Īsākais invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas periods būs viens gads
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nodoti divi saistīti likumprojekti – “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” un “Grozījumi Invaliditātes likumā”.
Likumprojekti paredz vairākas izmaiņas:
- pagarina minimālo invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas periodu;
- precizē normas par aprūpes mājās pakalpojumu, tai skaitā bērniem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem;
- nosaka Latvijas Republikā izsniegtās Eiropas Savienības (ES) zilās kartes turētāja un viņa ģimenes locekļu tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem.
Īsākais invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas periods būs gads
Ar grozījumiem Invaliditātes likumā paredzēts noteikt, ka invaliditāti, ja personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe atbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, nosaka uz noteiktu termiņu:
- no viena līdz pieciem gadiem (iepriekš – no sešiem mēnešiem);
- personai, kura līdz invaliditātes ekspertīzes veikšanas dienai nav sasniegusi 18 gadu vecumu, līdz dienai, kad tā sasniedz 18 gadu vecumu;
- bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu).
Paredzēts, ka arī darbspēju zaudējumu procentos noteiks uz termiņu no viena līdz pieciem gadiem vai bez atkārtota ekspertīzes termiņa (uz mūžu) normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
Ja invaliditātes ekspertīzes rezultātā tiek noteikts termiņš – seši mēneši, veidojas situācija, ka personai, saņemot administratīvo aktu par invaliditātes un darbspēju zaudējumu noteikšanu, ja veselības stāvoklis neuzlabojas, uzreiz ir jāuzsāk jauns invaliditātes ekspertīzes dokumentu noformēšanas un iesniegšanas process, kas rada nesamērīgu slogu gan uz pašu personu, gan procesā iesaistītajiem speciālistiem un iestādēm. Lai samazinātu administratīvo slogu, nepieciešams noteikt, ka īsākais invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas periods ir viens gads, paskaidrots grozījumu anotācijā.
Precizē normas par aprūpes mājās pakalpojumu
Jaunā redakcijā paredzēts izteikt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23. pantu “Aprūpe mājās”, paredzot skaidru regulējumu, ka pašvaldības nodrošināto aprūpes mājās pakalpojumu bērni, kuriem ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, saņems bez maksas un turpinās to saņemt līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja arī pēc pilngadības turpinās Valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ministru kabinets noteiks maksimālo apjomu, kādā aprūpes mājās pakalpojumu var piešķirt bērnam ar invaliditāti.
Ar grozījumiem plānots precizēt apstākļu uzskaitījumu, kas pašvaldībai, nosakot personai aprūpes mājās pakalpojuma nepieciešamību un tā apjomu, ir jāņem vērā. Piemēram, likumprojekts paredz, ka pašvaldībai ir jāņem vērā:
- kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu, tostarp ģimenes locekļu nodarbinātību un atrašanos ilgstošā atvaļinājumā;
- funkcionālo traucējumu smagumu, kā arī noteikto invaliditāti un Valsts komisijas atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību esību, ja pakalpojumu piešķir bērnam;
- laikposmu, ko persona pavada ārpus dzīvesvietas (piemēram, izglītības iestādē vai dienas aprūpes centrā);
- vai un kādā apjomā persona saņem citus pakalpojumus vai atbalsta pasākumus (piemēram, asistenta, pavadoņa, atelpas brīža vai bērnu uzraudzības pakalpojumu);
- citus apstākļus, kuru dēļ objektīvi nav iespējams nodrošināt pienācīgu personas aprūpi (piemēram, citu bērnu vai kopjamu personu atrašanās mājsaimniecībā).
Sociālie pakalpojumi Eiropas Savienības zilās kartes turētājam un viņa ģimenes locekļiem
Ar grozījumiem Invaliditātes likumā plānots noteikt, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem ES zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi.
Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiks noteikts, ka Latvijā izsniegtas ES zilās kartes turētājiem un viņa ģimenes locekļiem, kuriem Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kuru pastāvīgā dzīvesvieta termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā ir Latvija, ir tiesības arī saņemt:
- valsts finansētos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus;
- valsts nodrošināto profesionālās piemērotības noteikšanu un profesionālo rehabilitāciju personām ar funkcionāliem traucējumiem, personām ar invaliditāti vai personām ar prognozējamu invaliditāti.
Citus likumā paredzētos pakalpojumus šiem cilvēkiem ir pašiem jāapmaksā.
Citas izmaiņas
Labklājības ministrija akcentē, ka ar grozījumiem Invaliditātes likumā plānots noteikt, ka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka ar dienu, kad persona Valsts komisijā ir iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus ekspertīzes veikšanai. Tiek precizēts arī normatīvais regulējums par lēmuma pieņemšanu atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā, lai noteiktu vienotu praksi lēmuma pieņemšanā, neradot nelabvēlīgas sekas uz cilvēku tiesībām saņemt sociālo nodrošinājumu invaliditātes gadījumā.
Grozījumi Invaliditātes likumā paredz arī noteikt, ka cilvēki ar I grupas redzes invaliditāti, kuri saņem pabalstu par asistenta izmantošanu, šo pabalstu varēs saņemt arī ar piegādi dzīvesvietā Latvijā pēc tādas pašas pieejas, kā citus ar invaliditātes statusu saistītos maksājumus.
Pirms amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu laišanas brīvā apgrozībā vai vešanas tranzītā būs jāiesniedz testēšanas ziņojums par detonācijnoturības pārbaudi
Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Tie paredz ieviest prasību mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājiem, ievedējiem un iepakotājiem iesniegt testēšanas ziņojumu par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu, kuros slāpekļa saturs pārsniedz 28%, detonācijnoturības pārbaudi.
Ja amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus, kuros slāpekļa saturs pārsniedz 28%, ievedīs no trešās valsts, detonācijnoturības testu (vai tā kopiju), kas nav vecāks par trim mēnešiem no testa veikšanas brīža, būs jāiesniedz vismaz piecas darbdienas, bet ne agrāk kā 15 darbdienas pirms ievešanas Latvijā.
Pirms mēslošanas līdzekļa laišanas brīvā apgrozībā papildus detonācijnoturības testam vai tā kopijai būs jāpievieno arī Valsts augu aizsardzības dienesta apliecinājums par detonācijnoturības testa atbilstību.
Grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka Latvijā un pārējā Eiropas Savienībā nonāk mēslošanas līdzekļi, kuru drošība tiek regulāri pārbaudīta.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka patlaban Latvijā netiek kontrolēts, vai mēslošanas līdzekļiem, kas tiek laisti brīvā apgrozībā vai vesti tranzītā, ir veikts detonācijnoturības tests.
Plānots, ka jaunās prasības stāsies spēkā 2025. gada 1. maijā.
Apstiprinās Tokijas konvencijas papildinājumu, kas ļaus efektīvāk vērsties pret noziegumiem un huligāniskām darbībām lidmašīnās
Saeimā iesniegts likumprojekts “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”, kas nodots darba Ārlietu komisijā.
Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 24. martā pieņēma likumu, ar ko Latvijas Republika pievienojas Konvencijai par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos (Tokijas konvencija).
Vienlaikus Latvijas Republika pašreiz nav ratificējusi Tokijas konvencijas Protokolu, kas papildina konvenciju ar būtiskiem nosacījumiem par jurisdikcijas aspektiem, lai veicinātu un nodrošinātu efektīvāku prevenciju noziegumiem un huligāniskām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģī.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Protokolu. Protokola pieņemšanas primārais mērķis ir harmonizēt dalībvalstu pieeju un padarīt efektīvāku valstu rīcību, lai sauktu pie atbildības nedisciplinētos pasažierus, kuri ar savām darbībām apdraud gaisa kuģa, pārējo tajā esošo personu vai mantas drošību.
Konvencija attiecas gan uz krimināli, gan administratīvi sodāmiem pārkāpumiem, ko katra valsts klasificē un piemēro atbilstoši savai sodu un tiesvedības praksei.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Latvijā spēkā esoša normatīvā bāze ļauj vērsties pret administratīviem pārkāpumiem, kas izdarīti gaisa kuģī, un saukt pie atbildības personu, ja pārkāpums ir izdarīts Latvijas teritorijā. Tāpēc Latvijai ir būtiski ratificēt Protokolu, lai tā spētu vispusīgi un efektīvi nodrošināt pārkāpuma novēršanu, kas izdarīts gaisa kuģī, pat ja tas noticis ārpus Latvijas teritorijas vai brīvā gaisa telpā.
Savukārt Protokolā ietvertais tiesiskais regulējums par jurisdikciju jau atbilst Krimināllikuma 3. pantā un 4. panta ceturtajā daļā noteiktajam, proti, ka persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas teritorijas, atrodoties uz gaisakuģa, jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar šo likumu. Savukārt, ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras valsts teritorijas, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar šo likumu Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā.
Aizliegumu laist tirgū no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu attiecinās arī uz ekstrudēto putu polistirolu
Saeima 25. jūlija nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā”. Grozījumu mērķis ir novērst tirgū izveidojušos situāciju, ka iepakojums no uzpūstā polistirola tiek aizstāts ar alternatīvā tehnoloģijā ražotu putu polistirolu, kas tiek vienlaikus gan uzpūsts, gan ekstrudēts (presēts).
Atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, Latvijā šobrīd ir aizliegts laist tirgū no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu, tostarp pārtikas iepakojumu, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam (ēdiena traukus ar vāku vai bez tā), ja ēdiens:
- paredzēts tūlītējam patēriņam vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai;
- parasti tiek patērēts no iepakojuma trauka;
- gatavs patērēšanai bez turpmākas sagatavošanas (cepšanas, vārīšanas, sildīšanas u. tml.).
Aizliegts tirgū laist arī no putu polistirola izgatavotu dzērienu iepakojumu un tā korķīšus un vāciņus, kā arī dzērienu glāzes.
Aizliegums neattiecas tikai uz tādu dzērienu iepakojumu, šķīvjiem, paciņām un iesaiņojumu, kurā iepakota pārtika un kurā pārtiku individuālam patēriņam iepako ražošanas līnijā, pēc tam nogādājot uz tirdzniecības vietu, kas atrodas ārpus ražotnes vai ražotāja noliktavas.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ir izveidojusies situācija, ka iepakojums no uzpūstā polistirola tiek aizstāts ar alternatīvā tehnoloģijā ražotu putu polistirolu.
Tāpēc likumā nepieciešams skaidri noteikt, ka aizliegums laist tirgū no putu polistirola izgatavotu pārtikas iepakojumu attiecas uz visu veidu putu polistirola materiāliem, kas ražoti atbilstoši polistirola uzpūšanas tehnoloģijai, ieskaitot tādu, kas papildu uzpūšanai izgājis arī citus apstrādes posmus, piemēram, presēšanu (ekstrūziju).
Precizēs nodarbinātības atbalsta saņemšanas iespējas Eiropas Savienības zilās kartes turētājiem un to ģimenes locekļiem
Saeima 25. jūlijā nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.
Grozījumi paplašina Eiropas Savienības (ES) zilās kartes turētāja iespējas saņemt bezdarba atbalsta pasākumus un precizē Ekonomikas ministrijas kompetenci koordinēt darba tirgus prognozēšanas procesus valstī.
Augsti kvalificētajiem trešo valstu pilsoņiem – ES zilās kartes turētājiem – jau šobrīd, uzturoties Latvijā, ir tiesības saņemt likumā noteiktos atbalsta pasākumus bezdarbniekiem. Likums patlaban nosaka, ka ES zilās kartes turētājs zaudē bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, ja ir pagājuši trīs nepārtraukti mēneši, kopš šī persona zaudējusi darba ņēmēja statusu vai darba ņēmēja statusu tā zaudē vairāk nekā vienu reizi.
Ar grozījumiem tiks noteikts, ka ES zilās kartes turētājs varēs saņemt atbalsta pasākumus bezdarba gadījumā ilgāk, ja šī persona uzturas ES ilgāk par diviem gadiem. ES zilās kartes turētājs zaudēs bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu:
- ja būs apritējuši trīs mēneši kopsummā, kopš tā zaudējusi darba ņēmēja statusu, ja persona mazāk nekā divus gadus ir bijusi ES zilās kartes turētāja;
- ja būs apritējuši seši mēneši kopsummā, kopš tā zaudējusi darba ņēmēja statusu, ja persona vismaz divus gadus ir bijusi ES zilās kartes turētāja.
Ar grozījumiem tiks noteikts, ka atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām ir tiesīgas saņemt arī ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklis, kurš Latvijā ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.
ES zilā karte ir termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniedz trešās valsts pilsonim, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija vai augstākā profesionālā pieredze.
Ar grozījumiem likumā tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 21. oktobra direktīvas (ES) 2021/1883 par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā prasības.
Pilnveidos zemes dzīļu pārvaldības sistēmu
Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.
Likumprojekta nepieciešamība pamatota ar Valsts kontroles ieteikumu pilnveidot Valsts ģeoloģiskās informācijas sistēmas datubāzi, lai valsts un pašvaldību grāmatvedības datu salīdzināšana pārskata perioda beigās tiktu nodrošināta ar aktuālu un pilnīgu informāciju par pazemes aktīviem.
Likumprojekta anotācijā plaši aprakstīta pašreizējā sistēma, kuru ar iesniegto likumprojektu iecerēts sakārtot. Piemēram, šobrīd zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās informācijas un dokumentācijas sagatavošana, izvērtēšana un izsniegšana ir sarežģīta un rada administratīvo slogu. Zemes dzīļu un ģeotelpisko informāciju apkopošana patlaban nav efektīva, radot papildu darbu informācijas apkopotājam (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC)), kā arī informācijas izmantotājam (Valsts vides dienestam (VVD)). Nepilnības informācijas apstrādē ietekmē gan kopējo ieguves limitā ietverto derīgo izrakteņu krājumu apjomu, gan tā sadalījumu pa derīgo izrakteņu veidiem, kuriem ir atšķirīgas dabas resursu nodokļa likmes par iegūto apjomu. Tiek dublētas komersanta un pārvaldes funkciju ietvaros veiktās darbības.
Viens no būtiskākajiem zemes dzīļu izmantošanas veidiem ir derīgo izrakteņu ieguve.
Grozot likumu, iecerēts vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas un samazināt zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomus.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: “Vienkāršojot procedūras un samazinot birokrātiju, mēs veicinām ne tikai resursu efektīvu izmantošanu, bet arī ģeoloģiskās informācijas racionālu uzkrāšanu un izmantošanu nākotnē. Tas atvieglos dzīļu izmantotājiem piekļuvi resursiem un uzlabos informācijas pieejamību, kas ir būtiski gan uzņēmējiem, gan vides ilgtspējas nodrošināšanai.”
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.
- Plašāk par plānotajām izmaiņām VARAM informācijā: Vienkāršos administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā.
Nodrošinās Latvijā reģistrētiem gaisa pārvadātājiem piekļuvi lidojumiem ASV gaisa pārvadājumu tirgū
Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”“.
Grozījumi ir plaši un to vidū, piemēram, ir iecere noteikt, ka Civilās aviācijas aģentūra turpmāk sagatavos iesniegšanai Ministru kabinetā normatīvos aktus, kas regulē civilās aviācijas darbību un nodrošina Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) noteikto tehnisko prasību izpildi. Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijā reģistrētiem gaisa pārvadātājiem piekļuvi ASV gaisa pārvadājumu tirgum un nodrošinātu Latvijas atbilstību Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumos noteiktiem standartiem un labai praksei.
Izmaiņas likumā ir nepieciešamas arī, lai aktualizētu vairākus likumā lietotos terminus un ieviestu jaunus atbilstoši civilās aviācijas attīstībai, ICAO, Eiropas Savienības vadlīnijām un regulām.
Ar likumprojektu plānots uzlabot izpletņlēcēju un paraplānu apakšnozares pārvaldību, nosakot, ka biedrībai “Latvijas Izpletņlēkšanas federācija” kompetenci veikt izpletņlēcēju sertificēšanu un uzraudzību. Savukārt biedrības “Latvijas Paraplanierisma federācija” kompetencē būs veikt paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un uzraudzību.
Ar grozījumiem likumā tiks piešķirtas pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem Ministru kabineta noteiktajās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka un tā turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās arī valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam.
Likumā paredzēts precizēt normu par to, kas var izsniegt apliecinājumu par sekmīgu bezpilota gaisa kuģu atvērtās kategorijas A2 apakškategorijas un specifiskās kategorijas teorētisko zināšanu eksāmenu nokārtošanu, kā arī to, ka minētie eksāmeni tiek kārtoti attālinātā režīmā.
Saeima sāks darbu pie Transporta enerģijas likuma
Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai Transporta enerģijas likumprojektu.
Transporta enerģijas likumprojekta mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Iecerēts, ka, samazinot transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, tiks veicināts emisiju kritums un uzlabota gaisa kvalitāte.
Jaunais likums noteiks:
- transporta enerģijas kvalitātes uzraudzības kārtību;
- alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstību;
- nosacījumus valstspilsētu pašvaldību teritorijās izmantotajiem transportlīdzekļiem;
- pienākumus degvielas piegādātājiem “zaļināt” transporta enerģijas portfeli.
|
Plašāk par tēmu >>
|
Pavērs iespēju veikt gaisa pārvadājumus starp Latviju un Mongoliju
Saeimas darba kārtībā arī nonācis likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, ar kuru tiks pieņemts un apstiprināts 2024. gada 5. jūnijā Ulanbatorā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgums par gaisa satiksmi. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka starp Latviju un Mongoliju nav noslēgts divpusējs nolīgums par gaisa satiksmi un līdz ar to nav tiesiska pamata regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Mongoliju. “Likumisko pamatu regulārai gaisa satiksmei ar trešajām valstīm nodrošina starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi. Jauni nolīgumi tiek slēgti, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu,” skaidro likumprojekta autori Satiksmes ministrijā.
Likums Šveices ieguldījuma pārvaldībai Latvijā
Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likumprojektu.
2022. gada 30. jūnijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā. Minētais memorands paredz, ka Šveices ieguldījumam Latvijā otrajā periodā no 2019. līdz 2029. gadam (pirmais periods bija no 2007. līdz 2017. gadam) paredzēts finansējums 40 400 000 Šveices franku jeb 42 420 000 euro apmērā.
Lai saņēmējvalsts varētu izmantot Šveices finansējumu investīcijām, pēc ES un Šveices saprašanās memoranda parakstīšanas Šveicei ar katru saņēmējvalsti, tai skaitā Latviju, jānoslēdz ietvarlīgums par pieejamo finanšu piešķīrumu, programmu saturu un perioda vadības un kontroles struktūru.
Likums noteiks Šveices ieguldījuma vadībā iesaistīto institūciju, Iepirkumu uzraudzības biroja, īstenotāja un partnera tiesības un pienākumus, Šveices ieguldījuma vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī citus ar Šveices ieguldījuma vadību saistītus jautājumus.
Valsts probācijas dienests varēs saņemt informāciju pētījumu veikšanai par esošo un bijušo klientu sodāmību
Saeima 25. jūlijā nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”.
Likumā paredzēts noteikt, ka Valsts probācijas dienestam, lai veiktu pētījumu vai statistikas rādītāju analīzi, ir tiesības iegūt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informāciju par esošo un bijušo probācijas klientu sodāmību un uzsāktajiem kriminālprocesiem, kā arī informāciju, kas raksturo kriminālprocesa gaitu, personas vainas atzīšanu un tiesībsargājošo institūciju atbildes reakciju uz noziedzīgu nodarījumu.
Valsts probācijas dienestam plānots piešķirt tiesības iegūt informāciju arī no Ieslodzījuma vietu pārvaldes par esošo un bijušo probācijas klientu brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu un tās laikā pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī par plānotajiem resocializācijas pasākumiem, to izpildes gaitu un rezultātiem.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban, lai veiktu sarežģītus pētījumus, kas saistīti ar Valsts probācijas dienesta attīstību un sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanu (tostarp probācijas klientu recidīva pētījumus), dienestam nav noteiktas tiesības saņemt attiecīgu informāciju no Iekšlietu ministrijas informācijas centra Sodu reģistra un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī nav noteiktas tiesības nodot probācijas klientu uzskaites sistēmā iekļautos datus pētījumu veicējiem.
Tāpēc likumā arī tiks nostiprinātas Valsts probācijas dienesta tiesības minēto pētījumu vai statistikas rādītāju analīzes veikšanas nolūkā nodot pētījuma izstrādātājiem noteiktu informāciju, tajā skaitā esošo un bijušo probācijas klientu identifikācijas datus un kontaktinformāciju, kā arī esošo un bijušo probācijas klientu likumisko pārstāvju identifikācijas datus un kontaktinformāciju.
Ar grozījumiem no likuma tiks izslēgts 8.1 pants “Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu tiesības”, kas paredzēja Valsts probācijas dienesta klienta, kam ir noteikts pienākums nemainīt dzīvesvietu, tiesības dienestam lūgt atļauju mainīt dzīvesvietu. Izmaiņas saistītas ar 2022. gada 7. aprīļa grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem tika svītrotas normas, kas paredzēja prokuroram iespēju noteikt no kriminālatbildības atbrīvotām personām pienākumu “nemainīt dzīvesvietu bez soda izpildes iestādes piekrišanas”.
Veicinās tūlītēju kredītu pārvedumu jeb zibmaksājumu attīstību Latvijā
Izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Saeima nodeva divus likumprojektus – “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” un “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, kas izstrādāti, lai veicinātu tūlītēju kredītu pārvedumu jeb zibmaksājumu attīstību un maksājumu pakalpojumu konkurenci Latvijā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumu grozījumi dos tiesības citās Eiropas Savienības valstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs licencētām maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, kļūt par maksājumu sistēmas likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” 1. panta 1. punkta izpratnē dalībniecēm Latvijā, tādējādi vēl vairāk veicinot konkurenci un nodrošinot vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai.
Finanšu ministrija norāda, ka iestādei, kas vēlēsies kļūt par maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību papildus uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos.
Ar likumu atsavinās zemi “Rail Baltica” izbūvei
Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””, ar kuru tiks papildināts privātīpašumu saraksts, kas tiks piespiedu kārtā atsavināts “Rail Baltica” izbūves vajadzībām. Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums nosaka, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret taisnīgu atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata.
Noteiks kārtību, kādā Valsts robežsardze veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodots izskatīt likumprojektu “Grozījums Valsts robežsardzes likumā”. Ar grozījumiem paredzēts papildināt Valsts robežsardzes likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā Valsts robežsardze veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto dati apstrādi.
