Bērnu aizsardzības centrā (BAC) norāda, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sestā daļa noteic, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai vismaz 13 gadus vecu personu uzraudzības. Minētais pants attiecas uz jebkuru situāciju, kurā bērns varētu palikt bez pienācīgas aprūpes, un tas ietver gan īslaicīgu, gan ilgstošu prombūtni. Tomēr likums neprecizē konkrētu maksimālo laika periodu, cik ilgi vecāki drīkst atstāt vecākus bērnus (piemēram, 13 gadus vecu pusaudzi) vienus, kā arī neparedz atšķirīgus noteikumus izņēmuma gadījumiem.  

Tāpat arī citos Latvijas normatīvajos aktos nav tieši noteikts konkrēts vecums vai laikposms, kad un cik ilgi bērns var palikt viens bez pieaugušo uzraudzības pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas. Tādējādi, kā akcentē BAC, šādos gadījumos liela nozīme ir bērna briedumam, situācijas apstākļiem un vecāku atbildībai nodrošināt bērna drošību un labklājību. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka, atstājot 13 gadus vecu pusaudzi vienu uz nedēļu vai divām, pastāv vairāki riski. Piemēram, atsaucoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā noteikts vecāku pienākums nodrošināt bērna drošību un pienācīgu aprūpi, BAC norāda: gadījumā, ja pusaudzis paliek viens un notiek negadījums (piemēram, trauma, ugunsgrēks), vecāki var tikt saukti pie atbildības par nolaidību, pat ja bērns ir vecāks par septiņiem gadiem. Turklāt, ja kāds (piemēram, kaimiņi, skola) paziņo bāriņtiesai, ka pusaudzis ilgstoši ir viens, bāriņtiesa var izvērtēt, vai vecāki pienācīgi pilda savus pienākumus. Bāriņtiesa var uzskatīt, ka nedēļa vai divas bez pieaugušo uzraudzības ir pārāk ilgs laika periods, ja vien nav nodrošināti alternatīvi atbalsta mehānismi (piemēram, regulāra pieaugušo uzraudzība). Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vecāki var tikt sodīti, ja viņu rīcība apdraud bērna drošību vai labklājību, pat ja nav konkrēta likuma pārkāpuma par laika ierobežojumu.