Labdien! Pieder īpašums četru dzīvokļu mājā ar zemes domājamajām daļām, respektīvi, viens dzīvoklis ar palīgtelpām, kas atrodas uz zemes, un zemes domājamās daļas no kopējās zemes platības 2400 m2. 2019. gadā “Latvijas Vēstnesī” bija izsoles diviem no šīs mājas dzīvokļiem sakarā ar īpašuma nodokļu parādu, tos iegādājās viena un tā pati persona (kā juridiskā persona), un pēc kāda laika viņa iegādājās arī trešo īpašumu. Līdz tam mājas apsaimniekošanu brīvprātīgi veica visi zemes un dzīvokļu īpašnieki. Mans vīrs izveidoja biedrību, lai, pašiem apsaimniekojot, būtu iespēja noslēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem un pilsētas ūdenssaimniecības uzņēmumu. Tomēr 2019. gadā situācija mainījās. Tika sasaukta kopsapulce, jaunais īpašnieks un mans vīrs, un trešā persona, kas it kā ir apsaimniekotājs. Sapulces laikā jaunais īpašnieks paziņoja, ka viņam ir balsu vairākums, tāpēc nav vērts pretoties, un viņš ir izvēlējies apsaimniekotāju. Apsaimniekotājs ir biedrība, kur tiešais labuma guvējs ir jaunais īpašnieks un konkrētā fiziskā persona.
Patlaban mājā divi jaunā īpašnieka dzīvokļi stāv tukši, bet vienā dzīvo viņa īrnieks, un viens pieder manam vīram. Apsaimniekotājs nereaģē uz e-pastiem, neatbild uz telefona zvaniem. Nav informācijas un skaidrības par naudas izlietojumu un uzkrājumu, veiktajiem un plānotajiem darbiem. Faktiski mājā nekas netiek darīts. Visus darbus veica mans vīrs, viņš ir restaurējis kāpņu telpu, kāpņu telpas durvis, logus, pats pēc iespējām par saviem līdzekļiem labojis mājas fasādi. Dūmvadu apsekošana nav bijusi kopš 2019. gada. Mājas apmetums vietām sāk drupt. Notekcaurules ir briesmīgā stāvoklī, šogad sāka tecēt jumts, un sekas ir redzamas mūsu jaunajā izremontētajā dzīvoklī.
Otrs īpašnieks, kam pieder trīs dzīvokļi, īpašuma uzturēšanā neko nedara, savus pienākumus neveic arī apsaimniekotājs. Māja atrodas pilsētas centrā, šo gadu laikā ir bijuši ziņojumi no pašvaldības policijas par ļoti garu zāli pie mājas. Ir bijis iesniegums policijā par to, ka bija laika periods, kad atteicāmies no atkritumu apsaimniekošanas, jo mums piederošais dzīvoklis bija neapdzīvots, bet jaunais apsaimniekotājs nebija noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, un jaunā īpašnieka īrnieks visus atkritumus lika lielā kaudzē pagalmā vidū. Ir bijis iesniegums no iedzīvotājiem par to, ka pie mājas necienīgi netīrs un saplēsts Latvijas valsts karogs stāv mēnešiem ilgi.
Jaunajam apsaimniekotājam pat nav līguma ar ūdens apsaimniekotāju, tas joprojām ir tikai manam vīram, rēķini nāk par visu patērēto mājas ūdeni. Šos četrus gadus vīra dzīvoklī neviens nedzīvoja, notika remontdarbi. Šobrīd esam noguruši, nepieciešama juridiskā palīdzība. Pļaujam zāli tikai mutiski norunātajā zemes zonā, ko paši apsaimniekojam, savukārt tur, kur apsaimnieko otrs īpašnieks, zāle vietām ir līdz pieauguša cilvēka padusēm.
Vai iespējams risināt apsaimniekošanas jautājumu, ja balsu skaitā otram īpašniekam ir vairākums un apsaimniekošanas biedrībā, ko pats ievēlējis, viņš ir patiesais labuma guvējs? Kā rīkoties, ja nav skaidrības par apsaimniekošanas finanšu izlietojumu un to, kas veido apsaimniekošanas maksu, kāds ir naudas līdzekļu uzkrājums?
Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta otrā daļa nosaka: “Ja vienam dzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir 50 procenti balsu no visām dzīvokļu īpašnieku balsīm.”
Jūsu gadījumā, ja ēkā ir četri dzīvokļi un ja viens no tiem pieder jūsu vīram, bet pārējie trīs – otram īpašniekam, tad katram īpašniekam ir 50% balsu.
Līdz ar to abiem īpašniekiem jāvienojas par mājas pārvaldīšanas darbiem. Likuma 10. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus u. c.
Ekonomikas ministrija LV portālam ir skaidrojusi: ja dzīvojamās mājas īpašnieki, kur katram ir 50% balsu, nespēj pieņemt lēmumus, tad šobrīd mājokļu politikas jomu reglamentējošie normatīvie akti neparedz risinājumu šādai situācijai. Ja ēkai ir divi īpašnieki, lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams abu dzīvokļu īpašnieku vienbalsīgs lēmums par izlemjamo jautājumu.
Informācijai par apsaimniekošanas finanšu izlietojumu, to, kas veido apsaimniekošanas maksu, un kāds ir naudas līdzekļu uzkrājums, ir jābūt mājas lietā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants noteic, ka dzīvojamās mājas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir dzīvojamās mājas lietas kārtošana. Savukārt likuma 8. pantā paredzēts, ka mājas lieta iekārtojama par ikvienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, un norādīts, kādus dokumentus vai informāciju ietver mājas lietas kārtotājs.
Ieteiktu ar visiem dokumentiem vērsties pie kvalificēta jurista vai zvērināta advokāta.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
