Rezolūcijā premjers uzdod KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim atcelt apstiprinātos 2010. gada 1. aprīļa grozījumus biroja 2009. gada 15. maija reglamentā „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reglaments”. Grozījumu saturs, kā norādīts prasībā, ir pretrunā ar likumu „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, jo paredz nelietderīgu struktūrvienību funkciju dublēšanu un līdz ar to nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu, vēsta aģentūra LETA.
Kā jau ziņots, 2009. gada martā KNAB priekšnieka amatā ar Saeimas balsojumu ieceltais N.Vilnītis birojā sācis strukturālas reformas, izveidojot operatīvo darbinieku grupa, kas strādās tiešā N.Vilnīša pakļautībā. Tas izraisījis bažas par KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vadītās augsta līmeņa profesionāļu reputāciju iemantojušās Apkarošanas daļas apiešanu un tās funkciju dublēšanu neskaidru mērķu labad. Jaunizveidotā N.Vilnīša tiešā pakļautībā strādājošā struktūra formāli paredzēta korupcijas apkarošanai Latvijas reģionos, taču praktiski tās darbinieki atradīsies Rīgā un strādās ar tādiem pašiem izejas datiem kā pārējie operatīvie darbinieki.
KNAB operatīvie darbinieki un izmeklētāji visiem biroja darbiniekiem izsūtījuši atklātu vēstuli, kurā faktiski pauž neuzticību N.Vilnītim. Daļa ar darbu N.Vilnīšana vadībā neapmierināto darbinieku biroju jau pametuši. Kā vēstīts, būtiskas pārmaiņas pretkorupcijas iestādes darbā tās vadītājs uzsācis, neraugoties uz premjerministra Valda Dombrovska un Valsts kancelejas juristu negatīvu atzinumu. N.Vilnītis Ministru prezidenta rezolūciju novērtējis kā spiediena izdarīšanu un sola tai nepakļauties.
LV.LV jautā: Kā vērtējat premjerministra rīcību, pieņemot rezolūciju par KNAB iesākto reformu apturēšanu?
Aleksejs Loskutovs, partijas „Sabiedrība citai politikai” valdes
loceklis, bijušais KNAB priekšnieks:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Rezolūcija bija nepieciešama. Šādu reformu bez saskaņošanas ar premjeru Vilnītis nevarēja veikt, reglaments bija jāsaskaņo. Cits jautājums – vai premjers, ceļot iebildumus, reaģēja savlaicīgi.
Atsevišķu operatīvo grupu izveidošana darbībai ārpus Jutas Strīķes nodaļas kompetences, no vienas puses, ir biroja spēku sadrumstalošana un neracionāla resursu izmantošana, bet no otras puses – neuzticības izrādīšana Jutai Strīķei. KNAB darbības efektivitāti katrā gadījumā šādas reformas neuzlabotu.
Lai gan rezolūcija reformu aptur, biroja darbības atgriešanās status quo vairs nav iespējama – jo jau ir aizgājuši daudzi pieredzējuši darbinieki. Lielākā daļa tādi, kas manā laikā bija nodaļu vadītāji vai vadītāju vietnieki.
Subjektīvi saskatu, ka KNAB ir apdraudēts. Pastāvot nesaskaņām, darbiniekiem zūd motivācija un biroja darbība kļūst neefektīvāka. Turklāt, ņemot vērā, ka Normunds Vilnītis ir paudis gatavību atteikties no partiju finanšu kontroles, KNAB kā pretkorupcijas iestādei draud arvien lielāks nozīmes zudums.
Nepatīkams signāls ir arī biroja vadītāja uzkrītošā vairīšanās no savu lēmumu izskaidrošanas un publicitātes. Ja vadītājs nav gatavs izskaidrot savus lēmumus, tas par viņu neko labu neliecina. Otrkārt, šādā garā turpinot, sabiedrībai drīz vien var rasties jautājums, vai tāds KNAB vispār pastāv. Un tas jo sevišķi kaitē biroja darbības efektivitātei, jo tai lielā mērā jābalstās tieši uz sabiedrības uzticību. Publicitātes trūkums un noslēpumainība KNAB darbībā pēdējā laikā liek domāt par tīšu vai netīšu kaitējumu, vājinot biroja darbību.”
Laura Miķelsone, Sabiedrības par atklātību „Delna” direktore:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Valdis Dombrovskis, izmantojot varas pozīciju, ir pietuvojies sarkanajai līnijai, taču jāņem vērā, ka situācija KNAB ir vērtējama kā kritiska.
KNAB vadītāja kompetence un pienākums ir ne tikai organizēt pārmaiņas biroja darbībā, bet arī skaidrot reformu pamatojumu un nodrošināt sabiedrības uzticēšanos. Mēs, respektējot Vilnīša ieceres, aicinājām viņu tās izskaidrot KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes – pilnīgi leģitīmas institūcijas – sēdē. Taču viņš atteicās to darīt.
„Delna” vairākkārt KNAB vadītāju aicinājusi iepazīstināt ar reformu projektu, bet viņš no tā nemitīgi ir izvairījies. Šis process un slepenība ap to neko labu par Vilnīša nodomiem, lai kādi arī tie būtu, nevēstī. Turklāt, situāciju vērtējot par sliktu viņam, jāņem vērā arī Valsts kancelejas negatīvais atzinums par strukturālajām izmaiņām KNAB.
Ir ļoti satraucoši, ka KNAB starp darbiniekiem un iestādes vadītāju ir izveidojusies plaisa – principiāla. Nav saprotams, kāpēc bija jārada atsevišķa operatīvās darbības vienība. Vilnītis nav pietiekami pamatojis, kāpēc Jutas Strīķes vadītā struktūra strādā nepietiekami un ko varētu dot jaunizveidotā nodaļa.
Vilnīša reformas rada aizdomas par reformu patiesajiem iemesliem, kas varētu būt politiski angažēti, un KNAB vadītāja nepilnīgu izpratni par jēgpilnu korupcijas apkarošanu. Pasaules prakse liecina, ka sākotnēji spēcīgas pretkorupcijas iestādes ar laiku kļūst neefektīvas un pamazām pārtop par nekaitīgiem klēpja sunīšiem. Ir bažas, ka ar KNAB, kas izpelnījies starptautiski atzīstama pretkorupcijas biroja slavu, Vilnīša destruktīvās rīcības dēļ pakāpeniski varētu notikt tas pats. Turklāt, kā liecina šīs reformas, tas notiktu bez plašākas diskusijas, bez ilggadīgo biroja darbinieku atbalsta un pretkorupcijas ekspertu novērtējuma.
KNAB darbības rezultāti jau kļuvuši mazāk iepriecinoši. Biroja vadītājs ir izteicis vēlmi atbrīvoties no politisko partiju finanšu kontroles, tā vietā pat nemēģinot piedāvāt ko citu. Viņa darbība ir bijusi destruktīva un dziļākos aspektos – vismaz neizprotama.”
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece, eksperte
labas pārvaldības jautājumos:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Tas, ka KNAB darbinieki ir spiesti rakstīt atklātu vēstuli, lai pievērstu uzmanību birojā notiekošajam, pats par sevi liecina, ka Vilnītis nav tas labākais vadītājs. Liela daļa atbildības par to ir jāuzņemas deputātiem, kas viņu – cilvēku bez iestādes vadītāja darba pieredzes – iecēla šajā amatā.
Pašlaik KNAB riskē piedzīvot to pašu situāciju, kāda tā savulaik bija Tiesībsarga birojā – arī tur darbinieki protestēja pret vadītāja darba stilu, bet joprojām nav manāms, ka tas būtu jūtami uzlabojies. Atšķirība ir tā, ka Tiesībsarga biroja darbs sabiedrībā nekad nav bijis sevišķi manāms, bet KNAB ir strādājis ar jūtamiem rezultātiem un lielu sabiedrības uzticības pakāpi. Tādējādi sekas, ko var nodarīt pašreizējās nesaskaņas birojā, ir vērtējamas kā ļoti kritiskas.
Šajā situācijā premjeram, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, būtu jāsasauc kompetenta komisija, kuras sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots pārstāvis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks, valdības pārstāvis. Šai komisijai būtu jānāk klajā ar savu viedokli par KNAB izveidojušos situāciju, kuru nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības.”
