Top jauns likums: Noteiks uzņēmumu valdes locekļu tiesības izmantot ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistītos atvaļinājumus

Noteiks uzņēmumu valdes locekļu tiesības izmantot ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistītos atvaļinājumus

Saeima 20. jūnijā nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kura mērķis ir noteikt kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Kā skaidrots anotācijā, šāds regulējums nepieciešams, lai sniegtu valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu.

Šobrīd Komerclikums neparedz regulējumu kārtībai, kādā valdes locekļi varētu izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Kā iepriekš skaidroja Tieslietu ministrija, tā kā valdes locekļa amats ir saistīts ar lielākas atbildības uzņemšanos par uzņēmumā notiekošo, Darba likumā noteikto atvaļinājumu piemērošana līdz šim nebija iespējama, savukārt Komerclikumā netika paredzēts risinājums, kā valdes locekli atbrīvot no uzņēmuma vadības un pārstāvības pienākumu pildīšanas viņa prombūtnes laikā.

Kā norādīts anotācijā, pašlaik, ņemot vērā, kā tiek regulētas attiecības starp valdes locekli un sabiedrību (ar darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai citādi), praksē pastāv dažādi risinājumi tam, kā organizēt valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu laikā, kad amatpersona vēlas izmantot grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam vai citu ar bērna aprūpi saistītu atvaļinājumu.

Likumprojekts paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz tādiem Darba likumā noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi, kā:

• grūtniecības atvaļinājumu (no 56 kalendāra dienām; iespējams pagarināt par 14 dienām);
• dzemdību atvaļinājumu (no 56 kalendāra dienām; iespējams pagarināt par 14 dienām);
• atvaļinājumu bērna tēvam (10 darba dienas);
• bērna kopšanas atvaļinājumu (līdz pusotram gadam);
• atvaļinājumu citai personai – personai, kas nav bērna māte, bet iesaistās bērna aprūpē, jo nav atzīta vai noteikta bērna paternitāte, bērna tēvs ir miris vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības (10 darba dienas);
• atvaļinājumu bērna tēvam un citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ja māte dzemdībās vai līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai mirusi, atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas (līdz 70 dienām);
• atvaļinājumu bērna tēvam un citai personai, kura faktiski kopj bērnu, ja māte līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai saslimusi un pati nevar kopt bērnu (līdz 42 dienām; iespējams pagarināt līdz laikam, kamēr māte kļūst spējīga kopt bērnu);
• atvaļinājumu adoptētājam (10 dienas);
• bērna kopšanas atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais (uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā; iespējams pagarināt ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam).

Atvaļinājuma izmantošanas laikā valdes locekļa pilnvaras tiks apturētas.

Anotācijā skaidrots, ka iepriekš minētās tiesības uz atvaļinājumu varēs izmantot, neatkarīgi no tā, vai valdes loceklim ar sabiedrību noslēgts darba līgums, pilnvarojuma līgums vai cita veida līgums.

Likumprojektā ietvertais speciālo atvaļinājumu regulējums būs piemērojams no tā stāšanās spēkā, bet nebūs piemērojams atvaļinājumiem, kas jau tiek izmantoti regulējuma spēkā stāšanās laikā.

Izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem izglītības ieguvi nodrošinās atbilstošā speciālās izglītības programmā; izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām – vispārējās izglītības programmā

Saeima 20. jūnijā nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai smagiem garīgās attīstības traucējumiem, vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem izglītības ieguve vispārējās izglītības iestādē tiek nodrošināta atbilstošā speciālās izglītības programmā, savukārt izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām – vispārējās izglītības programmā.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, “tādējādi bērns iegūtu izglītību atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim”.

Šobrīd speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām drīkst īstenot tikai vispārizglītojošajā izglītības iestādē, bet speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var īstenot gan vispārizglītojošajā izglītības iestādē, gan speciālajā izglītības iestādē, skaidrots anotācijā.

IZM, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) 2022. gada 8. novembra sēdes protokollēmuma “Informatīvais ziņojums “Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu” ” 2.1. un 2.3. apakšpunktā noteikto, likumprojektā paredz:

• izslēgt speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām no speciālās izglītības programmu veida un veikt attiecīgas izmaiņas Vispārējās izglītības likuma 50. panta astotajā daļā;
• noteikt, ka ar 2024. gada 1. septembri izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestādes var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās pamatizglītības programmās, nevis vispārējās izglītības programmās ar atbalsta pasākumiem.

Likumā noteiks tiesības arī personām, kuras ir izcietušas sodu, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, mainīt vārdu un uzvārdu

Saeima 20. jūnijā izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, kura mērķis ir noteikt tiesības mainīt vārdu un uzvārdu saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteikto kārtību arī personām, kuras ir izcietušas sodu, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

Patlaban minētā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka lēmumu par atteikumu mainīt vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) pieņem, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

Vienlaikus tiesiskais regulējums šobrīd neliedz personai, kas izcietusi sodu, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, stāties laulībā un iegūt laulātā uzvārdu.

Kā vēstīts anotācijā, iepriekš minētais ierobežojums faktiski attiecas tikai uz personām, kas vēlas vārdu vai uzvārdu mainīt uz cita pamata.

“Atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas salīdzināmos apstākļos, nav pamatota un samērīga,” norādīts anotācijā. Papildus tajā uzsvērts, ka pašreizējā valsts informācijas sistēmu savstarpējā integrācija ļauj iegūt ziņas par personas sodāmību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos arī tad, ja persona ir mainījusi vārdu vai uzvārdu.

Likumprojekts paredz arī to, ka vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas iesniegums vairs nebūs iesniedzams Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Plānots, ka iesniegumu turpmāk varēs iesniegt pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, t. sk. izmantojot pasta vai elektroniskā pasta sūtījumu.

Pašlaik likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura vēlas mainīt savu vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu), vai tautības ierakstu, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai vai TM departamentam attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda), vai tautības ieraksta maiņas iemeslu.

Savukārt minētā panta piektā daļa paredz, ka persona, kura atrodas ārvalstī, iesniegumu iesniedz pārstāvniecībā pārsūtīšanai departamentam.

“Kopš 2021. gada iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu iespējams iesniegt ne tikai pašvaldības dzimtsarakstu nodaļai vai pārstāvniecībai, bet arī departamentam, nosūtot to pa pastu vai elektroniski.

Tā kā lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu vai atteikumu mainīt vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu pieņem departamenta direktors, iesnieguma iesniegšana departamentā būtiski saīsina iesnieguma un citu vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietā nepieciešamo dokumentu izskatīšanas procesu,” skaidrots anotācijā.

Steidzamības kārtībā vēlas atvieglot piekļuvi Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, aizstājot līdz šim piemēroto regulēto procedūru ar sarunu procedūru

Saeima 20. jūnijā izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas atzīts par steidzamu.

Likumprojekta mērķis ir noteikt tādu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) piekļuves procedūru, kas nodrošina vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora spēju nekavējoties reaģēt uz izmaiņām dabasgāzes tirgū, kā arī atvieglot kaimiņvalstu energoapgādes komersantu piekļuvi krātuvei aizsargājamo lietotāju apgādes ar dabasgāzi nodrošināšanai, aizstājot līdz šim piemēroto regulēto procedūru ar sarunu procedūru.

Kā minēts likumprojekta anotācijā, attīstoties reģiona infrastruktūrai un reģiona valstīm atsakoties no Krievijas dabasgāzes piegādēm, ir mainījusies arī Inčukalna PGK loma.

“Inčukalna PGK ir kļuvusi par reģionālā dabasgāzes tirgus attīstības un piegāžu ceļu diversifikācijas veicinātāju, uz ko norāda pēdējo gadu tirgus dalībnieku augstā interese un ar to saistītā konkurence par Inčukalna PGK jaudām.”

Anotācijā tiek vērsta uzmanība, ka Inčukalna PGK lietotāju loks neaprobežojas tikai ar Baltijas–Somijas reģionu, proti, tās lietotāju vidū ir tirgus dalībnieki arī no Norvēģijas, Šveices un Vācijas.

Attiecīgi ir mainījusies Inčukalna PGK loma dabasgāzes tirgū no starpsezonu krātuves uz svarīgu tirgus elementu, ko dabasgāzes tirgus dalībnieki aktīvi izmanto tirdzniecības stratēģiju veidošanai, kuras sniedzas tālu pāri Baltijas–Somijas reģiona robežām, skaidrots anotācijā.

Likumprojekta autoru ieskatā steidzamības kārtā jārisina jautājums par Inčukalna PGK operatora spēju efektīvi darboties kā reģionālajai krātuvei, nodrošinot gan tirgus dalībnieku vajadzības, gan Somijas, Igaunijas un Latvijas vienotās dabasgāzes pārvades ieejas–izejas sistēmas (FinEstLat sistēma) un Lietuvas nacionālās stratēģisko rezervju uzglabāšanas vajadzības, kā arī veicināt Inčukalna PGK operatora iespējas pielāgoties dinamiskākai tirgus situācijai, saglabājot Inčukalna PGK reģionālo nozīmi vidējā un ilgtermiņā.

Šobrīd Inčukalna PGK jaudas rezervēšanai izmantojamie krātuves jaudas produkti veidoti, lai sekmētu krātuves maksimālu piepildījumu un nodrošinātu efektīvu dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanu un tā izmaksu segšanu.

Vienlaikus likumprojekta izstrādātāji uzskata, ka krātuves jaudas produktam, kuru izmanto krātuves jaudas rezervēšanai Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulā 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem, ar ko atceļ Regulu Nr. 994/2010 (turpmāk – Regula 2017/1938), noteikto aizsargājamo lietotāju apgādei ar dabasgāzi, jābūt atšķirīgam, balstītam uz solidaritātes principiem, nevis kopējiem Inčukalna PGK komerciālas izmantošanas nosacījumiem.

Ņemot vērā uzglabāšanas jaudas rezervēšanas veidu, likumprojekts paredz Inčukalna PGK sadalīt divās daļās:

• krātuves daļā ar jaudu četru teravatstundu apjomā (Inčukalna PGK solidaritātes daļa);
• pārējā krātuves daļā (Inčukalna PGK tirgus daļa).

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, Inčukalna PGK solidaritātes daļā krātuves jauda tiks rezervēta un maksa par dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu noteikta sarunu procedūras veidā, lai nodrošinātu solidaritātes principa ievērošanu.

“Sarunu procedūra tiks piemērota Somijas, Igaunijas un Lietuvas komersantiem, kuri Inčukalna PGK solidaritātes daļā uzglabās dabasgāzi Regulā 2017/1938 noteiktā piegādes standarta nodrošināšanai.”

Minēto valstu komersantiem būs jāievēro vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora noteiktie Inčukalna PGK solidaritātes daļas izmantošanas noteikumi un nosacījumi, kā arī jāsaņem Klimata un enerģētikas ministrijas apliecinājums, ka komersanta rīcībā esošais krātuvē novietotais vai iesūknējamais dabasgāzes daudzums ir nepieciešams Regulā 2017/1938 noteiktā piegādes standarta nodrošināšanai.

No 2024. gada 1. septembra līdz 2030. gada 30. aprīlim paredzēts piemērot maksu par Inčukalna PGK solidaritātes daļas jaudas rezervēšanu 1,3581 EUR/MWh/krātuves ciklā, kas atbilst krājumu pārcelšanas produkta tarifam, kas bija spēkā līdz 2024. gada 30. aprīlim (krājumu pārcelšanas produkta tarifs no 2024. gada 1. maija ir 3,2260 EUR/MWh/krātuves ciklā).

Arī par reģenerētu nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu būs jāmaksā nodoklis

Saeima 20. jūnijā izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, kas atzīts par steidzamu.

2024. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Dabas resursu nodokļa likuma tiesību norma, kas paredz, ka par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā, maksā 0,80 eiro un par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš netika reģenerēts pārskata periodā, maksā 1,25 eiro.

Tas nozīmē, ka šobrīd likums nosaka skaidras prasības: cik ir jāmaksā par to plastmasas daudzumu, kas ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts, kā arī plastmasas daudzumu, kas ir nepārstrādājams un netika reģenerēts. Tomēr tajā nav paredzēts, ka būtu jāmaksā par plastmasas daudzumu, kas ir nepārstrādājams, bet ir reģenerēts.

Kā vēstīts anotācijā, lai gan plastmasas iepakojuma reģenerācija tiek uzskatīta par labāku atkritumu apsaimniekošanas veidu, salīdzinot ar apglabāšanu, jāapzinās, ka arī konkrētais process videi un sabiedrībai nav nekaitīgs.

Lai maksimāli veicinātu plastmasas iepakojuma pārstrādi un visi iesaistītie dalībnieki izvēlētos tādu plastmasas iepakojumu, kas ir pārstrādājams, likumprojektā paredzēts, ka par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt, bet kurš tika reģenerēts, arī būs maksājams nodoklis.

Likumu “Par nodokļiem un nodevām” salāgos ar Maksātnespējas likumu

Saeima 20. jūnijā izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ”, kura mērķis ir izpildīt saistības pret Eiropas Savienību (ES), nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, un savstarpēji salāgot likumu “Par nodokļiem un nodevām” ar Maksātnespējas likumu.

Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 29. martā, tika nodrošināta Latvijas saistību izpilde pret ES, paredzot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, tostarp nosakot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējumā.

Kā norādīts anotācijā, likumprojekts nepiedāvā jaunu regulējumu, bet tikai savstarpēji salāgo likumus.

Konkurences padomei  noteiks jaunu funkciju

Saeima 20. jūnijā izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”.

Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko pasūtītāju aktīvāku iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.

MK informatīvajā ziņojumā “Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ” (turpmāk – informatīvais ziņojums) secināts, ka publiskie pasūtītāji ir vieni no subjektiem, kas tiesīgi vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret karteļa dalībniekiem.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka praksē publiskie pasūtītāji par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu pret pārkāpējiem vēršas nepietiekamā apjomā, lai gan normatīvais regulējums šādas tiesības paredz jau vēsturiski.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pat atvieglota procesa zaudējumu piedziņai ieviešana nav sekmējusi publisko pasūtītāju aktivitāti.

Tādējādi likumprojektā paredzēts:

• noteikt Konkurences padomei (KP) jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā;
• noregulēt atsevišķus jaunās funkcijas īstenošanas nosacījumus (funkcionāla nodalīšana no citiem konkurences uzraudzības iestādes veiktajiem uzdevumiem; analizēta tiek tikai publiskā pasūtītāja iesniegtā informācija; sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām ir ieteikuma raksturs; padomes priekšsēdētājs īsteno institucionālo padotību pārraudzības formā pār jauno struktūrvienību, neiesaistoties atzinuma sniegšanā un tā saturā pēc būtības).

Vienlaikus saistītās izmaiņas plānotas arī Civilprocesa likumā. Likumprojektā “Grozījumi Civilprocesa likumā” iecerēts, ka valsts un pašvaldību iestādes tiks atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumos.

Rosina samazināt iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību

Saeima 20. jūnijā izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, kura mērķis ir samazināt iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī ļaut ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.

Patlaban Būvniecības likumā, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par būvniecības iecerēm, paredzēts regulējums, kas uzliek par pienākumu būvniecības ierosinātājam veikt noteiktas darbības:

• nodot publikācijai būvniecības ieceres vizuālo risinājumu (14. panta 6¹ daļa);
• izvietot būvtāfeli (14. panta septītā daļa);
• veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu (14. panta piektā daļa).

Kā uzsvērts anotācijā, attiecīgo pasākumu mērķis bija nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, kā arī savlaicīgi sniegt informāciju blakus esošo zemesgabalu īpašniekiem vai citām potenciāli skartajām personām par plānoto būvniecību, lai personas laikus varētu izvērtēt plānotās būvniecības ieceres iespējamo ietekmi uz savu nekustamo īpašumu.

Būvniecības likumā vai saistītajos normatīvajos aktos saistībā ar objektiem, kas paredzēti valsts aizsardzības nodrošināšanai, pašlaik nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz sabiedrības locekļu iespējām brīvi iegūt informāciju par aizsardzības objektu būvniecības iecerēm.

Vienlaikus konkrētie objekti tiek būvēti slēgtās teritorijās, kas nav sabiedrībai brīvi pieejamas, tādējādi brīva informācija par minētajiem objektiem var kaitēt valsts aizsardzības interesēm, pamatots anotācijā.

Plānotās izmaiņas attieksies tikai uz tādām zemes vienībām, kurām jau šobrīd ir noteikta ierobežota piekļuve un kurās personas nevar brīvi atrasties.

Tāpat anotācijā norādīts, ka netiks mainīts Būvniecības likuma 14. panta otrajā un sestajā daļā ietvertais regulējums.

Arī attiecībā uz militārajiem objektiem (tādā pašā kārtībā kā patlaban Būvniecības informācijas sistēmā) tiks publicēta informācija par:

• būvniecības ieceres realizācijas vietu;
• iecerētās būves galveno lietošanas veidu;
• dienu, kad stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju;
• lēmuma par būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju numuru un datumu;
• dienu, kad izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja būvatļauja izdota Būvniecības likuma 15. panta otrajā daļā minētajā gadījumā.

Anotācijā akcentēts, ka plānotās izmaiņas Būvniecības likumā neietekmēs to, ka būvniecības iecere ir saskaņojama ar trešajām personām.

Jauns Valsts ieņēmumu dienesta likums: no VID vēlas nodalīt izmeklēšanas iestādes 

Saeima 20. jūnijā nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Valsts ieņēmumu dienesta likums”, kura mērķis ir koncentrētā veidā atrunāt tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, likumu veidojot pēc iespējas īsāku un vienkāršāk uztveramu, vienlaikus nodalot izmeklēšanas funkcijas.  

Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumiem citos likumos: 

• Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā; 
• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; 
• Grozījumi Muitas likumā; 
• Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”; 
• Grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Plašāk >>

• Saeimā iesniegta VID reorganizācijas likumprojektu pakete: nodalīs izmeklēšanas funkcijas