Vēlas ieviest jaunu balsošanas veidu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai
Saeima 12. septembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā”, kura mērķis ir ieviest jaunu dzīvokļu īpašnieku balsošanas veidu jautājumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu.
Šobrīd Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 11. panta sestā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks savu balsojumu jautājumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu var paziņot ne ātrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā vienu dienu pirms kopsapulces norises dienas personiski vai ar pilnvarotās personas starpniecību, ierodoties tā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šāds regulējums dzīvokļu īpašniekiem rada apstākļus saskarties ar iespējamiem sarežģījumiem savu tiesību īstenošanā:
“Situācijās, kad persona atrodas ģeogrāfiski tālu no zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas vai tai ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, piemēram, veselības problēmu dēļ, tiek radīta nevienlīdzīga piekļuve lēmumu pieņemšanas procesam.”
Tāpat pastāv iespēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs nav pieejams noteiktos laikos, kas var kavēt dzīvokļu īpašniekus izteikt savu nostāju savlaicīgi, vēstīts anotācijā.
Lai novērstu nevienlīdzību un atvieglotu dalību balsošanā, likumprojekts paredz ieviest papildu iespēju balsojuma veikšanai – nosūtīt balsojumu zvērinātam tiesu izpildītājam ar drošu elektronisko parakstu.
Rosina neatzīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijā iegūtos izglītības dokumentus
Saeima 12. septembrī nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā”, kas paredz Latvijā neatzīt izglītības dokumentus, kuri iegūti Krievijā pēc 2022. gada 24. februāra jeb dienas, kad Krievijas bruņotie spēki sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.
Kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā būtiski auguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Krievija mērķtiecīgi īsteno aktivitātes, lai piesaistītu Latvijas un citu Eiropas valstu jauniešus savās augstākās izglītības iestādēs, kuri pēc tam, atgriežoties pilsonības valstī, īsteno Krievijas ietekmes aktivitātes.
Atbilstoši 2022. gada Valsts drošības dienesta gada pārskatam Krievija neatteicās no mēģinājumiem piesaistīt Latvijas jauniešus studijām agresorvalsts augstākās izglītības iestādēs, jo tas deva iespēju Kremlim turpināt meklēt nākamos “viedokļa līderus” pret Latviju vērstām ietekmes aktivitātēm.
Valsts drošības dienests (VDD) vairākkārt akcentējis, ka studijas Krievijā ir saistītas ar paaugstinātiem izlūkošanas riskiem. “Vairāki no aizvadītajā gadā VDD aizturētajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir studējuši vai turpina studēt Krievijā,” minēts VDD gada pārskatā.
Tāpat VDD vērš uzmanību, ka Krievijas augstākās izglītības iestādes atrodas ciešā Krievijas specdienestu uzraudzībā un tajās studējošie ārvalstnieki ir viens no primārajiem specdienestu interešu objektiem. Tāpēc Krievijā studējušu vai izglītību ieguvušu Latvijas valstspiederīgo nodarbinātība valsts vai pašvaldību iestādēs, kritiskajā infrastruktūrā vai nacionālajai drošībai nozīmīgos sektoros VDD vērtējumā ir saistīta ar paaugstinātiem riskiem.
VDD atkārtoti aicinājis personas atturēties no studijām Krievijā, kā arī norādījis, ka Krievija ārvalstniekiem piedāvā bezmaksas studiju iespējas ar nolūku mācību procesā ideoloģiski apstrādāt un izaudzināt nākamos Krievijas interešu virzītājus citās valstīs, pausts likumprojekta anotācijā.
Turklāt tajā uzsvērts, ka diemžēl, neskatoties uz VDD aicinājumiem, atsevišķi Latvijas valstspiederīgie tomēr izvēlas studēt Krievijas augstskolās:
“Ņemot vērā riskus, kas ir saistīti ar nacionālo drošību attiecībā uz personām, kuras studiju laikā ir savervētas Krievijā un pēc atgriešanās Latvijā izmanto iegūto izglītības dokumentu, lai strādātu nozarē, par ko ir interese Krievijas specdienestiem, apsverams ir vispārējs regulējums, kas aptur Krievijā iegūto izglītības dokumentu atzīšanu.”
Tādējādi ar likumprojektu plānots papildināt Izglītības likuma 11.1 pantu ar divpadsmito daļu, nosakot, ka Latvijā netiek atzīti izglītības dokumenti, kas iegūti Krievijas Federācijā pēc 2022. gada 24. februāra.
Ieviesīs Zaļās pārkārtošanās akta prasības: papildu pienākumi tirgotājiem patērētāju informēšanas jomā
Saeima 12. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kura mērķis ir Latvijas regulējumā ieviest Zaļās pārkārtošanās akta prasības, kas tirgotājiem nosaka pienākumu sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, kā arī ievieš papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pārņemot Zaļās pārkārtošanās akta prasības, nepieciešams veikt izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – likums), to papildinot ar jaunām definīcijām un nosakot papildu pienākumus tirgotājiem patērētāju informēšanas jomā.
Patlaban likuma 17. panta pirmajā daļā jau ir noteiktas vairākas informācijas nodrošināšanas prasības, tomēr Zaļās pārkārtošanās akts paredz jaunas prasības tirgotājiem attiecībā uz būtiskas informācijas un atgādinājumu par juridiskās garantijas un ilgizturības komercgarantijas esamības norādīšanu, remonta aspektiem un norādēm par atbilstību vides un aprites prasībām, tādējādi nodrošinot patērētāju labāku informētību par zaļās pārkārtošanās procesiem.
Anotācijā skaidrots, ka likumprojekts nodrošinās augstāku patērētāju un vides aizsardzības līmeni un palielinās patērētāju informētību, tajā nosakot:
- pienākumu tirgotājiem atgādināt patērētājiem par preču juridiskās atbilstības garantijas esamību, t. sk. par minimālo divu gadu periodu, izmantojot saskaņoto paziņojumu, un pienākumu atgādināt par ilgizturības komercgarantiju, ja tāda tiek piedāvāta, izmantojot saskaņoto marķējumu, tāpat arī par citiem pēcpārdošanas pakalpojumiem, nosacījumiem un ierobežojumiem;
- pienākumu tirgotājiem informēt patērētājus, ja ražotājs attiecīgo informāciju ir sniedzis, par preces rezerves daļu pieejamību, aprēķinātajām remonta izmaksām un citiem ar preces remontu saistītajiem aspektiem;
- informācijas sniegšanas pienākumu par iepriekš minētajiem aspektiem, izmantojot saskaņoto paziņojumu un saskaņoto marķējumu, kura dizainu un saturu izstrādās Eiropas Komisija.
Plānots, ka Zaļās pārkārtošanās akta prasības Latvijas regulējumā tiks pārņemtas ar konkrēto likumprojektu. Tāpat būs nepieciešamas izmaiņas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un ar minētajiem normatīvajiem aktiem saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Ar likumprojektu tiek pilnveidots patērētāju kreditēšanas reklāmas regulējums, kā arī ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra Direktīvā (ES) 2023/2225 par patērētāju kredītlīgumiem, ar ko atceļ Direktīvu 2008/48/EK (turpmāk – Kreditēšanas direktīva), noteiktās prasības attiecībā uz patērētāju kreditēšanas reklāmu.
Kā norādīts anotācijā, likumprojekts paredz noteikumus par kredītlīgumu reklamēšanu un atsevišķiem standarta informācijas elementiem, kas jāsniedz patērētājiem, lai būtu iespējams salīdzināt dažādus piedāvājumus:
“Standarta informācija jāsniedz skaidrā, kodolīgā un viegli uztveramā veidā ar reprezentatīva piemēra palīdzību. Lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad kredīts tiek maldinoši pārdots patērētājiem, kuri to nevar atļauties, kredītlīgumu reklāmā jāiekļauj brīdinājums patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu.”
Vienlaikus anotācijā skaidrots, ka likumprojektā minētās tiesību normas attiecībā uz patērētāju kreditēšanas reklāmu tiek pārceltas no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”.
Likumprojekts paredz, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai varēs piemērot ne tikai naudas sodu, bet arī brīdinājumu, ņemot vērā, ka pārkāpumi bieži vien ir nebūtiski un tiek uzreiz novērsti.
Proti, pašreiz likuma 37. panta septītā daļa paredz, ka par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai var piemērot tikai naudas sodu no trim līdz 42 naudas soda vienībām (no 15 līdz 210 eiro), bet juridiskajai personai – no sešām līdz 140 naudas soda vienībām (no 30 līdz 700 eiro).
Papildus iepriekš minētajam likumprojektā iekļautas arī tiesību normas, kas nodrošinās Eiropas Savienības Regulā par ražojumu vispārējo drošumu noteikto attiecībā uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos, tostarp nosakot kārtību, kādā izskata strīdus attiecīgajās situācijās.
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, šobrīd likumā nav atsevišķu noteikumu attiecībā uz patērētāja tiesībām nedrošas preces atsaukuma gadījumos, un tiek regulētas tikai patērētāja tiesības, ja viņam pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece vai ja sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, vai ja patērētājam tiek piegādāts neatbilstošs digitālais saturs vai pakalpojums.
Pārējās Eiropas Savienības Regulas par ražojumu vispārējo drošumu normas tiks iestrādātas nacionālajā regulējumā, grozot likumu “Par atbilstības novērtēšanu”.
Elektronisko sakaru likumā vēlas novērst konstatētās nepilnības
Saeima 12. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kura mērķis ir novērst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) konstatētās nepilnības patlaban spēkā esošajā Elektronisko sakaru likumā (turpmāk – likums).
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa prasību pārņemšanas likums stājās spēkā 2022. gada 29. jūlijā, taču Regulators, uzsākot pārstrādātā tiesību akta piemērošanu praksē, konstatējis atsevišķas nepilnības, ko varētu novērst ar šādām izmaiņām iepriekš minētajā tiesību aktā:
- jāprecizē vairākas definīcijas;
- jāpilnveido Regulatora tiesības izvērtēt numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību;
- jāuztur aktuāls elektronisko sakaru komersantu reģistrs;
- jāsamazina administratīvais slogs elektronisko sakaru komersantiem saistībā ar likuma 67. panta otrajā daļā paredzēto informācijas sniegšanu par starpsavienojumu līgumiem vai izmaiņām tajos;
- jāveic atsevišķi tehniski precizējumi likuma 18., 33., 37., 47., 98. un 106. pantā.
Ar likumprojektu iecerēts precizēt, piemēram, definīciju “numerācijas krāpniecība”, izslēdzot no tās numerācijas krāpniecības pazīmes un ņemot vērā, ka likuma 64. panta pirmajā daļā ietverts deleģējums Regulatoram noteikt pazīmes, kas kopsakarā ar Regulatora lēmumu Nr. 1/27 “Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumi” rada nekonsekvenci jautājumā par numerācijas krāpniecības pazīmju noteikšanu.
Šobrīd elektronisko sakaru komersantu sarakstā nereti ir reģistrēti tādi komersanti, kas faktiski darbību elektronisko sakaru nozarē nav uzsākuši vai ir pārtraukuši.
Tādējādi ar likumprojektu plānots papildināt likuma 18. pantu ar 1.1 daļu, nosakot gadījumus, kad Regulators var izslēgt elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta, piemēram, ja komersants pēdējo 12 mēnešu laikā nav sniedzis elektronisko sakaru pakalpojumus.
Kā iepriekš norādījusi Satiksmes ministrija, izmaiņas veicinās, ka elektronisko sakaru komersantu saraksts ir aktuāls un tajā iekļauti tikai tie komersanti, kuri patiešām sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus.
Pašlaik likuma 67. panta otrā daļa paredz, ka elektronisko sakaru komersants starpsavienojuma līgumu vai tā atvasinājumu, grozījumu līgumā vai vienošanos par starpsavienojuma līguma izbeigšanu, kas noslēgts ar citu Latvijas Republikā reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, iesniedz Regulatoram 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas. Savukārt, ja elektronisko sakaru komersants noslēdz starpsavienojuma līgumu ar citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā kā elektronisko sakaru komersants, tas informē Regulatoru par noslēgto starpsavienojuma līgumu, kā arī vienošanos par tā izbeigšanu 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas.
Regulators ir konstatējis, ka praksē attiecīgā pienākuma uzlikšana elektronisko sakaru komersantam rada pārlieku lielu administratīvo slogu, turklāt elektronisko sakaru nozares uzraudzības nodrošināšanai ir pietiekami, ja Regulators saņem informāciju likuma 67. panta otrās daļas kārtībā tikai par tādiem starpsavienojuma līgumiem, to atvasinājumiem, grozījumiem un vienošanos, kas noslēgti balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai.
Līdz ar to likumprojekts paredz papildināt likuma 67. panta otro daļu pēc vārdiem “starpsavienojuma līgumu” ar “balss sakaru pakalpojuma nodrošināšanai”.
|
Vairāk par tēmu: |
