Aicina ziņot par neatbilstībām patiesā labuma guvēju reģistrā

Patlaban PLG atklājuši 83% visu juridisko personu, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) – pat 97%, informēja Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere. Patlaban UR aktīvi strādā ar nevalstiskā sektora – biedrību un nodibinājumu – un akciju sabiedrību PLG noskaidrošanas reģistrāciju.

UR ir likvidējis 413 SIA, kuras noteiktajā termiņā nebija atklājušas savu PLG. “Kopumā ar augsta riska SIA esam tikuši galā,” atzina G. Paidere, piebilstot, ka likvidācija tieši PLG neatklāšanas dēļ ir skārusi nevis reālus, strādājošus uzņēmumus, bet gan tukšas, pamestas čaulas. Jāatzīmē, ka par augsta riska SIA lielākoties tiek uzskatītas sabiedrības, kuru īpašnieki ir reģistrēti ārvalstīs.

Jāatgādina, ka atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL), kas stājās spēkā 29. jūnijā, tām kapitālsabiedrībām – SIA un akciju sabiedrībām –, kuras nav atklājušas PLG, tiek piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes. Uzņēmuma darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiek atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.

Kopējais sabiedrības labums

“Neraugoties uz to, ka ir gadījumi ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm un ārvalstu personu iesaisti, Latvijā tomēr var runāt par samērā atklātu uzņēmējdarbības vidi un godprātīgiem uzņēmējiem,” uzskata G. Paidere. “Par to liecina fakts, ka lielākā daļa –91 000 – SIA informāciju par PLG jau bija iesniegušas UR, līdz ar to varējām to reģistrēt uz noklusējuma pamata.”

UR galvenā valsts notāre uzsver PLG atklāšanas nozīmīgumu: “Mērķis ir atklāta un droša darījumu vide. Līdz ar to mazinās krāpniecība un kopumā varam dzīvot labākā un drošākā sabiedrībā. Iespējams, ir daudz lielākas iespējas no valsts budžeta finansēt citas vajadzības, piemēram, veselības un izglītības jomā. Kopumā mēs visi no tā tikai iegūstam.”

“Līdz ar PLG atklāšanu skaidri paužam nostāju, ka Latvija nebūs tā valsts, kurā varēs nodarboties ar naudas atmazgāšanu, pret to nebūsim toleranti,” turpina G. Paidere. “Tas veicinās nopietnu investīciju piesaisti, jo investoriem ir svarīgi, ka vide ir droša, ar skaidri saprotamiem nosacījumiem. Līdz ar to varētu pieaugt investīciju apjoms.”

Iestājas kriminālatbildība

Grozījumi Krimināllikumā kopš šī gada jūlija ir papildināti ar 195.¹ pantu, kas paredz sodu par apzināti nepatiesa PLG norādīšanu Uzņēmumu reģistram. Sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Ja radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, soda apmērs ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes galvenais inspektors Kristaps Kalniņš informēja, ka laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gada 22. novembrim pēc Krimināllikuma 195.¹ panta 1. daļas ir uzsākti 67 kriminālprocesi, 57 gadījumos iegūts pietiekams pierādījumu kopums kriminālvajāšanas uzsākšanai. Puse no šiem kriminālprocesiem tiek izmeklētas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tie visdrīzāk ir saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā.

Līdz ar PLG atklāšanu skaidri paužam nostāju, ka Latvija nebūs tā valsts, kurā varēs nodarboties ar naudas atmazgāšanu, pret to nebūsim toleranti.

K. Kalniņš prognozēja, ka nākamā gada otrajā pusē, iespējams, palielināsies iesniegumu skaits Valsts policijai saistībā ar PLG negodprātīgu norādīšanu vai apzināti nepatiesu informācijas sniegšanu.

“Agrāk dominēja princips – primārais noziegums ir krāpšana vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas, vai tā saucamie “naudas mūļi”. Izmeklētāji, izmeklējot šos noziegumus, nonāca arī pie nozieguma saistībā ar nepatiesu ziņu sniegšanu par PLG. Nākotnē situācija varētu mainīties. Tagad datu nesakritība un PLG slēpšana varētu kļūt par asi, kas izmeklētājiem palīdz atklāt korupciju, krāpšanos ar nodokļiem, nopietnus interešu konfliktus un citus smagus noziegumus,” sacīja K. Kalniņš.

Kā rīkoties, ja ierauga neatbilstību

“Kaut gan Uzņēmumu reģistra rīcībā ir dažādi rīki, lai veicinātu informācijas ticamību, var būt gadījumi, kad kāda trešā persona konstatē – kaut kas tomēr ar ziņām par PLG nav kārtībā,” pieļāva G. Paidere.

Viņa minēja trīs iespējamos gadījumus, kad varētu nākties labot informāciju par PLG.

1. Pārrakstīšanās kļūdas

UR darbinieki datus ievada manuāli, un var gadīties kādas pārrakstīšanās kļūdas. Bieži vien īpašnieku ķēdes ir sazarotas, var gadīties arī pārrakstīšanās uzvārdos vai vietām samainīti vārdi. Informēt par kļūdām var ar iesniegumu, to parakstot ar drošu e-parakstu un nosūtot uz e-pastu info@ur.gov.lv vai iesniegšanai izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei” vietnē www.latvija.lv.

2. PLG vēršas pie valdes

Var būt situācija, ka uzņēmuma valde fizisku personu kā PLG ir reģistrējusi negodprātīgi vai arī fiziskā persona nav pamanījusi, ka UR automātiski ir veicis reģistrāciju par viņu kā PLG. Ja fiziskā persona nav juridiskās personas PLG, vispirms situācija ir jārisina ar uzņēmuma valdi, kura ir atbildīga par PLG datu un nepatiesu ziņu iesniegšanu.

Jāatzīmē, ka grozījumi “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” noteica: ja juridiskā persona līdz 2019. gada 1. jūlijam nav iesniegusi atsevišķu pieteikumu PLG reģistrācijai un ja informācija par tās PLG ir iesniegta citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota juridiskās personas kontrole, izriet attiecīgi tikai no SIA dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa statusa, uzskatāms, ka juridiskā persona ir paziņojusi tās PLG, un UR, nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2019. gada 1. jūlijam minētās personas reģistrē kā PLG attiecīgajos reģistros.

3. Informācija vai aizdomas par kriminālnoziegumu

Ja konstatēts, ka UR iesniegtā informācija par PLG, iespējams, ir nepatiesa, jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm, jo aizdomu apstiprināšanās gadījumā ir runa par krimināli sodāmu darbību. UR šajos gadījumos var vienīgi sniegt atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm, sniedzot savā rīcībā esošo informāciju. Tāpēc ziņošana par iespējami nepatiesi iesniegtu informāciju UR nav lietderīga.

Šajos gadījumos ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā – ar iesniegumu klātienē vai elektroniski, to parakstot ar drošu elektronisko parakstu un iesūtot e-pastā pasts@vp.gov.lv.

Jāatzīmē, ka informācija par PLG pēc 7. janvāra būs pieejama bez maksas UR informācijas tīmekļvietnē info.ur.gov.lv.

Speciāla ziņošanas kārtība

NILLTPFNL paredz, ka no 2020. gada 1. jūlija sāk darboties speciāla kārtība informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un šī likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u. c., atklāja G. Paidere.

Saskaņā ar šo kārtību UR Valsts policijai sniegs informāciju par gadījumiem, kuros, iespējams, nepatiesi iesniegtu informāciju būs konstatējuši likuma subjekti, kā arī uzraudzības vai kontroles institūcijas. Minētajām personām būs pieejams atsevišķs pakalpojums ziņošanai par attiecīgiem gadījumiem, jo UR ir būtiski nošķirt, kas ir ziņotājs. Saņemot informāciju šādā kārtībā, UR arī reģistrēs brīdinājumu attiecīgajai juridiskai personai, par kuru ziņots reģistrācijas lietā, ka reģistrētā informācija par PLG, iespējams, ir nepatiesa.

“Moneyval” norāda tieši uz PLG atklāšanu

Jāatgādina, ka 2017. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas noteic, ka visām Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām jāatklāj PLG – faktiskie juridiskās personas īpašnieki vai kontrolētāji. Grozījumi noteica, ka juridiskās personas PLG ir fiziska persona:

• kurai juridiskajā personā tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāldaļām vai balsstiesīgajām akcijām vai
• kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

LV portāls jau rakstīja, ka jaunās normas par PLG atklāšanu skar visas UR reģistrētās juridiskās personas: ne tikai ārvalstu komersantu meitasuzņēmumus Latvijā, bet arī SIA, akciju sabiedrības, nodibinājumus, biedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, personālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un politiskās partijas.

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 2018. gada 23. augusta ziņojumā tika norādīts, ka Latvijai ir noteikts pastiprināts kontroles režīms, par neefektīvu atzīstot rīcību divās jomās – patiesā labuma noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā būtiski jāpaaugstina efektivitāte šajās jomās.