Lai pārņemtu Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības, Saeimā sākts darbs pie Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma
Saeima 13. jūnijā izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva Finanšu ministrijas izstrādāto Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojektu.
Likumprojekts tiek virzīts, lai nacionālajā regulējumā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības.
Likuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu:
- likuma subjekta (uzņēmuma) darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori;
- kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.
Likums attieksies uz Latvijas Republikā reģistrētām lielām sabiedrībām, mazām un vidējām biržā kotētām sabiedrībām, meitas sabiedrībām un filiālēm, kuru mātes sabiedrības ir reģistrētas trešajā valstī, izpildoties noteiktiem kritērijiem.
“Likumprojekts paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā,” skaidro Finanšu ministrija.
Ilgtspējas ziņojums būtu jāizstrādā saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Uzņēmumam ziņojums būtu jāsagatavo vienotajā elektroniskajā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par tā atbilstību šā likuma prasībām, tostarp ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas formātu (ESEF).
Likumprojektā ir noteiktas arī prasības trešās valsts sabiedrības meitas sabiedrībai un trešās valsts sabiedrības filiālei ilgtspējas ziņojuma sagatavošanai un publiskošanai.
Ar ilgtspējas ziņošanas konceptu ir iespējams iepazīties arī Finanšu ministrijas mājaslapas sadaļā “Pirmie 7 soļi ilgtspējas ziņošanā”, kur pieejamas konkrētās jomas vadošo ekspertu lekcijas un vadlīnijas, lai gūtu priekšstatu par ilgtspējas ziņošanas ekosistēmas elementiem.
Likumprojekta anotācijā akcentēts, ka jaunais regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības Zaļo kursu – Eiropas Savienības jauno izaugsmes stratēģiju.
“Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot Eiropas Savienību par mūsdienīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Eiropas Savienības dabas kapitālu un aizsargāt Eiropas Savienības iedzīvotāju veselību un labklājību no riskiem un ietekmes, kas saistīti ar vidi,” paskaidrots anotācijā.
Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumiem citos likumos:
- Grozījumi Grāmatvedības likumā;
- Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā;
- Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā;
- Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā;
- Grozījumi Kredītiestāžu likumā;
- Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā;
- Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā;
- Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā;
- Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā;
- Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā.
Nepilngadīgajiem bērniem no Ukrainas būs obligāts pienākums iegūt izglītību klātienē Latvijas skolā
Saeima 13. jūnijā nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.
Grozījumi paredz, ka, sākot ar jauno mācību gadu, visiem obligātās izglītības vecumu sasniegušajiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, būs pienākums iegūt obligāto izglītību klātienē Latvijā reģistrētā izglītības iestādē.
Patlaban Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 pants paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz izglītību. Ar likumprojektu plānots papildināt minēto pantu un noteikt, ka iegūt vispārējo izglītību ir pienākums.
Iesniegtā likumprojekta pašreizējā redakcijā minēto pantu piedāvāts izteikt šādi: “Obligātās izglītības vecumu sasniegušam nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai ir pienākums uzsākt pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē klātienē atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas.”
Likumprojekta anotācijā sniegtā informācija liecina, ka 2024. gada 8. aprīlī vispārējās izglītības sistēmā bija reģistrēti 3649 bērni no Ukrainas, tai skaitā pirmsskolas izglītības programmu apguva 1371 bērns, bet vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmu – 2278 skolēni. Izglītības un zinātnes ministrija, regulāri apkopojot informāciju, ko sniedz pilsētu un novadu izglītības pārvaldes par piecgadīgo un sešgadīgo skolēnu sagatavošanu vispārējās pamatizglītības ieguvei un obligātās pamatizglītības ieguvi, secina, ka 1842 Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 18 gadu vecumam nav reģistrēta piederība izglītības iestādē. Šādos gadījumos bērna vecāki sociālajam dienestam iesniedz oficiālu Ukrainas skolas izdotu izziņu, kas pierāda bērnu izglītības ieguvi Ukrainā tālmācībā. Ņemot vērā, ka dažkārt attiecīgo izziņu kara dēļ nav iespējams iegūt, informāciju par bērna izglītošanos tālmācībā apliecina vecāki.
Likumprojekta izstrādātāja – Izglītības un zinātnes ministrija – vērš uzmanību problēmai, ka Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, kuri iegūst izglītību tikai Ukrainas skolā tālmācībā, netiek integrēti Latvijas izglītības sistēmā. Tās ieskatā klātienes izglītība veicinās socializāciju ne tikai ar citiem bērniem no Ukrainas, bet arī Latvijas vienaudžiem un nodrošinās pilnvērtīgāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. “Būtisks priekšnosacījums Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu pilnvērtīgai iekļaušanai sabiedrībā ir mācības Latvijas izglītības iestādēs klātienē,” uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Plašāk par tēmu >>
- Izglītības un zinātnes ministrija: Turpmāk visiem Ukrainas bēgļu bērniem jāmācās arī Latvijas skolās
Likumā nostiprinās Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra kompetenci attiecīgās vēlēšanu procedūrās un pašvaldību referendumos
Saeima 13. jūnijā nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.
Likumprojekta mērķis ir nodalīt kompetenci starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) kā Vēlētāju reģistra pārzini un Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas no 2024. gada 1. septembra būs Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra (ETVR) pārzinis.
ETVR ir Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas modulis, lai vēlētāji vēlēšanās varētu balsot, izmantojot arī personas apliecību (eID karti). Šobrīd Vēlētāju reģistra likuma normas nosaka pirms katrām vēlēšanu procedūrām un pašvaldības referendumiem veicamās darbības ar Vēlētāju reģistrā iekļautajiem datiem. Vēlētāju reģistra likumā nav noteikts ETVR darbības ietvars, kā arī tajā iekļaujamo un aktualizējamo datu apjoms.
Ar grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā tiks noteikta ETVR kompetence attiecīgās vēlēšanu procedūrās un pašvaldību referendumos.
Likumprojekts paredz, ka ETVR jeb Tiešsaistes reģistrs nodrošina vēlētāju balsstiesību pārbaudi un atzīmes izdarīšanu par vēlētāja piedalīšanos Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vai Saeimas vēlēšanās vai vēlētāja piedalīšanos vietējās pašvaldības referendumā.
Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumiem citos likumos:
- Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā;
- Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā;
- Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā;
- Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā.
VIENĀ DIENĀ PIEŅEMTS LIKUMPROJEKTS
Precizē Augstskolu likuma regulējumu attiecībā uz studiju programmās lietojamo valodu
Saeima 13. jūnijā steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Ar grozījumiem tiek precizēts likuma regulējums attiecībā uz augstskolu studiju programmās lietojamo valodu, ņemot vērā Satversmes tiesas 2023. gada 28. jūnija spriedumu.
Satversmes tiesa atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo, ceturto un piekto daļu (spēkā esošajā redakcijā) par neatbilstošām Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošām no 2024. gada 1. jūlija.
Vērtējot apstrīdēto normu satversmību, Satversmes tiesa visupirms secināja, ka apstrīdētās normas ierobežo valsts un privāto augstskolu autonomiju un mācībspēku akadēmisko brīvību.
Plašāk par tēmu >>
Iepazīstinot Saeimas deputātus ar likumprojekta būtību, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre uzsvēra, ka grozījumi ir jāpieņem steidzami, pretējā gadījumā no 1. jūlija augstskolās būs liegts nodrošināt studiju kursus svešvalodās vispār.
Deputāte informēja, ka grozījumi Izglītības likuma 56. panta trešajā daļā paredz, ka valsts valodā īstenotu studiju programmu daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, noteiks valsts augstākās izglītības standarts.
Savukārt Augstskolu likuma 56. panta ceturtajā daļā tiek noteikti četri nosacījumi, no kuriem kādam jāizpildās, lai studiju programmu varētu īstenot kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
56. panta piektā daļa paredz, ka studiju programmu var īstenot svešvalodā, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu un studiju rezultātu sasniegšanai attiecīgās valodas un kultūras studijās.
Ar grozījumiem ir noteikts pārejas periods, lai augstskolas varētu pielāgoties jaunajam regulējumam.
Līdz šim spēkā esošā Izglītības likuma redakcija |
Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātā Izglītības likuma redakcija |
56. pants (3) Augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde. (4) Eiropas Savienības oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot šādos gadījumos: 1) ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros; 2) ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar Eiropas Savienības oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas novērtējumu "labi" vai "izcili"; 3) ja tās ir kopīgās studiju programmas. (5) Studiju programmu, tajā skaitā kopīgo studiju programmu, var īstenot kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām vai citā svešvalodā, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Šajā gadījumā visām studiju programmām studiju virziena akreditācijas procesā ir jābūt saņēmušām novērtējumu "labi" vai "izcili". Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj studiju kvalitātes komisija. |
56. pants (3) Augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, daļu no studiju programmas drīkst īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām, ievērojot to, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura, maģistra, promocijas, doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde.
Valsts valodā īstenotas studiju programmas daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā no citu Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām, atbilstoši attiecīgam augstākās izglītības ciklam nosaka valsts augstākās izglītības standarts. (4) Studiju programmu var īstenot svešvalodā, kas ir kāda no citu Eiropas Savienības valstu oficiālajām valodām, šādos gadījumos: 1) ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai Eiropas Savienības programmās paredzētās sadarbības ietvaros; 2) ja augstskola noslēgusi līgumu ar attiecīgas valsts atzītu augstskolu ārvalstī par sadarbību konkrētas studiju programmas īstenošanā, kuras apguves rezultātā abas augstskolas izsniedz diplomu par iegūto augstāko izglītību; 3) ja tā ir kopīgā studiju programma, kura atbilst šā likuma 55.1 panta prasībām; 4) ja attiecīga studiju programma vienlaikus tiek īstenota arī valsts valodā. (5) Studiju programmu, tajā skaitā kopīgo studiju programmu, var īstenot svešvalodā, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu un studiju rezultātu sasniegšanai attiecīgās valodas un kultūras studijās. |
58. panta desmitā daļa
Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus un diplomdarbus izstrādā un aizstāv valsts valodā. Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus un diplomdarbus var izstrādāt un aizstāvēt arī tajā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma. Doktora grāda iegūšanai promocijas darba izvērstu kopsavilkumu pievieno valsts valodā. |
58. panta desmitā daļa Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus un diplomdarbus izstrādā un aizstāv valsts valodā. Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai nepieciešamos darbus un diplomdarbus var izstrādāt un aizstāvēt arī tajā svešvalodā, kurā īstenota attiecīgā studiju programma. Doktora grāda iegūšanai promocijas darba izvērstu kopsavilkumu pievieno valsts valodā. |