Tēvs ar bērnu tikās pirmo reizi dzīvē. Bērna pārstāvis, kas bija kopā ar bērnu, slepus veica tikšanās balss ierakstu. Tikšanās notika novērotāja klātbūtnē. Pēc tam, kad bija saņemts protokols par tikšanos un tēva iesniegums ar pretenzijām pret bērna pārstāvi, atklājās daudz apmelojuma. Tajā trūka būtisku notikumu aprakstu, kas kompromitētu tēvu, bija nomelnots tikai bērna pārstāvis. Ar šī ieraksta palīdzību varētu nodibināt taisnību. Vai, nebrīdinot sarunas dalībniekus, var veikt audioierakstu, ja sarunā piedalās pats ieraksta veicējs? Audioieraksts vairāk ir domāts atmiņai, netiek nekur publicēts, bet varētu tikt izmantots bērna interešu aizstāvībai.
Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas (DVI) publiski pieejamajiem skaidrojumiem, ja personas balsi kādā audioierakstā var attiecināt uz identificētu vai identificējamu personu, tad tie ir personas dati. Attiecīgi kādu personu sarunas ierakstīšana ir personas datu apstrāde, uz kuru var attiekties personas datu aizsardzības noteikumi.
Ja persona pati piedalās sarunā un to ieraksta tikai savu tiesību turpmākai aizsardzībai, neplānojot to nodot trešajām personām vai publicēt, tad šāda rīcība nav pretrunā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, bet par ierakstīšanu jāinformē pārējie, pat ja no tiem nesaņem piekrišanu.
DVI skaidrojusi, ka slepenam ierakstam jābūt attaisnojamam mērķim. Piemēram, tas ir vienīgais veids, kā atklāt pretlikumīgu darbību, un tam jābūt nozīmīgākam nekā personas tiesībām uz datu aizsardzību. Iesniedzot audioierakstu tiesībsargājošajām iestādēm, jāiesniedz tikai tā audioieraksta daļa, kas atklāj iespējamo pārkāpumu. Tas nepieciešams, lai personas dati netiktu nesamērīgi daudz atklāti.
Vienlaikus uzsverams, ka situācija, kurā bērns pirmo reizi satiekas ar savu tēvu, ir emocionāli nozīmīga un prasa īpašu uzmanību no visām iesaistītajām pusēm. Šādu tikšanos galvenais mērķis ir veicināt bērna un vecāka savstarpējo kontaktu un attiecību veidošanos, nevis vērtēt vai dokumentēt citu personu uzvedību. Tāpēc ir svarīgi, lai visas iesaistītās personas koncentrētos uz bērna vajadzībām un emocionālo drošību, nevis uz savstarpēju aizdomīgumu vai kontroles mehānismiem, jo saskarsme ir nevis pierādījumu vākšanas process, bet gan bērna tiesību īstenošana.
Lai mazinātu spriedzi un uzlabotu tikšanās kvalitāti, iesaistītie pieaugušie pirms nākamajām tikšanās reizēm varētu apsvērt iespēju apmeklēt izglītojošas nodarbības par bērna emocionālajām vajadzībām un vecāku sadarbību. Ja starp bērna pārstāvi un otru vecāku ir izveidojusies spriedze, neuzticēšanās vai komunikācijas grūtības, tad mediācija var palīdzēt atjaunot dialogu un vienoties par bērna interesēm atbilstošu rīcību. Mediators ir neitrāla trešā persona, kas palīdz pusēm saprast vienai otru, izteikt savas bažas un rast abpusēji pieņemamus risinājumus.
Aprakstītajā gadījumā mediators varētu palīdzēt:
Latvijā mediācija ģimenes lietās ir pieejama arī bez maksas, un tā var būt laba alternatīva vai papildinājums psihologa konsultācijām vai izglītojošām nodarbībām par bērna vajadzībām. Vairāk informācijas var atrast Sertificētu mediatoru padomes tīmekļvietnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
