Pirms 2. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad no politiķiem varētu sagaidīt kompetentus piedāvājumus valsts izvešanai no krīzes, gan valsts augstākās amatpersonas, gan daudzas nevalstiskās organizācijas paudušas nodomu pastiprināti pievērsties partiju piedāvājumam un īpaši mudinājušas to darīt arī vēlētājus. Neraugoties uz to, partijas un to apvienības lielākoties savās priekšvēlēšanu programmās izvēlējušās aprobežoties ar vispārīgām frāzēm.
LV.LV jautā: Kāpēc partijas savas priekšvēlēšanu programmas sastāda pavirši? Kā vēlētājiem izdarīt argumentētu izvēli, ņemot vērā, ka partiju programmās trūkst konkrētības?
Iveta Kažoka, politoloģe, Sabiedriskās politikas centra „Providus”
pētniece:
Foto: Toms Kalniņš, A.F.I
„Tam ir dziļi iemesli, kas slēpjas Latvijas politiskajā sistēmā, kura lielā mērā darbojas pēc etniskā principa. Tas nosaka, ka priekšplānā izvirzās spilgti līderi un reklāmas tēli, nevis idejas. Taču, protams, partijas arī ņem vērā to, ka vēlētāji programmām īpašu uzmanību nepievērš. Popularitātes reitingu līderi – Zaļo un Zemnieku savienība un Saskaņas centrs – pat uzskata, ka var iztikt bez paplašinātās programmas. Jāatzīmē gan, ka programmas, krāšņi nodrukātas uz spoža papīra, līdz šim ir izmantotas arī kā izrādīšanās līdzeklis.
Šajās Saeimas vēlēšanās tā pa īstam ir pavērusies iespēja ar politiķiem komunicēt tieši – gan sociālās saziņas portālos, piemēram, „Twitter.com” un „draugiem.lv”, gan īpaši vēlēšanām radītās interneta vietnēs. Tiem, kas nekavējas izmantot interneta dotās iespējas, kandidāti ir vēlētājam tuvāk nekā jebkad.
Otrkārt, jāvelta uzmanība kandidātu iepriekš paveiktajiem un nepaveiktajiem darbiem, viņu pagātnei. Te ir noderīgi, ja vēlētājs seko līdzi nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu sniegtajai informācijai. Arī uz šīm vēlēšanām būs iespēja iepazīties ar ziņām par kandidātiem Sabiedrības par atklātību „Delna” piedāvātajā mājaslapā kandidatiuzdelnas.lv. „Providus” gatavo projektu gudrasbalsis.lv, kurā būs pieejamas deputātu atbildes uz dažādiem, arī lasītāju uzdotiem, ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem. Sagatavošanā ir platforma 10. Saeimas vēlēšanām, kurā jebkurš varēs iepazīties ar kandidātiem, partijām un komunicēt ar tām – gudrasgalvas.lv.
Būs iespēja iepazīties ar to, kā deputāti pildījuši savus pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām dotos solījumus – kandidātiem tiks uzdoti 10 jautājumi un dota iespēja atbildēt arī pašiem. Zinu, ka tiek gatavota arī informācija par pašlaik izskanējušajiem kandidātu solījumiem; to, cik reāli izpildāmi tie ir.
Septembrī interesentiem būs pieejama jau zināmā interaktīvā anketa „Pielaiko partiju”, kuru piedāvā portāls „politika.lv” sadarbībā ar „scenāriji.lv”. Nevajag aizmirst, ka informācija par kandidātiem un partiju programmas ir pieejamas arī Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Septembrī vēlētājiem būs pieejama informācija arī par jau konstatētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, kas ļaus izdarīt secinājumus par to godīgumu.”
Jānis Ikstens, politologs, LU asociētais profesors:
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I
„Partijas nekad nav izcēlušās ar ļoti konkrētiem solījumiem programmās. Bieži ir izrādījies, ka tos nav bijis iespējams īstenot. Pašlaik, šajā valstij dažādos jautājumos ļoti neskaidrajā situācijā partijas gluži apzināti vairās no konkrētiem solījumiem. Lai gan pašreizējais valsts stāvoklis brēktin brēc pēc skaidriem risinājumiem, ko partijas varētu piedāvāt pēc vēlēšanām.
Nekādu brīnumlīdzekļu partiju kandidātu vērtēšanā īsi pirms vēlēšanām nav. Joprojām spēkā ir tā pati vecā un bieži vien nepatīkamā lieta – ir pastāvīgi jāseko līdzi partiju darbībai arī četrus gadus ilgajā posmā starp tām. Tikai šāda pieeja spēj dot pamatu nopietniem secinājumiem, kas var kalpot par pamatu argumentētai izvēlei vēlēšanās.
Dažādu nevalstisko organizāciju īsi pirms vēlēšanām internetā piedāvātās kandidātu novērtējuma iespējas tomēr ir diezgan raupja alternatīva, kas vairāk uzskatāma par tādu kā avārijas līdzekli. Pēdējā brīža interaktīvās rotaļlietas tīmeklī nekādā gadījumā nespēj aizstāt cilvēka rūpīgu sekošanu savu priekšstāvju darbam ikdienā. Tas, ka dzīvojam pussabrukušā valstī, tomēr vēlētājiem nebija atņēmis šādu iespēju.”
Inese Voika, Sabiedrības par atklātību „Delna” padomes
priekšsēdētāja:
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I
„Partijas uzskata, ka tas, vai tās tiks ievēlētas, ir atkarīgs no skaļiem virsrakstiem medijos, no skaļiem paziņojumiem par to, vai tās ir par krieviem vai latviešiem. Līdz ar to arī iedibinājusies pavirša attieksme pret programmatiskiem dokumentiem. Taču jāatzīmē, ka tas nebūtu iespējams, ja arī vēlētājiem nebūtu šādas attieksmes. Tas viss ļauj paredzēt, ka pēc vēlēšanām partiju politika būs tikpat vāja un reaģējoša kā līdz šim – skatīties uz situāciju un mēģināt kaut ko saglābt, nevis konstruktīva rīcība problēmu cēloņu nepieļaušanai un valsts attīstībai.
Ja vēlētājam trūkst informācijas argumentētas izvēles izdarīšanai, protams, līdzeklis ir tikšanās ar kandidātiem. Ir jāiet un jāuzdod jautājumi. Taču jāpiesargās izdarīt nepareizus secinājumus, kādi draud rasties, ja par kādu politisko spēku kopumā spriež tikai pēc pozitīvā vai negatīvā iespaida, kāds var rasties, uzklausot vienu vai dažus kandidātus.
Kopiespaids ir svarīgs, vērtējot politiskos procesus kopumā, jo, neizprotot detaļas un nianses, var gadīties, ka visas partijas un to kandidāti, piemēram, izdarot secinājumus par valsts ekonomisko problēmu iemesliem, tiek mestas pār vienu kārti, lai gan tas būtu ļoti neobjektīvi. Tādējādi nevalstisko organizāciju piedāvātais kandidātu izvērtējums internetā uzlūkojams kā papildu iespēja līdztekus tam, ko vēlētājs jau zina par kandidātiem un to pārstāvētajām partijām. Taču jautājums paliek: kā uzlabot sabiedrības interesi par politiku?”
