Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šobrīd patiesos labuma guvējus ir atklājuši 86% no visām juridiskajām personām. Komercsabiedrību vidū atklātības prasības izpildījuši 96%. Ar Uzņēmuma reģistra lēmumu augusta beigās darbība izbeigta aptuveni 400 sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, jo tās arī pēc brīdinājumu saņemšanas par patieso labuma guvēju atklāšanu neatbilda noteiktajām prasībām.
Jāatgādina, ka atbilstoši grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas stājās spēkā 29. jūnijā, tām kapitālsabiedrībām – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām –, kuras nav atklājušas savus patiesos labuma guvējus (PLG), tiek piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes. Uzņēmuma darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiek atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.
Sākumā Uzņēmumu reģistrs (UR) kā augsta riska kapitālsabiedrības vērtēja aptuveni 4000 SIA, kuru dalībnieki ir ārvalstu juridiskās personas. No tām aptuveni puse (2000) nebija atklājusi savu patieso labuma guvēju. Vēl joprojām patieso labuma guvēju nav atklājušas aptuveni 400 SIA, kuru dalībnieki ir tikai ārvalstu juridiskās personas (augsta riska kapitālsabiedrības), informē UR eksperte juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā Laima Letiņa. PLG nav norādījušas arī 300 akciju sabiedrības un aptuveni 3000 SIA, kuru dalībnieki ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, – tātad to patiesais labuma guvējs, lai arī pastarpināti, tomēr ir atrodams UR.
Jūlijā brīdinājumi tika nosūtīti tām SIA, kuru dalībnieki bija tikai ārvalstu juridiskās personas un kuras nebija atklājušas savu patieso labuma guvēju. Aptuveni 400 SIA arī pēc brīdinājumu saņemšanas vēl joprojām prasībām neatbilda, tādēļ tām augusta beigās ar UR lēmumu tika izbeigta darbība.
Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem lēmums par darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja tas nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts. Ja pēc lēmuma spēkā stāšanās nepieteiksies likvidatori un nebūs pasludināts maksātnespējas process, šīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību tiks izslēgtas no komercreģistra bez likvidācijas procesa, skaidro L. Letiņa.
Jaunās normas par PLG atklāšanu skar visas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās juridiskās personas: ne tikai ārvalstu komersantu meitasuzņēmumus Latvijā, bet arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, nodibinājumus, biedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, personālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un politiskās partijas.
Runājot par to, kā izprotams juridiskās personas patiesā labuma guvēja jēdziens, L. Letiņa nenoliedz: regulējums ir vispārīgs, taču tas jāpiemēro visām juridiskajām personām atbilstoši to faktiskajai darbībai, tādēļ praksē rodas neskaidrības. Lai tās novērstu, UR ir sagatavojis vairākus skaidrojošos materiālus, kas ievietoti UR mājaslapā, kā arī klātienes semināros sniedzis skaidrojumus par dažādiem juridisko personu veidiem.
Jaunais regulējums visām juridiskajām personām nosaka pienākumu – ja juridiskā persona, darot visu iespējamo, secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot PLG (fizisko personu juridisko personu ķēdes galā), tad juridiskās personas valdes loceklim tas jāapliecina, norādot pamatojumu. L. Letiņa informē, ka apmēram tikai 2% gadījumu ir iesniegta un reģistrēta informācija, ka PLG noskaidrot nav iespējams. Pamatojumi atšķiras atkarībā no juridiskās personas veida, taču galvenokārt tie ir gadījumi, kas raksturīgi biedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās ir ļoti liels gala īpašnieku skaits (piemēram, pensiju fondi).
Gadījumos, kad patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, atbildīgajiem subjektiem, kuriem jāveic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības, piemēram, kredītiestādēm, norādāms uzskatāmais (tehniskais) patiesais labuma guvējs – augstākās pārvaldības institūcijas (piemēram, valdes) locekļi.
“Vēršam uzmanību – kad PLG noskaidrot nav iespējams, atbildīgajiem subjektiem, kuriem jāveic Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības, piemēram, kredītiestādēm, norādāms uzskatāmais (tehniskais) patiesais labuma guvējs: augstākās pārvaldības institūcijas (piemēram, valdes) locekļi,” norāda UR pārstāve.
UR izlases kārtībā arī pārbauda iesniegtās ziņas par patieso labuma guvēju. No 2019. gada 1. jūlija UR ir ieviesta riskos balstītā pieeja, tāpat, reģistrējot informāciju par PLG, tiek pieprasīts dokumentārais pamatojums, kas apliecina informācijas atbilstību (galvenokārt gadījumos, kad UR par iesniegtās informācijas patiesumu nevar pārliecināties patstāvīgi). Dokumentiem saskaņā ar regulējumu jābūt juridisko personu rīcībā vēl pirms dokumentu iesniegšanas UR.
Nepatiesu ziņu sniegšana par patieso labuma guvēju ir krimināli sodāma. Kad rodas aizdomas vai tiek saņemta informācija par iespējami nepatiesu ziņu sniegšanu, UR nosūta informāciju tiesībaizsardzības iestādēm. L. Letiņa, neminot precīzu gadījumu skaitu, norāda, ka šādi gadījumi ir bijuši.
Grozījumi Krimināllikumā kopš šī gada jūlija ir papildināti ar 195.1. pantu, kas paredz sodu par apzināti nepatiesa PLG norādīšanu Uzņēmumu reģistram. Sods var būt pat brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada maijam par nepatiesa PLG norādīšanu kredītiestādēm kriminālvajāšana uzsākta kopumā pret 36 personām.
LV portāls publikācijā “Juridiskām personām jāatklāj patiesie labuma guvēji” jau rakstīja, ka 2017. gada 9. novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām atklāt savu patieso labuma guvēju Uzņēmumu reģistrā. Grozījumi noteica, ka juridiskās personas patiesie labuma guvēji ir fiziska persona:
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 2018. gada 23. augusta ziņojumā tika norādīts, ka Latvijai ir noteikts pastiprināts kontroles režīms, par neefektīvu atzīstot rīcību divās jomās – patiesā labuma noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Tāpēc Latvijai īsā laika periodā būtiski jāpaaugstina efektivitāte šajās jomās.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
