Top jauns likums: Latvijā liegs uzturēties Baltkrievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem

Līdz 2024. gada 31. oktobrim Latvijā esošie Baltkrievijā reģistrētie transportlīdzekļi jāreģistrē vai arī jāizved no Latvijas

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (atzīts par steidzamu), kas paredz aizliegumu Latvijas Republikā uzturēties Baltkrievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Likumprojekta mērķis ir īstenot Eiropas Savienības (ES) noteiktos ierobežojošos pasākumus (aizliegumu reģistrētajiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām), vienlaikus mazinot drošības riskus Latvijas Republikā, pamatojoties uz pašaizsargājošās demokrātijas principu.

2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā Padomes 2024. gada 29. jūnija regula (ES) 2024/1865, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ES Padome pieņēmusi ierobežojošos pasākumus, kas vērsti arī pret Baltkrievijas ekonomiku, ievērojot režīma iesaistīšanos Krievijas nelikumīgajā, neprovocētajā un nepamatotajā agresijas karā pret Ukrainu.

Paredzēts, ka tie Baltkrievijā reģistrētie transportlīdzekļi, kuri šobrīd atrodas Latvijas teritorijā, jāizved vai jāreģistrē dalībai ceļu satiksmē Latvijā līdz 2024. gada 31. oktobrim.

Tiesiskais regulējums vienlaikus nosaka sekas un personu atbildību minēto pienākumu nepildīšanas gadījumā.  

Pēc noteiktā termiņa Baltkrievijas transportlīdzekļi Latvijā varēs iebraukt tikai Latvijas teritorijas šķērsošanai vienu reizi tranzītā, iepriekš piesakoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodrošinātajos e-pakalpojumos.

Vienlaikus likumprojektā paredzēti atsevišķi izņēmumi, piemēram, pēc 2024. gada 31. oktobra Latvijā varēs iebraukt diplomātisko un konsulāro dienestu, vēstniecību un delegāciju pārvietošanās vajadzībām, kā arī humanitāriem mērķiem paredzētie Baltkrievijā reģistrētie transportlīdzekļi.

Tāpat likumprojekts paredz iespēju personām ar kustību traucējumiem, kuras vada sev piederošu Baltkrievijā reģistrētu speciāli aprīkotu transportlīdzekli, ja tās vēlēsies, ieceļot nolūkā apmeklēt Latvijā dzīvojošos vecākus, bērnus vai laulāto. Tādā gadījumā konkrētā persona varēs lūgt Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) atļauju iebraukt Latvijas teritorijā.  

Plānots, ka FID varēs izsniegt attiecīgo atļauju arī gadījumos, kad pieteikumu iebraukt Latvijā lūgs izskatīt ārlietu ministrs īpašos ar nacionālo drošību saistītos jautājumos. Atļauju iebraukt un uzturēties Latvijas teritorijā varēs izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem. 

Līdzīgs regulējums Latvijā jau ir spēkā attiecībā uz Krievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs ieviesīs kapelāna amatus

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Ministru kabinetā (MK) atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kura mērķis ir Valsts policijā (VP), Valsts robežsardzē (VR) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) ieviest kapelāna amatus.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka plānotās izmaiņas izstrādātas, lai varētu nodrošināt reliģisko aprūpi, garīgās konsultēšanas un atbalsta iespēju sniegšanu dienesta vietās Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un ar nelaimes gadījumu vai likumpārkāpumu saistītajām personām.

Atbilstoši patlaban spēkā esošajam Reliģisko organizāciju likumam kapelāni ir garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) formējumos un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.

Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, IeM sistēmas iestāžu personālam psiholoģisko palīdzību un atbalstu, krīzes intervenci, konsultēšanu, psiholoģiskā atbalsta kursu un rehabilitējošu pasākumu programmu īstenošanu savu iespēju un ierobežotās kapacitātes ietvaros šobrīd nodrošina IeM veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļa.

Tāpat anotācijā minēts, ka viens no uzdevumiem nākotnē ir pilnveidot psiholoģisko atbalstu IeM sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, ieviešot vairāku līmeņu psiholoģisko atbalstu un izveidojot kolēģu atbalsta posmu. Reliģiskā aprūpe, garīgā konsultēšana un atbalsts dienesta vietā IeM sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un ar nelaimes gadījumu vai likumpārkāpumu saistītajām personām pašreiz netiek nodrošināts.

Ņemot vērā iekšlietu iestāžu darba specifiku un nodarbināto veicamos pienākumus, tajās plānots ieviest kapelāna amatus, lai minētajās iestādēs nodarbinātajiem, viņu tuviniekiem un iestāžu klientiem būtu nodrošināta reliģiskās aprūpes, garīgās konsultēšanas un atbalsta saņemšana.

Tādējādi ar likumprojektu paredzēts jaunā redakcijā izteikt Reliģisko organizāciju likuma 1. panta 8. punktu, nosakot, ka kapelāni ir garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, NBS formējumos, IeM sistēmas iestādēs un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.

Plānots, ka tiks ieviesti 18 kapelāna amati: septiņi – Valsts policijā, seši – Valsts robežsardzē un pieci – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Visām pašvaldībām būs jānodrošina vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā MK atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kura mērķis ir:

• noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām, neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita (gan novadiem, gan valstspilsētām), jānodrošina saviem iedzīvotājiem;
• precizēt likumā definētos terminus atbilstoši jaunākajām profesionālās valodas attīstības tendencēm profesionālajā sociālajā darbā;
• veikt citus precizējumus atbilstoši sociālo pakalpojumu attīstībai un nodrošinājumam.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu.

“Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau šobrīd jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā, ja ne tās pašas pašvaldības, tad citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu no sociālā pakalpojumu sniedzēja.

Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums ir nodrošināts visās Latvijas pašvaldībās.

Tāpat būtiski pēc administratīvi teritoriālās reformas ir uzlabojusies pieejamība dienas aprūpes un krīzes centra pakalpojumiem, bet joprojām minētie pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pašvaldībās,” norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā iecerēts papildināt likuma 9. pantu ar 1.¹ daļu, nosakot, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt šādus sociālos pakalpojumus noteiktām personu grupām:

• aprūpes mājās pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• krīzes centra pakalpojumu – krīzes situācijā nonākušām personām;
• grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
• ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz brīdim, kad bērns var atgriezties vecāku ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz aizbildnības nodibināšanai bērnam, bērna ievietošanai audžuģimenē vai nodošanai adopcijai;
• patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu – personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušām personām;
• dienas aprūpes centra pakalpojumu – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
• atelpas brīža pakalpojumu – bērniem ar invaliditāti, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, personām ar I grupas invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem ar I vai II grupas invaliditāti;
• specializētās darbnīcas pakalpojumu – personām ar garīga rakstura traucējumiem;
• ģimenes asistenta pakalpojumu – ģimenēm ar bērniem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;
• sociālās rehabilitācijas pakalpojumu – bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām vai augstiem to attīstības riskiem, ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, kā arī šā likuma 12. panta septītajā un astotajā daļā minētajām personām.

Ņemot vērā, ka visas pašvaldības nevarēs uzreiz nodrošināt obligātos sociālos pakalpojumus, atsevišķu pakalpojumu izveidošanai vajadzīgs pārejas periods, jau iepriekš LV portālam norādījusi Labklājības ministrija. 

Dienas aprūpes centra pakalpojumam, atelpas brīža pakalpojumam (institūcijā vai mājoklī), specializētās darbnīcas pakalpojumam un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros paredzētais ieviešanas termiņš ir 2026. gada 1. janvāris, savukārt ģimenes asistenta pakalpojumam – 2028. gada 1. janvāris, sociālās rehabilitācijas programmām – 2029. gada 1. janvāris.

Līdz tam pašvaldība attiecīgos sociālos pakalpojumus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajam budžetam.

Ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Ierobežos tīmekļvietnes, kurās prettiesiski izmantoti autortiesību objekti

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā Kultūras ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kura mērķis ir nodrošināt piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti, paredzot attiecīgas pilnvaras Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tādējādi mazinot autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjomu tiešsaistē.

Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana tiešsaistē rada būtiskus riskus ne tikai māksliniekiem, kas veido ar autortiesībām aizsargātu saturu, bet arī visai sabiedrībai.

Tādu tīmekļvietņu veidošana un izmantošana, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību un blakustiesību objekti (mūzika, filmas, e-grāmatas, fotogrāfijas u. c.), liedz minētā satura radītājiem saņemt tiem pienākošos atlīdzību, ilgtermiņā rada prettiesiski izplatīta satura apjoma palielināšanos un vieglu pieejamību gala lietotājiem, kā arī kvalitatīva satura piedāvājuma samazināšanās risku patērētājiem.

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt 2. pantu ar 3.¹ daļu, nosakot, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi ir piemērojami autortiesību un blakustiesību objektu prettiesiskas izmantošanas ierobežošanai interneta vidē šā likuma III³ nodaļā “Piekļuves ierobežošana tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti” noteiktajā kārtībā (arī konkrētā nodaļa ir likumprojektā iecerēts papildinājums).

Izmaiņas Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā”, kurā paredzēts papildināt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja tiesības, precizēt, kāda persona var būt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kā arī pārņemt atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (turpmāk – Direktīva 2020/2184) prasības.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma mērķis ir veicināt kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem un drošiem pakalpojumiem, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības ekonomiskās intereses.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izmaiņas izstrādātas, lai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā:

• noteiktu pakalpojumu lietotājam tiesības organizēt mehāniskā ūdens filtra uzstādīšanu pirms komercuzskaites mēraparāta, kā arī tiesības pakalpojumu sniedzējam pieprasīt, lai pakalpojumu lietotājs organizē filtra uzstādīšanu, ja tas nepieciešams, lai uzlabotu piegādātā ūdens daudzuma uzskaites precizitāti;
• precizētu personu loku, kuras ir tiesīgas sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus (likumprojekts salāgots ar izmaiņām kooperatīvo sabiedrību statusā);
• pārņemtu Direktīvas 2020/2184 prasības, kas ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildībā.

Pilnveidos esošo kārtību Valsts policijas rīcībai ar atrasto vai apslēpto kustamo mantu

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju” ”, kura mērķis ir precizēt Valsts policijas (VP) darbinieka pamatpienākumus un tiesības attiecībā uz atrasto kustamo mantu, kuras īpašnieks vai nozaudētājs nav zināms.

Kā minēts likumprojekta anotācijā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) praksē saskaras ar gadījumiem, kad VP nosūta lēmumu par valstij piekritīgu mantu attiecībā uz mantu, kurai nav vērtības, nevērtīgu vai mazvērtīgu atrasto mantu (piemēram, naudasmaks, soma, ķemme, apģērbs, tostarp lietotas mantas u. c.), kā arī mantu, kura lietošanai nav derīga vai kura faktiski nav lietojama (piemēram, saplīsis telefona vāciņš, tukšs krēma trauciņš, salauztas saulesbrilles, tukša ūdens pudele, nolietota/saplēsta soma, jaka vai kāds cits apģērbs, salauzts lietussargs, manta, kura vairs nepilda savu funkciju, zaudējusi kvalitāti u. c.).

Attiecīgās mantas pārņemšanai un glabāšanai, kuru pēc tam nevar realizēt un kas ir iznīcināma (utilizējama), tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi, akcentēts anotācijā. Patlaban neviens ārējais normatīvais akts nenosaka VP tiesības iznīcināt konkrēto mantu.

Tādējādi likumprojektā paredzēts, ka VP būs tiesīga pieņemt lēmumu arī par mantas iznīcināšanu, neievērojot sešu mēnešu nogaidīšanas termiņu, ja tiks konstatēts, ka atrastajai mantai nav vērtības, tā nav derīga lietošanai, tās apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī gadījumā, ja atrastā manta tiks atzīta par bīstamu videi.

Atbilstoši likumprojekta anotācijai, ja tomēr pastāvēs pamatotas šaubas par iepriekš minētās mantas vērtību un tās turpmāko izmantošanu, piemēram, vizuāli apskatot vai aptaustot mantu, nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka tā nepilda savas funkcijas, ir zaudējusi lietošanas īpašības, kvalitāti u. tml., policijas darbinieks nodrošinās sludinājuma ievietošanu iestādes oficiālajā tīmekļvietnē, organizēs atrastās mantas glabāšanu atbilstoši Civillikumā noteiktajam termiņam un tikai pēc attiecīgā termiņa beigām lems par galīgo rīcību ar konkrēto mantu.

Sludinājumus par atrastajām mantām arī šobrīd var meklēt VP mājaslapā.

Vēlas noteikt transporta un mājokļa īres izdevumu kompensācijas pedagogiem

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kura mērķis ir radīt izglītības iestāžu dibinātājiem iespēju noteikt papildu atlīdzību izglītības iestāžu pedagogiem.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban novērojama kritiska situācija ar pedagogu trūkumu izglītības iestādēs, sevišķi ārpus pilsētu robežām, tāpēc jārod risinājumi, lai spētu nodrošināt pedagogiem labvēlīgus darba apstākļus, tostarp adekvātu atalgojumu, samērīgu darba slodzi, līdzsvaru starp darba pienākumiem, atbalstošu darba vidi un infrastruktūru.

Virkne izglītības iestāžu saskaras ar to, ka pedagogs nevar uzsākt darbu konkrētajā izglītības iestādē, jo:

• nav sabiedriskā transporta, lai no dzīvesvietas nokļūtu darbavietā un atpakaļ, vai sabiedriskā transporta pieejamība ir nepietiekama;
• konkrētajā apdzīvotajā vietā nav pieejamas dzīvojamās platības vai pieejamo dzīvojamo platību īres maksa nav tāda, ko pedagogs varētu segt.

Līdz ar to likumprojektā ietverts risinājums, kas dos iespēju pašvaldībai kā izglītības iestādes dibinātājam, izvērtējot savas iespējas un pieejamos finanšu resursus, izstrādāt kārtību dzīvojamo telpu īres maksas un transporta izdevumu kompensācijai. Savukārt valsts dibinātajām izglītības iestādēm atbilstošu kārtību noteiks Ministru kabinets.

Turpmāk mantiskā zaudējuma, kas radies valsts pārvaldes iestādes rīcības dēļ, atlīdzināšanas apmērs netiks ierobežots

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā”, kura mērķis ir atteikties no mantiskā zaudējuma atlīdzināšanas apmēra ierobežošanas.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (VPINZAL) 7. panta pirmo daļu mantiskais zaudējums VPINZAL izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar valsts pārvaldes iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

Šobrīd VPINZAL 13. pantā paredzēti ierobežojumi mantiskā zaudējuma atlīdzināšanai, ja aprēķinātā summa pārsniedz 145 000 eiro.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumā lietā Nr. C-735/19 secinātajam Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu dēļ privātpersonām radīto zaudējumu atlīdzinājumam jābūt atbilstošam, lai atlīdzinātu tām nodarīto kaitējumu, tādējādi nodrošinot to tiesību efektīvu aizsardzību.

Līdz ar to, nosakot atlīdzināmo mantisko zaudējumu apmēru, par taisnīgu būtu atzīstams tāds apmērs, kas atbilst patiesajam zaudējumu apmēram, ievērojot konkrētās lietas apstākļus (iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī cietušā rīcību), vēstīts anotācijā.

Vienlaikus ar likumprojektu plānots izteikt jaunā redakcijā VPINZAL 7. panta trešo daļu, kurā tiks ietverta vispārēja atsauce uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomas normatīvajiem aktiem, lai ar vieniem Ministru kabineta noteikumiem ieviestu vienotu apmēru un kārtību administratīvā procesa jomā sniegtajai juridiskajai palīdzībai.

Ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Izstrādāts jauns Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (atbildīgā komisija) un Juridiskajā komisijā likumprojektu “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”.

Minētais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvā (ES) 2023/977 par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI, noteikto prasību izpildi.

Pašlaik spēkā ir Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums, kas stājās spēkā 2009. gadā un izstrādāts, lai nodrošinātu Pamatlēmuma 2006/960/TI prasību izpildi, un paredz tiesībaizsardzības iestāžu informācijas apmaiņas noteikumus noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas un atklāšanas nolūkā.

Ņemot vērā, ka Direktīva 2023/977 paredz papildu prasības un precizē Pamatlēmumā 2006/960/TI noteikto, nepieciešams izstrādāt regulējumu nacionālajā līmenī, lai pārņemtu Direktīvā 2023/977 paredzētos noteikumus, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā minēts, ka, ievērojot veicamo grozījumu apjomu Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likumā, tika izstrādāts jauns likumprojekts.

Likumprojekts veicinās Latvijas un citu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā un atklāšanā, nodrošinot ziņu ātru apmaiņu. Tāpat tajā noteikta kārtība, kādā pieprasāmas un sniedzamas ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai izraudzītajai tiesībaizsardzības iestādei.

Atbilstoši anotācijā norādītajam Latvijas vienotā kontaktpunkta pienākumus veiks Valsts policijas struktūrvienība – Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvalde –, kas jau pašreiz darbojas policijas sadarbības īstenošanas nodrošināšanā. Tā darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, tādējādi atbilst Direktīvā 2023/977 noteiktajam, ka dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam uzdevumi jāpilda nepārtraukti.

Pilnveidos regulējumu saistībā ar Bīstamo iekārtu reģistra digitalizāciju un valdītāju pienākumiem un tiesībām

Saeima 5. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” ”, kura mērķis ir pilnveidot regulējumu saistībā ar Bīstamo iekārtu reģistra (BIR) digitalizāciju un valdītāju pienākumiem un tiesībām, ieviest prasības attiecībā uz inspicēšanas institūciju pienākumiem un noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) tiesības pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus.

Saskaņā ar likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 6. pantu bīstamo iekārtu kontroli veic, kā arī tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanu uzrauga PTAC.

Bīstamās iekārtas ir iekārtas un to kompleksi (piemēram, lifti, kravas celtņi, cilvēku celšanai paredzētie pacēlāji, eskalatori un konveijeri, degvielas uzpildes stacijas, atrakciju iekārtas u. c.), kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos paredzētajām pārbaudēm.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” nepieciešamas, jo patlaban normatīvajā aktā nav noteiktas PTAC tiesības saistībā ar bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, t. sk. nav paredzētas PTAC tiesības veikt lietošanā esošo bīstamo iekārtu ekspertīzi, pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu.

Vienlaikus likumā šobrīd netiek regulēta BIR digitalizācija, lai gan saskaņā ar PTAC pamatdarbības procesu informācijas sistēmas izstrādi tāda ir paredzēta. Tāpat likumprojekts nostiprinās PTAC tiesības attiecībā uz bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, kā arī bīstamo iekārtu valdītāju un inspicēšanas institūciju pienākumus bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.