KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei aizliegts sniegt jebkādas intervijas, vēsta žurnāls „Sestdiena”. Turpmāk, kā J. Strīķe atklāj 3. jūnijā intervijā žurnālam, ievērojot sava priekšnieka Normunda Vilnīša izvirzītos nosacījumus komunikācijā ar presi, viņai mediju pārstāvjiem ļauts stāstīt tikai par savu privāto dzīvi, hobijiem un sportu.
„KNAB oficiālo informāciju par veiktajiem pasākumiem un saistībā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums un tiesības sniegt biroja vadītājam vai citam viņa pilnvarotam biroja darbiniekam, galvenajam speciālistam sabiedrisko attiecību jautājumos, ņemot vērā iestādes pienākumu aizsargāt izmeklēšanas intereses un ievērojot citus normatīvajos aktos noteiktos informācijas izpaušanas ierobežojumus,” atsaucoties uz ārējās komunikācijas praksi Eiropas krāpšanas apkarošanas birojā, aģentūrai LETA otrdien norādīja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
LV.LV jautā: Cik tiesisks ir aizliegums amatpersonai noteikt vispārēju aizliegumu sniegt informāciju par savas profesionālās darbības jomu plašsaziņas līdzekļiem? Vai tas nav vērtējams kā cilvēktiesību normu un Satversmē noteiktās vārda brīvības pārkāpums?
Tiesībsarga biroja viedoklis:
„Ne visos gadījumos viedokļa paušanas aizliegums masu informācijas līdzekļiem būs saistīts ar vārda brīvības ierobežojumu.
Atbildot uz jūsu konkrēto jautājumu, ir svarīgi nošķirt divus aspektus: pirmkārt, vai tiek pausts iestādes vai darbinieka personiskais viedoklis, otrkārt, vai paužot iestādes viedokli, attiecīgā persona ir bijusi pilnvarota to darīt.
Attiecībā uz tiesisko regulējumu valsts pārvaldes jomā Valsts civildienesta likumā ir norma „Iestādes oficiālā viedokļa izteikšana” (18. pants), kas nosaka, ka „iestādes oficiālo viedokli drīkst izteikt tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu”. Tā pašā likuma 32. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts pārvaldē amatpersonas iekļautas vienotā hierarhiskā sistēmā, kurā viena amatpersona ir padota citai amatpersonai. Amatpersona darbojas savas kompetences ietvaros un savus pienākumus pilda un tiesības īsteno patstāvīgi.
Tā kā valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbu (Valsts pārvaldes likuma 10. pants), parasti katra iestāde ar iekšēju normatīvo aktu vai rīkojumu nosaka kārtību, kādā minētais pienākums ir izpildāms.
Jāņem vērā arī apstāklis, ka darba devējs vai augstāka amatpersona visai bieži rosina darbiniekus paust savu viedokli kā augstas klases speciālistam, nepaužot oficiālu iestādes viedokli. Šajā gadījumā tas būtu darbinieka personiskais viedoklis un vārda brīvība netiek ierobežota. Turklāt darbiniekam ir tiesības paust arī savu personisko viedokli, piemēram, ja ir radies strīds, kas skar darbinieka darbu iestādē u.tml.
Kas attiecas uz KNAB vadītāja N. Vilnīša norādījumu biroja darbiniekiem, kā komunicēt ar presi, precīzāku vērtējumu par samērīgumu un tiesiskumu varētu sniegt, ja būtu zināms attiecīgā dokumenta saturs.”
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV |
Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas "Turība" profesors:
“Tas ir neapšaubāms pārkāpums! Ir pilnīgi absurdi, ka iestādes vadītājs kaut ko tādu atļaujas. Man nav saprotams, ka demokrātiju it kā aizstāvošā institūcijā tiek sperti šādi soļi, kas demokrātiju ierobežo.
Var saprast, ka aizliegums paust informāciju plašsaziņas līdzekļiem tiek attiecināts uz kādu konkrētu lietu, taču noteikt vispārēju aizliegumu paust jebkādu viedokli par amatpersonas profesionālās darbības jomu ir absurds. Otrkārt, žurnālistam ir tiesības uz informāciju. Viens otrs iestādes vadītājs acīmredzot neizprot Satversmes būtību.”
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV |
Valts Kalniņš, korupcijas problēmu pētnieks no Sabiedriskās politikas centra „Providus”, bijušais KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes priekšsēdētājs:
“Ir pilnīgi skaidrs, ka konkrētās situācijās, kad runa ir, piemēram, par operatīvajām darbībām pretkorupcijas iestādē, komunikācija var tikt ierobežota. Taču vispārējs aizliegums rada jautājumu par to, cik tiesisks tas ir. Ir valstis, kur šādi ierobežojumi varētu tikt aplūkoti kā vārda brīvības pārkāpums. Tā vienkārši nevar – gribu un aizliedzu!”
 |
| Foto: Inga Kundziņa, A.F.I. |
Inese Voika, Sabiedrības par atklātību „Delna” valdes priekšsēdētāja:
“Neņemos komentēt šī jautājuma juridisko pusi, taču, ja komunikācijas ierobežojumi ir saistīti ar neizpaužamas informācijas sargāšanu, tad kā eksperts varu teikt: KNAB arī līdz šim nekad nav tādu izpaudis, krimināllietās iesaistīto personu vārdi un uzvārdi, operatīvā un cita konfidenciāla informācija nav izpausta. Šādi pārmetumi ir nevietā.
Taču jāatgādina, ka KNAB nav tikai iestāde, kas veic kriminālizmeklēšanu. Tai ir arī sabiedrību izglītojošā un informatīvā funkcija. Nesaskatu iespējas, kā tās darbosies, ja visa biroja komunikācija notiks tikai caur priekšnieku. Turklāt Vilnītis jau ir sevi apliecinājis kā šajā ziņā visai atturīgs vadītājs – KNAB, kopš viņš ir biroja priekšnieks, ir problēmas sadarbībā ar sabiedrību. Trūkst pārskatāmības par biroja darbību.
Taču sabiedrību visvairāk varētu uztraukt tas, ka KNAB no politiķiem ir saņēmis norādījumus, kā tam jārīkojas. KNAB vadītājam ir jābūt pirmajam, kam par to skaļi jārunā. Kopš Vilnītis ir biroja vadītājs, Nacionālās drošības padome ir ieņēmusi neadekvāti lielu lomu attiecībā pret KNAB.”
