Pētījums par KNAB darbību 2008. gadā un 2009. gada pirmajā pusgadā, ko veikusi „Delnas” juridiskā analītiķe Inga Liepa–Meiere, pamatā norāda uz trūkumiem pretkorupcijas biroja darbībā un sniedz ieteikumus to novēršanai.
Kritikas vairāk nekā uzslavu
KNAB joprojām bauda sabiedrības uzticību, un biroja darbību biežāk vērtē atzinīgi, secināts pētījumā. KNAB sekmīgi darbojies administratīvās korupcijas apkarošanā, taču uzlabojama būtu darbība cīņā ar augsta līmeņa politisko korupciju. Biroja darbībā konstatētas grūtības sarežģītu finanšu operāciju izmeklēšanā. Trūkumi konstatēti arī biroja personālvadības principos.
Lai gan KNAB pretkorupcijas jomā būtu jākalpo par paraugu citām iestādēm, birojā nav izveidota caurskatāma, uz konkursa principu balstīta amatu pretendentu atlases sistēma, KNAB nav ieviesta trauksmes cēlāju aizsardzība un ir nepietiekama iekšējā komunikācija starp biroja darbiniekiem. Tiem trūkst vienotas izpratnes par biroja darbības prioritātēm. Lai gan KNAB strādājošie galvenokārt ir profesionāļi savā darbības jomā, darbinieku vidū konstatējams izdegšanas sindroms, kas saistāms gan ar nesenajiem satricinājumiem, ko radīja politizētā KNAB vadītāja nomaiņa, gan nepietiekama finansējuma problēmas.
"Vēlos apliecināt, ka visi KNAB ieguldītie līdzekļi sevi ir attaisnojuši."
Normunds Vilnītis
KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, kurš amatā nupat aizvadījis gadu, ir jābūt ne tikai labam administratoram, bet arī viedokļu līderim par sarežģītām situācijām pretkorupcijas jomā, secināts pētījumā. Biroja darbībā N.Vilnīša vadībā konstatēta komunikācijas pavājināšanās ar sabiedrību – tikai 16,5% pētījuma ietvaros aptaujāto respondentu apliecinājuši, ka, personiski saskaroties ar korupciju, ziņotu par to KNAB. Biroja vadītāja viedoklis publiskajā telpā parādoties retāk, ievērojami mazinājusies KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes loma.
Tiesa, KNAB pilnvērtīgu darbību joprojām ierobežojot normatīvo aktu nepilnības, norādīts pētījumā. Birojs savas kompetences ietvaros mēģinājis risināt daudzus tiesiskā regulējuma pamatjautājumus, kas ir būtiski korupcijas apkarošanā, taču tas ne vienmēr noticis sekmīgi politisku šķēršļu dēļ. Tāpat par KNAB darbības efektivitāti traucējošu atzīts biroja juridiskais statuss – atrašanās Ministru prezidenta pārraudzībā, kas radot politiskas ietekmēšanas riskus un nedrošību iestādes vadībā. Riskus sekmīgai KNAB darbībai radot arī budžeta veidošanas process un biroja priekšnieka atlases un atbrīvošanas no amata kārtība.
KNAB kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaits krasi gājis mazumā - no 41 gadījuma 2006. gadā tas noslīdējis līdz 16 gadījumiem 2008. gadā. Savukārt palielinājies ir pie administratīvās atbildības saukto personu skaits, kas no 18 gadījumiem 2003. gadā gandrīz nemitīgi palielinājies, sasniedzot 137 gadījumus 2008. gadā.
Lai gan KNAB darbības rezultatīvie rādītāji kopumā ir raksturojami kā mēreni, taču vienlaikus jāatzīmē, ka birojs būtu varējis arī izvirzīt sev pieticīgākus mērķus, un teikt, ka tie ir sasniegti, atzīmē I.Liepa-Meiere. KNAB, kura simbols ir ērglis, „nav kļuvis par zvirbuli vai citu vārgu putniņu”, taču ir iestājusies zināma stagnācija, rezumē pētījuma autore.
KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, komentējot pētījumā izvirzīto kritiku, atzina to par daļēji pamatotu, piekrītot, ka biroja darbības rezultātiem ir jābūt labākiem. Taču, atbildot uz pārmetumiem par viedokļu līderības trūkumu, viņš norādīja, ka visa biroja publicitāte nav jāveido vienīgi tā vadītājam. N.Vilnītis nevēloties popularizēt savu tēlu, bet gan visu KNAB, tādēļ paziņojumi sabiedrībai biežāk tiek darīti zināmi kā KNAB viedoklis.
"KNAB darbības uzlabošanai ieteikts veikt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot KNAB neatkarīgas iestādes statusu un parlamentāru kontroli."
Biroja priekšnieks atzina, ka pētījumā paustā kritika palīdzēs KNAB attīstīties. „Vēlos apliecināt, ka visi KNAB ieguldītie līdzekļi sevi ir attaisnojuši,” pretkorupcijas darba rezultātus rezumēja N.Vilnītis. Turpmāk viņš solīja vairāk pievērsties KNAB darbības izvēršanai reģionos.
KNAB darbības uzlabošanai pētījumā ieteikts veikt grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzot KNAB neatkarīgas iestādes statusu un parlamentāru kontroli. Savukārt pašam birojam ieteikts regulāri informēt sabiedrību par politiskajiem šķēršļiem politikas plānošanas un normatīvo aktu jaunrades iniciatīvām, kā arī mērķtiecīgi virzīt tās, neraugoties uz negatīviem piemēriem pagātnē.
Pētījumā vēl rekomendēts aktīvāk veicināt sabiedrības līdzdalību pretkorupcijas jomā, regulārāk un mērķtiecīgāk organizēt KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes darbu, skaidri definēt darba prioritātes un tieši tām piesaistīt resursus, kā arī darbinieku kvalifikācijas celšanas politiku.
Pētījumā konstatēts, ka finansējuma samazinājums KNAB ir bijis adekvāts līdzekļu samazinājumam citās iestādēs. Taču turpmāka pretkorupcijas iestādes resursu apcirpšana nav pieļaujama, jo pretējā gadījumā, KNAB darbībai būtiski pasliktinoties, attiecīgi palielinātos izmaksas, ko valstī izraisa korupcija.
Arī KNAB darbības pārraugi iesaka pievērsties lielāku noziegumu izmeklēšanai
KNAB darbs izmeklēšanā kopš 2005. gada pasliktinājies, norāda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kura vadītā struktūra uzrauga izmeklēšanas darbu KNAB. M.Adlers nenoliedza, ka darbs pie sarežģītāku lietu izmeklēšanas ir jāaktivizē un tas „nav izmeklētājam nepārvarams šķērslis”, ja vien ir gribēšana un spēja strādāt. KNAB darbinieki to jau ir apliecinājuši, uzrādot labus darba rezultātus tieši laikā, kad biroju skāra sarežģījumi saistībā ar vadības maiņu, secināja virsprokurors. „Nepiekrītu, ka ir jāmaina likumdošana – izmeklēšanas un operatīvā darba jomā tā ir pilnīgi apmierinoša,” norādīja M.Adlers.
Viņš arī atgādināja, publicitāte, attiecinot to uz KNAB darbību, ir koks ar diviem galiem – sabiedrībai ir tiesības zināt ko dara KNAB un likumpārkāpēji, bet tas nedrīkst kaitēt izmeklēšanas interesēm. Turklāt nav pieļaujama priekšrocību došana atsevišķiem medijiem, sniedzot ekskluzīvu informāciju, kas ļauj tiem „braukt garām notikuma vietai tieši tad, kad tur notiek kratīšana”. „Ceru, ka 2010. gadā KNAB darbībā sāksies augšupeja, apsteidzot valsts ekonomisko krīzi,” pauda virsprokurors.
"Nepiekrītu, ka ir jāmaina likumdošana – izmeklēšanas un operatīvā darba jomā tā ir pilnīgi apmierinoša."
Modris Adlers
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 24. martā, tiekoties ar N.Vilnīti, KNAB darbu 2009. gada otrajā pusgadā novērtēja atzinīgi, informē Saeimas preses dienests. „Uzklausot biroja vadītāja ziņojumu, secinājām, ka pēdējā pusgada laikā biroja darbs kopumā vērtējams pozitīvi. Atzīstami vērtējama arī biroja pieeja savu pienākumu veikšanai. Būtiski, ka nemainīgi augsta saglabājusies sabiedrības uzticība KNAB darbam, un tas ir visa biroja nopelns. Tāpat konstatējām, ka iepriekš pieļautie operatīvo līdzekļu uzskaites trūkumi ir novērsti,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš.
Deputāti pauda viedokli, ka KNAB vajadzētu vairāk koncentrēties uz lielo korupcijas lietu izmeklēšanu, tostarp preventīvi vērtēt valsts un pašvaldības iepirkumu konkursu nolikumus, lai novērstu korupcijas riskus. „Plaši izskan, ka KNAB aizturējis policistu par 150 latu kukuli. Vai birojam nevajadzētu vairāk nodarboties ar nopietnākām lietām, piemēram, iepirkumiem, kuros ir runa par miljoniem latu valsts naudas?” vaicāja deputāts Dzintars Jaundžeikars.
N.Vilnītis deputātiem apliecināja, ka KNAB nākotnē šiem jautājumiem plāno veltīt lielāku uzmanību. Vienlaikus viņš atzina, ka šādi korupcijas gadījumi ir ļoti komplicēti un prasa gan specifiskas zināšanas, gan cilvēkresursus.
