Joprojām valsts problēmu galvgalī ir augstākā līmeņa korupcija un tiesiskuma trūkums valsts pārvaldē, kas ir arī viens no Latviju sevišķi spēcīgi piemeklējušās ekonomiskās krīzes pamatiemesliem. Latvijas uzņēmēji, otrdien tiekoties ar Latviju oficiālā vizītē apmeklējušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, norādīja uz korupciju kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības kavēkļiem. Neraugoties uz acīmredzamo problēmas aktualitāti, partijas ar retiem izņēmumiem savās priekšvēlēšanu programmās korupcijas un tiesiskuma tēmu vairījušās pieminēt.
LV.LV jautā: Ko pēc partiju priekšvēlēšanu programmām var secināt par politiķu turpmākajiem nodomiem attiecībā uz korupcijas apkarošanu un tiesiskuma nostiprināšanu?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB):
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā KNAB kā valsts pārvaldes iestāde un aģitāciju uzraugošā institūcija atturētos vērtēt partiju un to kandidātu priekšvēlēšanu solījumus pretkorupcijas jomā,” uz LV.LV jautājumu atbild Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja preses sekretārs Andris Vitenburgs.
„Izmantojot iespēju, birojs gribētu vērst partiju un visas sabiedrības uzmanību politikas dokumentiem – programmai un pamatnostādnēm, kuri valdības līmenī ir apstiprināti uz pieciem gadiem – līdz 2013. gadam,” informē KNAB pārstāvis. Šajos dokumentos turpmākajiem pieciem gadiem ir noteikti Latvijas pretkorupcijas politikas mērķi, rīcības virzieni, konkrēti uzdevumi un sasniedzamie rezultāti korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, lai panāktu valsts amatpersonu efektīvu un tiesisku darbību sabiedrības interesēs.
„Tai pašā laikā jāuzsver, ka, ziņojot valdībai par paveikto saistībā ar iepriekšējās programmas īstenošanu (2004-2008), birojs atzina, ka ilgstoši nav risināti vairāki nozīmīgi pasākumi, piemēram, personu mantiskā stāvokļa kontroles mehānismu ieviešana, atbildīgās institūcijas noteikšana par personu saukšanu pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, kā arī valsts un pašvaldību īpašumu iznomāšanas kārtības noteikšana. Tāpat pilnībā nav atrisināti jautājumi, kas saistīti ar lobēšanu, kriminālatbildības ieviešanu saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem,” informē A. Vitenburgs.
Valts Kalniņš, korupcijas problēmu pētnieks no Sabiedriskās politikas centra
„Providus”:
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
„Vērtējot piecu nopietnāko politisko spēku – „Vienotības”, „Saskaņas centra”, „Par labu Latviju” (PLL), „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) un „Visu Latvijai – TB/LNNK” – programmas, vienīgā, kura lielās līnijās paudusi savas programmatiskās nostādnes korupcijas un tiesiskuma jomā, ir „Vienotība”. Attiecībā uz pārējiem politiskajiem spēkiem nav pat, ko īsti teikt. Atsevišķas tēzes ir „Visu Latvijai – TB/LNNK” un PCTVL, bet, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienībai – ne pušplēsta vārda.
Domāju, ka šāda aina ir saistīta ar lielas daļas partiju mēģinājumu noņemt korupcijas un tiesiskuma jautājumu no dienaskārtības, cerot, ka daļa sabiedrības jau samierinājusies ar korupciju kā neatņemamu lietu kārtošanas sastāvdaļu Latvijā.
Vērtējot plašāk, tas atspoguļo sabiedrības nogurumu no korupcijas tēmas – tā tiek plaši apspriesta jau gadus piecpadsmit. Cīņā ar korupciju ir bijis viens otrs panākums, bet tāds liels pavērsiens uz pozitīvām pārmaiņām nav sagaidīts, tam sekojusi vilšanās. Viena daļa partiju to aktīvi izmanto.
Vienīgais, ko šajā situācijā, protams, ir vērts darīt, – atgādināt sabiedrībai, kādus zaudējumus korupcija līdz šim ir nodarījusi ekonomikai un demokrātijai. Turklāt, ja runā par ēnu ekonomikas izskaušanu, ko pašlaik pirms vēlēšanām kā līdzekli budžeta glābšanai aktīvi propagandē partijas, jāatgādina, ka to korumpētā valstī nemaz nav iespējams izdarīt.”
Laura Miķelsone, Sabiedrības par atklātību „Delna” direktore:
Foto: Māris Kaparkalējs, LV
„Partiju programmās, izņemot „Vienotību”, korupcijas jautājums faktiski palicis nepieminēts. Un no „Vienotības” varēja gaidīt spēcīgāku piedāvājumu. PLL gan raksta, ka jāstiprina tiesiskums, taču viens no apvienības līderiem Ainārs Šlesers piedāvā likvidēt KNAB. Tad ko gan domāt?
Iespējams, novēršoties no korupcijas un tiesiskuma tēmas, partijas, kuras tajā ir ieinteresētas, ieņem gudru pozīciju – ka Latvijā korupcijas nemaz nav. Ir tāda lieta kā sabiedrības pieprasījuma veidošana. Iespējams, ka tā ir apzināta politika – korupcija kā pašsaprotams varas turēšanas veids un valsts pārvaldes instruments.
Pie varas esošo partiju patieso attieksmi pret demokrātiju, kā es skarbi saku, apliecina darbi: uz pagājušajām vēlēšanām, izmantojot trešās personas, „izvaroja” nevalstiskās organizācijas, bet šoreiz – medijus, kuros acīmredzami pietrūkst diskusiju par tiesiskumu un valsts pārvaldi ilgtermiņā pēc būtības, lai mēs neieejam ekonomiskajā krīzē vēlreiz. Tāpēc ir ļoti sāpīgi, ka Latvijas Televīzijas 1. kanāls, plānojot priekšvēlēšanu diskusijas, tiesiskumam un valsts pārvaldei nav pievērsies vispār.”
