FOTO: Freepik
Šā gada pirmajā pusgadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 159 iesaldēšanas rīkojumus, ar kuriem iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 104,8 miljonu eiro apmērā. Tādējādi ir pārsniegti visa 2018. gada rezultāti, kad kopumā tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 101,5 miljonu eiro apmērā.
2019. gada pirmajā pusgadā saņemti 2546 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 14 808 ziņojumi par neparastiem darījumiem. Salīdzinājumam – 2018. gada pirmajā pusgadā FID saņēma 4732 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 8745 ziņojumus par neparastiem darījumiem. Ziņojumus iesniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likumā minētās personas.
Pēc tam, kad 2018. gada 23. augustā “Moneyval” publicēja Piektās kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojumu par Latviju, valdība cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir atzinusi par valsts galveno prioritāti, tādējādi demonstrējot stingru politisko apņemšanos.
Veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, izdarot grozījumus šādos normatīvajos aktos:
Lai īstenotu “Moneyval” ziņojumā minētās rekomendācijas, ir palielināti visu uzraudzības un kontroles institūciju resursi, tādā veidā ļaujot ievērojami uzlabot rezultātus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, ieskaitot mērķtiecīgu darbību veikšanu atbilstības uzlabošanai, piemēram, tiek veiktas visaptverošas tematiskās pārbaudes, izveidotas darba grupas sarežģītiem gadījumiem, kā arī nodrošināta NILLTPFN likuma subjektu informētības un zināšanu līmeņa paaugstināšana.
Līdz gada beigām FID plāno iesaldēt iespējamus noziedzīgi iegūtus līdzekļus 200 miljonu eiro apmērā. Tāpat šī gada beigās stāsies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz, ka neparastu darījumu ziņojumus aizstās sliekšņa deklarācijas. Šāda pieeja mazinās neskaidrības par minēto divu ziņojumu veidu atšķirību un praktisku rīcību situācijās, kad darījums atbilst gan aizdomīga, gan neparasta darījuma kritērijiem.
Šī gada 30. augustā Latvija “Moneyval” komitejai iesniedza progresa ziņojumu par tehniskās atbilstības sadaļu, kurā detalizēti aprakstīti Latvijas valdības, uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī FID un tiesībaizsardzības iestāžu kopējie centieni un ieguldītais darbs nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Līdz 2019. gada 15. novembrim Latvijai ir jāiesniedz ziņojums Finanšu darījumu darba grupai (FATF – Financial Action Task Force) par nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas darbības efektivitāti.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.