Bērnu pamattiesība ir augt ģimenē un būt abu vecāku aizgādībā. Tāpēc bāriņtiesa rekomendē radušās savstarpējās domstarpības risināt miermīlīgā ceļā un aicina izmantot mediāciju kā domstarpību risināšanas veidu, lai saglabātu cieņpilnas attiecības abu vecāku starpā un nodrošinātu iespēju konstruktīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar bērna aprūpi un uzraudzību ikdienā. 

Programmas “Mediācija ģimenes strīdos” īstenošana 2025. gadā tiek turpināta, lai sniegtu atbalstu ģimenēm tādu strīdu un domstarpību risināšanā, kas skar bērnu intereses. Programmā tiek sniegts valsts apmaksātais mediācijas pakalpojums piecu stundu apjomā, personām ar trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu – septiņu stundu apjomā. Ja nepieciešams, mediāciju iespējams turpināt par maksu. Papildu informāciju var saņemt Sertificētu mediatoru padomes tīmekļvietnē, rakstot uz e-pasta adresi: mediacija@smp.lv vai zvanot pa tālruņa numuru: 28050777.  

Ja tomēr attiecības sakārtot nav iespējams, paskaidrojam, ka saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Tātad abi vecāki rūpējas par bērnu un viņa mantu un pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Savukārt, ja vecāki dzīvo šķirti, koppārstāvība iespējama tikai tad, ja abi vecāki ir vienojušies par kopīgu aizgādību vai ir pieņemams, ka pastāv vecāku kopīga aizgādība. 

Saskaņā ar Civillikuma 203. panta pirmo daļu un Bāriņtiesu likuma 22. panta nosacījumiem vecākam var pārtraukt bērna aizgādības tiesības, ja: 

• ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
• bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
• vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
• vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
• konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu. 

Pamatojoties uz Bāriņtiesu likuma 22. pantu, bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, sākotnēji uzdod vecākam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, jo pašmērķis ir nevis pārtraukt bērna aizgādības tiesības, bet palīdzēt vecākam iegūt prasmes un zināšanas atrisināt sociālo situāciju, lai varētu pilnvērtīgi un atbilstoši bērna interesēm īstenot aizgādību.  

Ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai otram vecākam, tad ar iesniegumu jāvēršas bāriņtiesā atbilstoši deklarētās dzīvesvietas adresei. Turpretī, ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību atņemšanai otram bērna vecākam, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.² panta pirmo daļu vecākam jāvēršas tiesā un jāceļ prasība par bērna aizgādības tiesību atņemšanu otram vecākam. 

Informējam, ka Civilprocesa likuma 244.³ pantā ir noteikts, ka prasību lietās, kas izriet no aizgādības tiesībām, ceļ tiesā pēc bērna dzīvesvietas. Par bērna dzīvesvietu uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. 

Lai mainītu bērnam uzvārdu, jāņem vērā Ministru kabineta noteikumos Nr. 761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” minētie nosacījumi. Proti, papildinājumu bērna dzimšanas reģistrā par uzvārda maiņu veic, pamatojoties uz personas iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, ja: 

• bērnam maina uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas;
• bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno atsevišķo aizgādību; 
• bērna vecāku uzvārdi ir dažādi, vienam no vecākiem ir atņemtas aizgādības tiesības un bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības;
• svītrotas ziņas par vienu no vecākiem, bērna uzvārdu maina uz tā vecāka uzvārdu, kurš īsteno aizgādības tiesības.  

Saskaņā ar minēto: ja bērns ir vecāku kopīgā vai kāda vecāka atsevišķā aizgādībā, bērna uzvārda maiņai nepieciešama abu vecāku piekrišana. Ja otram vecākam atņemtas aizgādības tiesības, tad otra vecāka piekrišana nav nepieciešama.  

Gadījumā, ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārda maiņu, vecākiem ir iespēja vērsties pašvaldības bāriņtiesā ar iesniegumu par vecāku domstarpību izšķiršanu. Bāriņtiesu likuma 19. panta pirmajā daļā noteikts, ka bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos, tai skaitā domstarpības par uzvārda maiņu.