Labdien! Likumos par bērnu un vecāku pienākumiem un tiesībām pēc vecāku laulības šķiršanas minēts jēdziens “saskarsme”, “saskarsmes tiesības”, “tieši kontakti”. Civillikuma 181. pants noteic, ka ikvienam vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu arī tad, ja bērns nedzīvo kopā ar viņu, savukārt bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Pēc šķiršanās bērnu tēvs dzīvo ārzemēs, bērnus nav apmeklējis un saticis vairākus gadus, tikai sazinās telefoniski. Bērni daudzas reizes izteikuši vēlmi un lūguši satikties, bet, tā kā tas pēdējos gados nav ticis realizēts, mazākais bērns tēvu vairs īsti neatceras, līdz ar to nav arī vēlēšanās sazvanīties. Vēlējos precizēt, vai tad, ja tēvs ar bērniem sazinās tikai telefoniski, tas nozīmē, ka viņš īsteno savu pienākumu “uzturēt tiešus kontaktus” un realizē saskarsmes tiesības? Vai “tiešs kontakts” nozīmē arī videozvanu? Civillikuma 181. pants nosaka vecāka pienākumus un tiesības, bet bērnam tikai tiesības. Vai tas nozīmē, ka tad, ja bērns nevēlas sazināties telefoniski ar vairākus gadus fiziski nesatiktu tēvu, pēc likuma viņš to var nedarīt?
Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā paskaidro: lai arī normatīvie akti nenosaka tiešu kontaktu formu, tomēr bērnu interesēs būtu abiem vecākiem rast risinājumus un vienoties par iespējām bērniem satikties ar tēvu klātienē, jo īpaši tad, ja bērni šādu vēlmi vairākkārt izteikuši, bet mazākajam bērnam tā būtu iespēja uzsākt attiecību veidošanu ar tēvu.
Savukārt Bērnu aizsardzības centrā (BAC) skaidro, ka termins “tiešs kontakts” juridiskajā praksē parasti tiek interpretēts kā fiziska, klātienes saskarsme, kas ir būtiska bērna emocionālās saiknes veidošanai. Telefoniska saziņa var būt daļa no saskarsmes, taču, ja nav objektīvu iemeslu (piemēram, finansiālu vai juridisku šķēršļu), kas liegtu klātienes tikšanās, tā netiek uzskatīta par pietiekamu, lai pilnvērtīgi izpildītu saskarsmes pienākumu. Tādējādi, kā norāda BAC, tēva saziņa tikai telefoniski, neapmeklējot bērnus vairākus gadus, visticamāk, neatbilst Civillikuma 181. panta prasībām par personisku attiecību uzturēšanu.
Vienlaikus BAC norāda, ka videozvani nodrošina reāllaika vizuālu un verbālu komunikāciju, tāpēc tie ir tuvāki “tiešam kontaktam” nekā rakstiska saziņa. Tomēr tie netiek pielīdzināti klātienes tikšanās nozīmīgumam, jo fiziska klātbūtne ir būtiska, lai uzturētu dziļas personiskas attiecības, īpaši ar maziem bērniem.
“Tiesu praksē videozvani var tikt atzīti par papildu saskarsmes līdzekli, bet ne par pilnvērtīgu “tieša kontakta” aizstājēju, ja klātienes tikšanās ir iespējamas,” komentē BAC.
Atbildot uz jautājumu, vai bērnam ir pienākums sazināties ar tēvu, ja bērns to nevēlas, BAC norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 181. pantu bērnam šāda pienākuma nav.
“Ja mazākais bērns, kurš neatceras tēvu un izrāda nevēlēšanos sazināties, atsakās no telefoniskas saziņas, šāda nevēlēšanās ir juridiski respektējama, it īpaši, ja tā pamatota ar ilgstošu klātienes saskarsmes trūkumu. Tiesu praksē bērna viedoklis tiek ņemts vērā, prioritāti piešķirot bērna emocionālajai labklājībai,” norāda BAC.
Savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā piebilst: lai arī bērnu nevar piespiest uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar tēvu, ja viņš to nevēlas, vecākam jāizvairās likt šķēršļus bērna attiecībām ar otru vecāku un jācenšas veicināt bērna interesi satikties ar otru vecāku tobrīd iespējamā veidā.
Lai risinātu radušos situāciju, BAC aicina vērsties bāriņtiesā, kas izvērtētu tēva aizgādības pienākumu izpildi un apsvērtu, vai ir pamats rosināt administratīvo lietu par tēva aizgādības tiesību iespējamo pārtraukšanu. Bāriņtiesai jāizvērtē, vai tēva rīcība atbilst aizgādības pienākumu nepildīšanas kritērijiem, un, ja nepieciešams, jālemj par turpmāku prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu. Tāpat BAC iesaka dokumentēt pierādījumus par tēva saziņas apjomu un citiem aizgādības pienākumiem (piemēram, uzturlīdzekļu maksājumiem, iesaisti lēmumos), kā arī iesaistīt psihologu, lai novērtētu bērnu emocionālo stāvokli un nevēlēšanos sazināties ar tēvu, kas var kalpot kā arguments administratīvajā procesā bāriņtiesā vai tiesas procesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
