Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. pantu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums. Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. 

Likuma 3. panta pirmā daļa savukārt precizē, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. 

Tādējādi, ja jūsu aprakstā minētais īpašums neietilpst kopīpašuma sastāvā un kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, likuma izpratnē tas atzīstams par tiesiski patstāvīgu dzīvokļa īpašumu.    

Attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta trešā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. 

Pieņemot, ka dzīvojamās mājas sastāvā ietilpst 15 dzīvokļu īpašumi un lēmuma pieņemšanai pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu, lēmums konkrētajā gadījumā būs pieņemts, ja “par” nobalsos dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv astoņus dzīvokļu īpašumus.