Pakāpeniski ieviesīs mehānismus maksātnespējas procesa stiprināšanai

Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā Latvija nodrošinās saistību izpildi pret Eiropas Savienību, garantējot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju (Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Kā norādīts likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” anotācijā, maksātnespējas jomu regulējošie normatīvie akti konceptuāli atbilst Direktīvā iekļautajam tvērumam, proti, Latvijas nacionālajā regulējumā jau šobrīd ir paredzēta iespēja restrukturizēt finanšu grūtībās esošus parādniekus, kā arī sniegt uzņēmējiem otro iespēju. Tāpat nacionālā līmenī ir paredzēta iesaistīto speciālistu uzraudzība un prasības šādiem speciālistiem. Tomēr vairākas nacionālā regulējuma nianses pilnībā neatbilst Direktīvas prasībām, tādēļ ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos. Nacionālā regulējuma uzlabošana identificēta arī nacionālās prakses un maksātnespējas jomas attīstības ietekmē. Ar attīstības plānošanas dokumentiem un valdības deklarāciju konstatēts, ka ir nepieciešams uzlabot ne tikai izmaksu kontroli maksātnespējas procesos, bet arī nodrošināt, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērojams godprātīgam parādniekam.

Grozījumi Maksātnespējas likumā un grozījumi Civilprocesa likumā stājās spēkā šī gada 29. martā, savukārt grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” – 5. aprīlī. Tomēr vairums no minētajos likumos iekļautajām normām stāsies spēkā tikai septembrī.

Plānotās izmaiņas

Izmaiņu pamatmērķis ir pilnveidot regulējumu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā.

Izmaiņas galvenokārt paredz:

• stiprināt TAP uzraugošās personas lomu (iecelšanas un atcelšanas gadījumu risināšana, veikto darbību apdrošināšana);
• iespēju atcelt TAP lietas ierosināšanas sekas;
• paplašināt TAP pasludināšanas nolēmumu pārsūdzības iespējas;
• aizsargāt TAP ietvaros veiktos nepieciešamos darījumus un pagaidu finansējumu;
• noteikt iespēju maksātnespējas procesa administratoram atkāpties no pienākumu pildīšanas konkrētā procesā, ja objektīvi to nespēj procesa sarežģītības vai pārrobežu elementa dēļ;
• pārskatīt piemērojamo procesu, fiziskajai personai esot arī komersantam;
• iekļaut saistību dzēšanas plāna pagarināšanu parādnieka rīcības dēļ un saistību dzēšanas atcelšanu.

Papildus plānotas izmaiņas darbinieku aizsardzības regulējumā, lai īstenotu likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ietvertā darbinieku aizsardzības mehānisma attiecināšanu uz fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Kā informē Tieslietu ministrija, grozījumi veicinās TAP piemērošanu tā mērķa (maksātnespējas novēršana) pilnvērtīgai sasniegšanai, kā arī efektivizēs finansiālo grūtību risināšanu fiziskajām personām, kuras vienlaikus ir komersanti, un nodrošinās to darbinieku aizsardzību, kurus nodarbina cita fiziskā persona.

Iepriekš minētie jauninājumi un risinājumi attieksies uz tiem procesiem, kas tiks uzsākti pēc 2023. gada 14. septembra. Tieslietu ministrija septembrī plāno sniegt plašāku informāciju par pieņemtajām izmaiņām.

Izmaiņas, kas jau ir stājušās spēkā

Izmaiņas, kas ar pieņemtajiem likumu grozījumiem šobrīd ir stājušās spēkā, paredz:

• redakcionālus grozījumus (piemēram, nodrošinot regulējuma atbilstību finanšu tirgus regulējuma izmaiņām, tehniski precizējumi, tai skaitā labskanībai);
• pagarinātu termiņu tiesiskās aizsardzības procesa lietas, juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanai no vienas dienas uz  piecām dienām;
• nodrošinātajam kreditoram tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja komercreģistra iestāde vai nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu;
• tiesības kreditoriem, kuri savus prasījumus iesnieguši noteiktajā termiņā, tos precizēt, ja pēc prasījuma iesniegšanas ir objektīvi mainījies prasījuma apmērs;
• izņēmumus attiecībā uz nelikumīga un nesaderīga komercdarbības atbalsta atgūšanu (paredzēta ar tiem saistīto blakus prasījumu segšana vienlīdz ar pamatprasījumu, fiziskās personas maksātnespējas procesa gadījumā prasījums netiek dzēsts, ja no tā faktiski turpina gūt labumu);
• stingrākas prasības maksātnespējas procesa administratoram, pieaicinot speciālistu;
• izsoles gadījumā no iegūtajiem līdzekļiem sedzami arī ar mantas uzturēšanu saistītie izdevumi;
• precizējumu, ka, sedzot atlaišanas pabalstu no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, ņem vērā tikai tos gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības izbeigtas, ievērojot Darba likuma 112. pantu;
• precizējumu, ka tad, ja darbiniekam ir bijuši noslēgti vairāki darba līgumi ar darba devēju, kurš kļuvis maksātnespējīgs, no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem sedz prasījumus tikai par pēdējām darba tiesiskajām attiecībām.