Iepazīstoties ar jautājumu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sniedza šādu viedokli: “Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā noteikto vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantā noteikto līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Pamatojoties uz minēto, secināms, ka rīcībspēju bērns iegūst pēc pilngadības sasniegšanas. Tāpat secināms, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestajā daļā noteikto bērns nav atstājams bez uzraudzības līdz brīdim, kamēr viņš nav sasniedzis septiņu gadu vecumu. Savukārt gadījumos, ja bērns ir sasniedzis septiņu gadu vecumu, atbilstoši Civillikuma 177. pantā noteiktajam bērna vecāku pienākums ir katrā situācijā individuāli izvērtēt, vai septiņus gadus veca bērna atstāšana bez uzraudzības neradīs draudus bērna drošībai.”