10. Saeimas vēlēšanām pieteikti 13 partiju vai to apvienību saraksti ar pavisam 1239 deputātu kandidātiem. Salīdzinājumam – 9. Saeimas vēlēšanām 2006. gadā tika iesniegti 19 kandidātu saraksti, kurus pārstāvēja 1024 deputātu kandidāti. Tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām šoreiz ir par sešiem sarakstiem jeb 32% mazāk. Savukārt vēlēšanām pieteikto deputātu kandidātu skaits pieaudzis par 215 kandidātiem jeb 21 procentu. Uz vienu deputāta vietu 10. Saeimā pretendē vidēji 12 deputātu kandidāti. No jau esošajiem deputātiem uz vietu 10. Saeimā nekandidē vien septiņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Jāatgādina, ka vairāki sabiedrībā labi zināmi 9. Saeimas deputāti – no TP ievēlētie Aigars Kalvītis, Gundars Bērziņš un Helēna Demakova, kā arī toreizējais ZZS līderis un Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis – mandātus nolika pirms pilnvaru termiņa beigām. Vairāki 9. Saeimā ievēlētie deputāti pārvēlēti Eiropas Parlamentā un pašvaldībās. No Saeimas tika izslēgts par balsu pirkšanu sodītais Juris Boldāns (TB/LNNK).
LV.LV jautā: Kā vērtējams partiju piedāvājums, izvirzot jaunus kandidātus 10. Saeimai?
Līga Stafecka,
Sabiedrības par atklātību „Delna” politikas analītiķe, projektu vadītāja:
„Par partiju izvēlētajiem jaunpienācējiem ir ļoti maz zināms. Izvēloties viņus kā alternatīvu līdzšinējiem deputātiem, vēlētājs noteikti riskē, jo šiem kandidātiem politiskā pieredze ir minimāla un informācija par viņiem – arī. Jāatzīmē, ka partiju priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas fokusējas uz jau zināmajiem politiķiem, nevis jaunpienācējiem; viņi nav izvirzīti priekšplānā. Iespējams, kādi no jaunajiem kandidātiem ir sevi pierādījuši un labāk zināmi reģionos, kur balotējas, un, balsojot par viņiem, vēlētājam acīmredzot ir jāvadās pēc sev vien zināmiem izvēles kritērijiem.
Daudzās pie varas līdz šim bijušajās partijās ir sakompromitējušies politiķi, kas vēlēšanās nekandidē. Tādējādi partijas ir objektīvi spiestas meklēt jaunus kadrus, lai papildinātu savu rezerves soliņu, sāktu atjaunošanās procesu. Taču piedāvājums nav bagātīgs, šie cilvēki netiek popularizēti.
Pozitīvais, kas šajā un arī iepriekšējā priekšvēlēšanu kampaņā jau bija novērojams, – partijas vairs tik lielā mērā nebalstās uz sportistu, dziedātāju un citu ar plašu publicitāti apveltītu, taču politiski mazspējīgu kandidātu iekļaušanu sarakstu pirmajās vietās. Acīmredzot politiķi saprot, ka dziedātājs diezin vai ir īstais kandidāts samilzušo valsts problēmu risināšanai.
Pirms šīm Saeimas vēlēšanām daudzi ir sūdzējušies, ka partiju piedāvājumā trūkst izvēles iespēju. Var prognozēt, ka šoreiz vēlētāji plaši izmantos kandidātu svītrošanas iespēju biļetenos. Domājams, vislielākais pārsteigums pēc vēlēšanām būs nevis tas, kuras partijas, bet gan kādi kandidāti būs iekļuvuši 10. Saeimā.”
Juris Rozenvalds,
politologs:
„Ir mainījusies parlamenta vēlēšanu sistēma. Tā parādījusi, ka partiju rezervistu soliņš ir visai īss. Pozitīvais ir tas, ka jaunā kārtība ir likusi partijām saspringt, sacenšoties atsevišķos vēlēšanu apgabalos.
Jauno seju ir maz. Taču tādas ir. Vispirmām kārtām nacionālajā flangā – „Visu Latvijai!”, kura vēlēšanās startē kopā ar TB/LNNK. Raivis Dzintars jau ir mudinājis no kandidātu saraksta svītrot Emīlu Jakrinu. Un tas ir pozitīvi. Tomēr jauno kandidātu nav daudz, un vēlēšanu kampaņa iet vecajās sliedēs. Priekšvēlēšanu diskusijas liecina, ka politisko partiju piedāvājums ir trūcīgs. Paaudžu maiņa politikā un parlamentā nenotiek. Prakse rāda, ka cilvēki, kas reiz iesēdušies deputāta krēslā, tos pamet nelabprāt un nomaiņa būs lēna.
Vai vēlētājam svītrot visus vecos kandidātus? Tas ir ļoti individuāls jautājums. Taču ir jābūt racionālai pieejai. Šaubos, vai tikai jaunie vien spēs nodrošināt paaudžu maiņu politikā un pieņemt tādus lēmumus, kas valstij pašlaik ir visvairāk vajadzīgi.”
Ivars
Ījabs, politologs:
„Uz 10. Saeimas deputātu vietām pretendējošo jauno seju īpatsvars nav tik liels, lai varētu runāt par jaunas paaudzes ienākšanu politikā. Pašlaik tā ir diezgan nepievilcīga vide, kurā tik ātri neparādīsies vērā ņemams jaunu spēku un jauna piedāvājuma pieplūdums.
Jā „Vienotībai” ir jaunpienācēji – tādi kā Sarmīte Ēlerte, kas, nokļuvuši Saeimā, izskatās, muti neturēs un, protams, atsvaidzinās tur klimatu. Mārtiņš Zemītis ir jauns, talantīgs kandidāts, ko Tautas partijai noteikti nav kauns atrādīt. Taču kopumā tādu nav sevišķi daudz. Vairumā gadījumu var uzskatīt, ka jauno seju izvirzīšanas pamatkritērijs ir lojalitāte partijai. Jāņem arī vērā, ka tie, kuri līdz šim bijuši lieli kritizētāji no malas, nonākot reālos parlamenta darba apstākļos, kļūst krietni mērenāki. Un jāatzīst: jaunpienācējiem Saeimā nebūs iepriekšējas parlamentārā darba pieredzes, kas pašreizējā valsts situācijā noteikti nav tas labākais kritērijs efektīvam likumdevēja darbam.”
