Mans tēvs pirms dažiem gadiem nopirka dzīvokli daudzdzīvokļu mājā. Padomju laikos tā bija kooperatīva māja. Arī tagad to apsaimnieko iepriekš vēlēts apsaimniekotājs. Daudzi no īpašniekiem ir iestājušies kooperatīvā, bet daļa nav. Tēvs uzskata, ka šī ir sistēma, kas palikusi no padomju laikiem, un principiāli neatbalsta tāda veida organizācijas. Pa šiem gadiem pāris reižu jau ir mainījies apsaimniekotāja sastāvs un stils, bet tagad vadībā ir uzņēmīgi vīri, kuri janvāra vidū organizēja dzīvokļu īpašnieku sapulci par apsaimniekošanu. Bija ieradusies kāda piektā daļa īpašnieku, un nekādi lēmumi netika pieņemti, jo nebija kvoruma. Pēc divām nedēļām tika organizēta kooperatīva biedru sapulce, kuru tēvs kā dzīvokļa īpašnieks varēja iet klausīties, bet balsošanas tiesību viņam nebija. No 56 dzīvokļiem piedalījās 8 kooperatīva biedri, kuri pieņēma lēmumu celt apsaimniekošanas maksu, uzkrājumu remontiem un uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, kas kopā ir 2,05 eiro par kvadrātmetru. Lēmums tika pieņemts, pamatojoties it kā uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Nav pagājušas divas nedēļas, kad tas viss jau ir parādījies rēķinos. Skatījāmies BIS sistēmā, nekādas kopsapulces, lēmumus, remontus tur neatradām. Vai tiešām 8 cilvēki var izlemt par visu, nerēķinoties ar citiem īpašniekiem? Vai dzīvokļu īpašnieku kopībai jābūt reģistrētai? Ko šajā situācijā var darīt parasts dzīvokļa īpašnieks?
Dzīvokļu īpašnieku kopība, kā noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā, ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieku kopībai nav jābūt speciāli reģistrētai.
Tātad tikai dzīvokļu īpašnieki var lemt par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu, ja vien līgumā starp dzīvokļu īpašnieku kopību un pārvaldniekiem nav paredzēta cita kārtība. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtība ir noteikta likuma 19. pantā.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Savukārt Kooperatīvo sabiedrību darbību regulē Kooperatīvo sabiedrību likums. Kooperatīvās sabiedrības reģistrē Uzņēmumu reģistrā, kooperatīvo sabiedrību izpildinstitūcija ir valde.
Var būt dažādi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi. Pārvaldīšanas darbības var veikt dzīvokļu īpašnieku biedrības, kooperatīvās sabiedrības, kapitālsabiedrības, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, un fiziskās personas.
Jūsu gadījumā kooperatīvā sabiedrība ir pieņemto lēmumu izpildītāja. Ja arī daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļa īpašnieks neiestājas kooperatīvajā sabiedrībā, tad viņam saglabājas tiesības lemt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu.
Kopš 2023. gada 1. marta būvniecības informācijas sistēmā (BIS) obligāti ir elektroniski jākārto mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļu. Tātad visiem lēmumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ir jābūt BIS.
Ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs, ceļot prasību tiesā, apstrīdēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ja ir pamats aizdomām, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumiem. Likums paredz speciālu noilguma termiņu šādām prasībām, 16. panta ceturtajā daļā norādot, ka prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Vairāk par mājas lietas kārtošanu var uzzināt BIS publikācijā “Kā mājas lietas kārtot elektroniski”. Savukārt par to, kādas ir tiesības un pienākumi dzīvokļu īpašnieku kopībai, var izlasīt LV portāla rakstā “Dzīvokļu īpašnieku biedrība un dzīvokļu īpašnieku kopība – kas un par ko lemj”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
