FOTO: Freepik.
Ministru kabinets atbalstījis un iesniedzis Saeimā grozījumus Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā, kuros ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam paredzētas jaunas tiesības pieprasīt, lai pakalpojumu lietotājs organizē mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu vai nomaiņu komercuzskaites mēraparāta mezglā pirms komercuzskaites mēraparāta.
Likumprojekta izstrādātāja – Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) – anotācijā atzinusi, ka mehānisko ūdens filtru uzstādīšana pirms komercuzskaites mēraparātiem pilnībā nevar atrisināt ūdens patēriņa starpības problēmu daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, taču tas nodrošinātu īpašumam vai daudzdzīvokļu mājai piegādātā ūdens daudzuma precīzāku uzskaiti.
Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā neparedz prasību filtru uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparātiem noteikt kā obligātu.
Likuma izmaiņas pamatotas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2022. gadā veikto aptauju par ūdenssaimniecībā izmantoto komercuzskaites mēraparātu precizitāti un to ietekmējošajiem faktoriem. Informācija saņemta no sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem visā Latvijā. Aptaujā piedalījās visas 43 pašvaldības un valstspilsētas, kā arī 50 sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji.
Tajā tika secināts, ka komercuzskaites mēraparātu neprecizitāti par būtisku vai ļoti būtisku problēmu uzskata 34% pašvaldību un 46% sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju. Savukārt 56% sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju konstatējuši komercuzskaites mēraparātu neprecīzus rādījumus mehāniska piesārņojuma dēļ. Ievērojami biežāk (73%) uz minēto problēmu norāda lielie pakalpojumu sniedzēji.
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, kas ir pētījuši mēraparātu precizitāti ietekmējošos faktorus, secinājuši, ka lielākoties neprecizitāte ir saistīta ar caurplūdes skaitītāju specifiku un metodoloģiski nepareiziem mērījumiem, proti, uzskaiti dzīvokļos un mājas ievados veic skaitītāji, kuriem ir atšķirīgas precizitātes klases, vai arī dzīvokļos ir uzstādīti prasībām neatbilstoši ūdens patēriņa skaitītāji.
Tāpat nesakritības rada dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu nolasīšana dažādos laikos (vairāku dienu intervālā) un apzināts vai neapzināts ūdens patēriņš bez uzskaites.
Par likuma grozījumiem skeptisks ir biedrības “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektors Sandis Dejus. Viņš apgalvo, ka līdz šim nav veikti pētījumi par filtru uzstādīšanas pirms komercuzskaites mēraparātiem iespējamo ietekmi uz patērētā ūdens uzskaites precizitāti. Līdz ar to biedrības ieskatā patlaban nav pieejami inženiertehniski pierādījumi par filtru uzstādīšanas rezultātiem.
“Filtru uzstādīšana nevar ietekmēt reālos ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās (ne ārējos, ne iekšējos tīklos). Starpību starp komercuzskaites skaitītājiem un dzīvokļos uzstādītajiem mēraparātiem galvenokārt rada atšķirīgu precizitātes klašu skaitītāju izmantošana (komercuzskaites mēraparāts visbiežāk ir augstākas precizitātes klases, līdz ar to ievērojami jutīgāks) un uzstādīšanas prasībām neatbilstoša skaitītāju montāža dzīvokļos,” skaidro S. Dejus.
Arī SIA “Rīgas ūdens” ieskatā filtra uzstādīšana pirms komercuzskaites skaitītājiem nav uzskatāma par galveno risinājumu ūdens zudumam.
Primāri jāpievēršas virknei citu faktoru, kas būtiski ietekmē starpības rašanos, – noplūdēm namu iekšējos tīklos, neatbilstošajam iekšējo ūdensapgādes sistēmu tehniskajam stāvoklim, atšķirīgas precizitātes ūdens patēriņa skaitītājiem dzīvokļos utt.
Likumprojekta anotācijā norādīts: eksperti secinājuši, ka ūdens patēriņa starpības veidošanās ūdens kvalitātes dēļ (kas izraisa komercuzskaites mēraparātu aizsērēšanu vai to iekšējus bojājumus) galvenokārt vērojama Rīgā pilsētas ūdensapgādes sistēmas vecuma un nolietojuma dēļ. Līdz ar to biežāk notiek avārijas un veic remontdarbus, kas rada pēkšņu (kaut arī īslaicīgu) ūdens saduļķošanos.
Konkrētajam apgalvojumam iebilst gan S. Dejus, gan SIA “Rīgas ūdens”. “Rīgā, tāpat kā visās centralizētās ūdensapgādes sistēmās Latvijā, ūdens ir augstas kvalitātes un to nav nepieciešams patēriņa vietās papildus attīrīt,” uzsver biedrības vadītājs.
SIA “Rīgas ūdens” komunikācijas daļas vecākais komunikācijas koordinators Sandris Vanzovičs apgalvo: “Kopējā ūdens kvalitāte galvaspilsētā ir ļoti laba. Tā pasliktinās tikai tad, kad tiek veikti remontdarbi, kā, piemēram, plānveida pilsētas ūdensvadu, hidrantu, pieslēguma aizbīdņu, ūdensvada pievadu nomaiņa, vai arī ūdensvadu avāriju rezultātā.”
VARAM aptaujā secināts, ka 74% pakalpojumu sniedzēju jau patlaban plaši lieto filtrus pirms klientiem uzstādītajiem mehāniskajiem komercuzskaites mēraparātiem (mājas ievada skaitītājiem).
Pakalpojumu sniedzēji Latvijā lielākoties (94% pakalpojumu sniedzēju) izmanto caurplūdes jeb mehāniskos komercuzskaites mēraparātus. Pusei pakalpojumu sniedzēju ir pieredze ar ultraskaņas mēraparātu, bet 28% paralēli ir pieredze ar elektromagnētisko mēraparātu izmantošanu.
Filtru iebūvi pirms daudzdzīvokļu ēkās uzstādītajiem komercuzskaites mēraparātiem 2022. gadā uzsācis arī SIA “Rīgas ūdens”. Jau ierīkots aptuveni 350 filtru, tādējādi samazinot iespējamo piemaisījumu nokļūšanu mēraparātu korpusos un veicinot mērījumu precizitāti.
Kopš 2021. gada visos no jauna izbūvētajos mezglos kā obligāta prasība tiek noteikta filtra iebūve, piebilst S. Vanzovičs.
Par filtru uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta, ja tas tehniski ir iespējams un ja to pieprasīs ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajai kārtībai lemtu dzīvokļu īpašnieku kopība.
Filtra uzstādīšana būtu nozīmīga tām dzīvojamajām mājām, kurās ūdens patēriņa starpības veidošanās saistīta ar saduļķota ūdens nokļūšanu ūdensapgādes sistēmā, kā rezultātā tiek ietekmēta komercuzskaites mēraparāta mērījumu precizitāte, kas uzrāda lielāku saņemtā ūdens daudzumu, nekā tas faktiski piegādāts, vēstīts likumprojekta anotācijā.
“Šobrīd valstī nav veiktas aplēses par nepieciešamo investīciju apjomu filtru uzstādīšanai. Turklāt filtru uzstādīšana negarantē precīzāku uzskaiti vai komercuzskaites un dzīvokļos uzstādīto mēraparātu mērījumu starpības samazināšanos,” spriež S. Dejus.
Biedrības ieskatā nav racionāli veidot augstas precizitātes ūdens patēriņa uzskaites sistēmas iekšējos tīklos, jo veiktās investīcijas un ikmēneša maksājums par tām var sasniegt vai pat pārsniegt patērētā ūdenssaimniecības pakalpojuma izmaksas. Biedrības vadītājs atgādina, ka vidējais rēķins par ūdenssaimniecības pakalpojumu vienai mājsaimniecībai ir aptuveni 20 eiro mēnesī.
SIA “Rīgas ūdens” pārstāvis, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, pieļauj, ka dzīvokļu īpašnieki diez vai būs ieinteresēti ieguldīt līdzekļus filtru iebūvei. “Klienti nereti pat ilgstoši neveic komercuzskaites mēraparāta mezglu remontus, lai uzņēmums tos varētu nomainīt. Tādējādi maz ticams, ka klientiem (vismaz lielākajai daļai) interesēs filtra iebūve, ja par to būs atsevišķi jāmaksā,” secina S. Vanzovičs.
