Diskusijā par patvertņu situāciju reģiona valstīs, R. Kozlovskis akcentēja, ka Baltijas valstis tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir sākušas aktīvi apzināt situāciju patvertņu jautājumā un, sekojoši, sākušas meklēt risinājumus to pielāgošanai un izveidei. Tādēļ, apzinoties situāciju, finanšu risinājumi patvertņu pielāgošanā un izveidē ir jāmeklē arī Eiropas Savienības fondu ietvaros. Lai sasniegtu rezultātus Baltijas valstīs, ciešāka sadarbības veicināšana ir obligāta.
Tāpat R. Kozlovskis informēja dalībvalstu kolēģus par progresu saistībā ar agrīnās brīdināšanas sistēmas ieviešanu Latvijā.
Foruma dalībvalstis vienojās par ciešāku sadarbību arī masveida evakuācijas jautājumā, veicinot efektīvākas apmācības un pieredzes apmaiņas starp dalībvalstīm.
Ukrainas delegācija informēja foruma dalībniekus par Ukrainas apziņošanas sistēmu, kura, balstoties uz praksē novēroto, strādā efektīvāk nekā sirēnas. Tāpat Ukrainas kolēģi atzīmēja, ka visas sabiedrības grupas, neatkarīgi no vecuma, visbiežāk saņem informāciju par iespējamiem draudiem tieši ar viedtālruņu un apziņošanas sistēmas palīdzību.
Foruma noslēgumā dalībnieki atkārtoti apliecināja atbalstu Ukrainai un tās tautai.
Jau ziņots, ka Latvijā līdz augusta vidum, pārbaudot jau 1911 objektus, secināts, ka pilnībā patvertnes vajadzībām atbilst 259 jeb 13,5% objektu, un daļēji atbilst 818 jeb 42,8%. Šajos objektos var ietilpt 373 tūkstoši cilvēku. Plānots, ka apmēram 4500 apzināto objektu apsekošana noslēgsies novembra sākumā. Šobrīd uzsākts arī darbs pie pirmo patvertņu zīmju izvietošanas uz ēkām, kuras daļēji vai pilnībā atbilst patvertnēm izvirzītajām prasībām.
