot NILLTPF, kā arī nodrošināt, lai kompetentās iestādes bez šķēršļiem varētu iegūt informāciju par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem.

īsumā
  • Uzņēmumu reģistram, reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, ir tiesības prasīt papildu informāciju par patieso labuma guvēju.
  • Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kuras nav atklājušas PLG, tiek piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes.
  • PLG neatklāšanas dēļ no komercreģistra izslēgtas 459 SIA un deviņas AS. PLG atklājuši 97,6% SIA un 92% AS jeb 97,6% no visām kapitālsabiedrībām.
  • Mērķis ir novērst iespēju juridiskām personām un veidojumiem ļaunprātīgi izmantot NILLTPF, kā arī nodrošināt, lai informācija par šo juridisko personu PLG bez šķēršļiem ir pieejama kompetentajām iestādēm.
  • No šī gada 7. janvāra palielināts informācijas apjoms, kuru UR ikvienam piedāvā tiešsaistē bez maksas un bez autorizācijas.
  • Šobrīd tiek izstrādāts normatīvais regulējums, kas noteiks, kā turpmāk NVO jāreģistrē savs darbības veids.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) 2019. gadā izstrādātajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku ziņojumā “Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski” secināts, ka juridiskajām personām piemīt augsta NILLTF ievainojamība un juridiskās personas iespējams izmantot, lai slēptu līdzekļu izcelsmi, maskētu patieso labuma guvēju (PLG), kā arī nepiesaistītu ar NILLTF uzraudzību un novēršanu atbildīgo institūciju uzmanību.

Uz noziedzības riskiem juridisko personu darbībā norādījusi arī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja  (“Moneyval”) savā 5. kārtas novērtēšanas ziņojumā, kurā tika vērtēta Latvijas NILLTF novēršanas sistēmas efektivitāte. No 11 analizētajiem rādītājiem divos – “Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai” – tika saņemts zems novērtējums.

Piemēro vienkāršoto likvidāciju

Kā LV portāls jau rakstīja, 2019. gada 23. decembrī ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 653 tika apstiprināts “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”.

Tā otrajā daļā “Esošās situācijas raksturojums” norādīts, ka Uzņēmumu reģistram (UR), reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, ir tiesības prasīt papildu informāciju par PLG un lietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja tas netiek atklāts. Panākta vienošanās par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbalstu un elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu UR komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL) noteikto pienākumu atklāt savu PLG un tiek pakļauti vienkāršotās likvidācijas procedūrai bez tiesas iesaistes.

LV portāls jau rakstīja, ka atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā, tām kapitālsabiedrībām – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām (AS) –, kuras nav atklājušas PLG, tiek piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes. Uzņēmuma darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiek atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.

PLG neatklāšanas dēļ no komercreģistra izslēgtas 459 SIA un deviņas AS. PLG atklājuši 97,6% SIA un 92% AS jeb 97,6% no visām kapitālsabiedrībām.

Nodrošina lielāku informācijas apjomu bez maksas

Plāna pasākumi ir sagrupēti 11 rīcības virzienos atbilstoši “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanā izmantotajiem NILLTPFN sistēmas efektivitātes rādītājiem. Pasākumu plāna sadaļā “5. rīcības virziens – juridiskās personas un veidojumi” uzskaitīti desmit pasākumi, kas dažādām institūcijām jāīsteno trīs gadu laikā. Par sasniedzamu mērķi noteikta situācija, kad ir novērsta iespēja juridiskām personām un veidojumiem ļaunprātīgi izmantot NILLTPF, kā arī informācija par to PLG bez šķēršļiem ir pieejama kompetentajām iestādēm.

Plānā norādīts, ka pirmais pasākums ir bezmaksas piekļuves nodrošināšana UR vesto reģistru informācijai. LV portāls jau rakstīja, ka no šī gada 7. janvāra palielināts informācijas apjoms, kuru UR ikvienam piedāvā tiešsaistē bez maksas un bez autorizācijas. Kopumā pieeja tiek nodrošināta datiem no 14 reģistriem, piemēram, komercreģistra, komercķīlu reģistra, biedrību un nodibinājumu reģistra u. c. Jaunās iespējas nosaka 2019. gada 14. novembrī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Likums papildināts ar 4.15. pantu, kurā noteikta reģistrācijas lietu publiskā un nepubliskā daļa.

Publiskā informācija par uzņēmumiem, organizācijām un personām ir pieejama UR informācijas tīmekļvietnē.

PLG noskaidrošanā – sadarbība ar privāto sektoru

Ar mērķi nodrošināt UR reģistru informācijas adekvātumu, pareizību un aktualitāti ir ieviests jauns rīks iesniegto datu kvalitātes uzlabošanai, proti, intensīvāka UR un privātā sektora sadarbība, lai apzinātu iespējami nepatiesi sniegtās ziņas par PLG un ziņotu par tām tiesībsargājošajām iestādēm. 

Sadarbība ar privāto sektoru ietver informācijas apmaiņu starp valsts iestādēm, tas ir, UR, uzraudzības un kontroles iestādēm un likuma subjektiem, kas lielākoties ir privātā sektora pārstāvji. Likuma subjekti definēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 3.pantā. To vidū ir ārpakalpojumu grāmatveži, zvērināti advokāti, zvērināti notāri, maksātnespējas administratori, bankas u. c. Jaunā kārtība informācijas apmaiņai starp UR, uzraudzības un kontroles iestādēm un likuma subjektiem stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā. 

Plāna 5. sadaļas septītais pasākums paredz nodrošināt, ka NILLTPFN likuma subjekti veic pasākumus klientu (juridisko personu) un darījumu PLG noskaidrošanai un aktīvi pārbauda sniegto informāciju. Lai sasniegtu šo mērķi, dažādas uzraudzības un kontroles institūcijas veiks pārbaudes, lielāku prioritāti piešķirot tiem gadījumiem, kuros augsti riski saskatīti nevalstisko organizāciju (NVO) un juridisko personu NILLTF risku novērtējumā un “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (2017–2018)”.

Piemēram, viens no plāna pasākumiem paredz uzlabot izpratni un mehānismus zvērinātu notāru veiktajos klientu izpētes pasākumos, noskaidrojot PLG. Līdz 2021. gada beigām plānots izveidot ar zvērinātu notāru starpniecību veikto darījumu reģistru, un tajā būs iekļauta pazīme “patiesais labuma guvējs”.

Vienota pieeja gadījumos, kad sniegta nepatiesa informācija par PLG

Plāna “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” 5. rīcības virziena otrais pasākums paredz nodrošināt vienotu pieeju rīcībai gadījumos, kuros UR vestajos reģistros, iespējams, iesniegta nepatiesa informācija par PLG. Lai to nodrošinātu, šī gada pavasarī UR sadarbībā ar likuma subjektu uzraugošajām institūcijām izstrādāja metodiku ziņošanai UR par gadījumiem, kad likuma subjekti vai uzraudzības un kontroles institūcijas konstatējušas, ka noskaidrotā informācija par PLG neatbilst UR vestajos reģistros reģistrētajai informācijai.

Lai izveidotu vienotu pieeju, pēc kuras visiem likuma subjektiem, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām būtu jārīkojas, ziņojot par neatbilstībām reģistrētajā informācijā par patieso labuma guvēju, Uzņēmumu reģistrs ir apkopojis gadījumus, kad informācijas atšķirība nav uzskatāma par kļūdu un nav nepieciešams ziņot par neatbilstību.

Ievērojot UR izstrādāto metodiku, dažādas uzraugošās institūcijas izstrādāja vai papildināja savas vadlīnijas rīcībai gadījumos, kuros konstatēts, ka noskaidrotā informācija par PLG neatbilst UR vestajos reģistros reģistrētajai informācijai.

Informēs sabiedrību par riskiem

Trešais un ceturtais pasākums paredz pastiprināti informēt sabiedrību, arī NVO, par juridisko personu un NVO risku novērtējumu, īpaši norādot faktorus, kas paaugstina iespēju NVO sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos, kā arī nodrošināt NVO sektora lielāku caurskatāmību, vienlaikus radot iespēju korekti monitorēt sektora NILLTPF riskus.

LV portāls jau rakstīja: lai mazinātu naudas atmazgāšanas riskus NVO, tiks īstenoti vairāki pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas pasākuma plānā laika posmam no 2020. līdz 2022. gadam. Tajā plānots iekļaut arī NVO darbības veida reģistrāciju UR vestajā reģistrā.

Šobrīd tiek izstrādāts normatīvais regulējums, kas noteiks, kā turpmāk NVO jāreģistrē savs darbības veids. Ņemot vērā to, ka patlaban vēl nav pieņemts konkrēts regulējums, Uzņēmumu reģistrs nevar norādīt, kādā veidā NVO darbības veids tiks reģistrēts. Papildus tam norādāms, ka šobrīd atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktam biedrības un nodibinājuma darbības jomu saskaņā ar Ministru kabineta noteikto klasifikāciju iekļauj biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja biedrība vai nodibinājums darbības jomu piesaka ierakstīšanai vai tās ierakstīšanu paredz likums. Līdz ar to šobrīd ikviena biedrība un nodibinājums var pieteikt ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā savu darbības veidu.

Reģistru modernizācija

Turpmākajos gados būtiska loma noteikta UR reģistru modernizācijai, pilnveidojot ar risku pamatoto pieeju attiecībā uz PLG informācijas pārbaudi reģistrācijas procesā. Visos UR reģistros pakāpeniski līdz 2022. gada beigām nodrošinās:

  • mūsdienīgu un ērtu datu ievadi gan klientiem, gan UR darbiniekiem, datu pārbaudi un uzglabāšanu;
  • ar risku pamatotu pieeju, pārbaudot reģistrācijai iesniegto informāciju par PLG, maksimālu automatizāciju – pēc risku konstatēšanas tiek ziņots kompetentajām iestādēm;
  • sadarbspēju ar UR informācijas izplatīšanas vidi;
  • datu apmaiņu ar citām valsts un pašvaldību iestādēm.

Līdz ar UR reģistru automatizāciju tiks atslogoti darbinieki, kuri varēs kvalitatīvāk izpildīt savas funkcijas, arī pārbaudīt PLG reģistrācijai iesniegto informāciju.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU