Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Informācija par pārrobežu shēmām nodokļu administrācijām ir nepieciešama, lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
FOTO: Freepik
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nodokļu administrācijas automātiski saņems informāciju par nodokļu shēmām, kurās saskatāma izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, arī optimizēšanas shēmām. Apņemšanās ierobežot agresīvu nodokļu plānošanu izriet no Eiropas direktīvas, kura paredz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamajām pārrobežu shēmām.
Latvijas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta desmitā daļa nosaka: iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu.
Kārtība, kādā tas notiek, paredzēta Ministru kabineta noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”, kas stājas spēkā trešdien, 1. jūlijā.
Noteikumos ir ietverti kritēriji, pēc kuriem notiek informācijas apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm, kā arī paredzēts, kāda informācija par pārrobežu shēmu būs jāsniedz VID.
Galvenokārt kritēriji raksturo shēmas, ar kurām, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā, kā arī shēmas, ar kurām attiecīgajam nodokļu maksātājam izdodas izvairīties no automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem vai patiesā labuma guvēja norādīšanas, paskaidrots noteikumu anotācijā.
Piemēram, ja shēmas dalībnieks veic mākslīgas darbības, kas ietver zaudējumus nesošas komercsabiedrības iegādi, šādas komercsabiedrības pamatdarbības pārtraukšanu un tās zaudējumu izmantošanu nolūkā samazināt nodokļu saistības, arī pārvedot minētos zaudējumus uz citu valsti vai teritoriju vai paātrinot minēto zaudējumu izmantošanu, un ja galvenais ieguvums vai viens no galvenajiem ieguvumiem šādām darbībām ir nodokļu priekšrocību iegūšana, tad kļūst saistošs noteikumos paredzētais ziņošanas pienākums par pārrobežu shēmu.
Pārrobežu shēmu konstatēšanā tiks pievērsta uzmanība darījumiem starp saistītām personām, pieņemot, ka persona, viņas laulātais un viņas augšupējie vai lejupējie radinieki ir uzskatāmi par vienu personu.
Noteikumi attiecas uz divu veidu starpniekiem:
1) starpniekiem veicinātājiem (jeb galvenajiem starpniekiem) – personām, kuras plāno, tirgo, organizē vai dara pieejamu ziņojamo pārrobežu shēmu īstenošanai vai vada tās īstenošanu;
2) starpniekiem pakalpojumu sniedzējiem (jeb palīgstarpniekiem) – personām, kuras, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus un pamatojoties uz pieejamo informāciju un attiecīgajām speciālajām zināšanām un izpratni, kas vajadzīga, lai sniegtu šādus pakalpojumus, zina vai var pamatoti uzskatīt, ka zina, ka tā ir tieši vai ar citu personu palīdzību sniegusi palīdzību, atbalstu vai konsultācijas, lai plānotu, tirgotu, organizētu, darītu pieejamu ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanu vai vadītu tās īstenošanu.
Informācijas sniegšanas pienākums primāri tiek noteikts starpniekam, bet, ja tāda nav, tad nodokļu maksātājam, uz kuru attiecas pārrobežu shēma. Noteikumi arī regulē gadījumus, kad ir vairāki starpnieki vai nodokļu maksātāji, arī paredzot, kuram tieši attiecīgajā gadījumā rodas pienākums sniegt ziņojumu VID.
Tiesību aktā ir noteikts informācijas apjoms, kurš ir sniedzams VID un ar kuru paredzēts apmainīties ar citu valstu kompetentajām iestādēm. Informācijas apjoms nav lielāks par tādu, kāds nepieciešams, lai nodokļu administrācijas varētu konstatēt riskus agresīvai nodokļu plānošanai, izvairīšanos no automātiskās informācijas apmaiņas un patieso labuma guvēju slēpšanu, kā arī lai atturētu nodokļu maksātāju no šādas darbības, norādīts anotācijā.
Informācija par ziņojamām pārrobežu shēmām ietver personu identificējošos datus, pazīmes, kas attiecīgo pārrobežu shēmu padara par ziņojamu, kopsavilkumu par ziņojamās pārrobežu shēmas saturu, norādi par shēmas īstenošanas laiku un piemērojamo tiesisko regulējumu, kā arī informāciju par iesaistītajām valstīm un citas ziņas.
Automātisko informācijas apmaiņu veic VID, reizi ceturksnī to darot pieejamu pārējo ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm. VID būs pieejama informācija, kas ir iesniegta pārējām ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Noteikumi paredz apmainīties ar informāciju par pārrobežu shēmām arī ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ja ar attiecīgo valsti Latvijas Republikai ir spēkā attiecīgs starptautisks līgums un kompetento iestāžu līgums. Tas var būtiski uzlabot cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ņemot vērā, ka pārrobežu shēmas, kas var skart Latvijas nodokļu maksātājus, ir izplatītas arī ārpus ES robežām.
Noteikumu izstrādātāja Finanšu ministrija anotācijā norāda, ka informācija, ar kuru apmainīsies nodokļu administrācijas, pamatā skars juridiskās personas, taču dažkārt informācija tiks sniegta arī par fiziskajām personām. No privātpersonām saņemamais datu apjoms noteikts ne lielāks, kā nepieciešams, lai varētu sasniegt mērķi – cīnīties pret agresīvo nodokļu plānošanu, izvairīšanos no automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem un patiesā labuma guvēja slēpšanu.
