FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības izpirkt mājai funkcionāli nepieciešamo zemi un veicamo darbību kopumu, kam jānoslēdzas ar vienota īpašuma izveidi. Iesaistītās puses secina – interese par iespēju izpirkt zemi zem dzīvokļa īpašuma pieaug, taču process ir smagnējs un lēns, tomēr ilgtermiņā tas atmaksāsies.
Lai izmantotu Zemes izpirkšanas likumā noteiktās iespējas, iedzīvotājiem jāpieņem lēmums par izpirkšanu. Pašvaldībai jānosaka funkcionāli nepieciešamā zeme, un Valsts zemes dienestam zeme jāreģistrē un jānosaka tās cena. Mājas īpašniekiem divu gadu laikā šī zeme jāizpērk – tā galvenās likumā paredzētās darbības Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē par piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanu uzskaitīja Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Pie tiesu izpildītājiem uzsākto lietu skaits ir diezgan strauji pieaudzis, un šogad aktivitāte ir lielāka nekā 2023. gadā, informēja Tiesu izpildītāju padomes direktore Guna Berlande.
Līdz šā gada 14. maijam bija ievesta 71 lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, šonedēļ ir jau 78. Katru nedēļu lietu skaits pieaug. Mājas atrodas dažādās izpirkšanas procesa stadijās. Divos namos process ir pilnībā pabeigts, zeme izpirkta un reģistrēta dzīvokļu īpašniekiem. Tiesa, šajās mājās ir maz dzīvokļu, līdz ar to viss norit vieglāk, jo cilvēki spēj efektīvāk organizēties, atzina G. Berlande.
Taču process notiek arī lielajās daudzdzīvokļu mājās, piemēram, šonedēļ kopsapulces paredzētas divās mājās ar vairāk nekā 90 un 100 dzīvokļiem.
Svarīgi, ka tajās mājās, kurās jau ir bijušas kopsapulces, pieņemti pozitīvi lēmumi, proti, dzīvokļu īpašnieku vairākums ir nobalsojis par zemes atsavināšanas tiesību izmantošanu.
“Esam apmierināti ar to, kā likums ir “iedzīvojies”, jo to pieņemt nebija viegli. 2023. gada sākumā nebija arī skaidrs, kā būs ar valsts finansējumu likumā paredzēto darbību nodrošināšanai, jo valsts budžets tika pieņemts martā, un tad šie jautājumi atrisinājās, jo finansējums likuma īstenošanai tika paredzēts,” pauda D. Palčevska.
Tieslietu ministrija bija rēķinājusies ar to, ka 2023. gads būs iepazīstināšanas periods, tāpēc pērn notika dažādi informatīvi pasākumi pašvaldībām, iedzīvotājiem un namu pārvaldniekiem.
Likumā paredzētā zemes izpirkšana ir iespēja, kuru var izmantot un var arī neizmantot. Tas nav obligāts pienākums. Taču zeme ir aktīvs ar pieaugošu vērtību. Sākt [izpirkšanas] procesu tagad ilgtermiņā ir izdevīgāk. Nākotnē, piemēram, no pārvaldīšanas un attīstīšanas viedokļa dzīvoklis vienotā īpašumā būs vērtīgāks nekā dzīvoklis dalītā īpašumā, uzsvēra D. Palčevska.
Likumā noteiktais process nav paredzēts ātrs. Būtisks ir pašvaldības darbs, daudzdzīvokļu mājai nosakot funkcionāli nepieciešamo zemi. Arī no tā lielā mērā atkarīgs, cik ātri zemes izpirkšanas process virzīsies uz priekšu. Ja nepieciešamās zemes noteikšanas vai pārskatīšanas process vēl ir jāveic, tad tas var aizņemt ilgu laiku, līdz pat trim gadiem.
Kad nepieciešamā zeme tiek noteikta, tad pašvaldības pieteikums nonāk Valsts zemes dienestā, kas nosaka zemesgabala cenu un paziņo par to dzīvokļu īpašniekiem.
Arī šajā procesa daļā ir novērojama pieaugoša tendence. 2023. gadā Valsts zemes dienestā tika iesniegti 72 pašvaldību pieteikumi, šogad – 79.
Plānos nav ieļautas prognozes, cik daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku, piemēram, 10 gados varētu izpirkt citām personām piederošo zemi. D. Palčevska norādīja, ka tie varētu būt 30%, tā kādreiz lēsts. Šī pieņēmuma pamatā ir zināšanas par iedzīvotāju uzvedību un aktivitāti, piemēram, mājas renovēšanas, siltināšanas pasākumos. Droši vien arī zemes izpirkšanā nav sagaidāma lielāka aktivitāte par to, kas izrādīta citos mājokļa apsaimniekošanas jautājumos.
Arī turpmāk svarīga būs cilvēku informētība, un šī informācija jānodrošina gan pašvaldībām, gan namu pārvaldītājiem.
Biedrības “Dzirciema 71” pārstāvis Romāns Bedins rosināja likumā noteikt arī iespēju dzīvokļa īpašniekam savu lēmumu apliecināt ar elektronisko parakstu, jo daudzi kopsapulci nevar apmeklēt klātienē. Zemes izpirkšanas likumā tas nav paredzēts.
Kā skaidroja G. Berlande, nobalsot var individuāli, pirms kopsapulces ierodoties zvērināta tiesu izpildītāja birojā, vai arī piedaloties kopsapulcē. Ja cilvēkam nav iespējas ierasties, tad viņš var pilnvarot citu personu – ar parastu rakstveida pilnvaru, nav nepieciešama notariālā pilnvara. Likumā pašreiz nav paredzēts elektronisks balsojums. Līdz ar to tiesu izpildītājs to nevar pieņemt. Lai šo normu mainītu, jāgroza likums.
