SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. septembrī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
3
3

Slēptā politiskā reklāma un iespējas to atpazīt

Slēptā politiskā reklāma joprojām ir dominējošs ierocis priekšvēlēšanu cīņā. Vairākus ietekmīgus politiskos spēkus, maskējoties aiz žurnālistikas plīvura, atbalsta tiem lojāli mediji.

Mediju novērotāji konstatējuši, ka slēptā politiskā reklāma pirms 10. Saeimas vēlēšanām pieņēmusi ievērojamus apmērus. Lai gan šādi priekšvēlēšanu cīņas paņēmieni joprojām tiek uzskatīti par pietiekami efektīvu balsu zvejošanas līdzekli, vēlētājam ir iespējams slēpto reklāmu atpazīt un nobalsot pretēji tās autoru iecerētajam.

„Latvijas mediji ir pārspējuši paši sevi,” konstatējuši mediju novērotāji no Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS. Piemēram, piektdien, 10. septembrī, aplūkojot 50 aizdomīgus gadījumus, 25 atrastas slēpto reklāmu pazīmes. Rodas jautājums: kas gan notiks pēdējās priekšvēlēšanu kampaņas dienās? „Vai masu informācijas līdzekļi pārtaps par masu manipulācijas līdzekļiem?” retoriski jautā novērotāji.

Lielākā problēma – raidošo mediju pērkamība

Vēl neviena no politiskajām partijām, kas pretendē uz iekļūšanu 10. Saeimā, nav sasniegusi likumā noteiktos kampaņas tēriņu griestus – 570 000 latu, informē PROVIDUS pārstāve Iveta Kažoka. To lielā mērā izskaidro fakts, ka pirms šīm parlamenta vēlēšanām vairākus ietekmīgus politiskos spēkus, balansējot uz likumpārkāpuma robežas, atbalsta tiem lojāli mediji.

Vislielākā problēma šajā priekšvēlēšanu kampaņā ir raidošo mediju pērkamība, konstatē iespējamās slēptās politiskās reklāmas monitoringa projekta vadītāja, mediju eksperte Anda Rožukalne. Ļoti izteikti dominē atsevišķas partijas un atsevišķi mediji, kuri rubrikās vai raidījumos lauvas tiesu pozitīvas uzmanības atvēlē noteikta politiskā spēka aktivitāšu atspoguļošanai, vērtējot situāciju kopš augusta sākuma, situāciju raksturo eksperte.

Izteiktākie piemēri ir politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” (SC) pastiprinātā publicitāte Pirmajā Baltijas kanālā, kā arī apvienības „Par labu Latviju” un tās redzamāko pārstāvju aktivitāšu atspoguļojums Latvijas Neatkarīgā televīzijā, kā arī radio „SWH”. Tas sakrīt ar PROVIDUS atzinumu: slēptās priekšvēlēšanu reklāmas līderi ir PLL un SC.

Lielākoties mediji, kuriem var pārmest slēptās priekšvēlēšanu reklāmas nodrošināšanu, to īsteno, tiražējot pseidonotikumus ar protežējamo partiju vai to pārstāvju līdzdalību. Piemēram, politiķu tikšanās ar vēlētājiem vai tirgus apmeklējums tiek pasniegts kā nacionāla mēroga notikums, skaidro A. Rožukalne. Līdztekus maskētai politiskajai reklāmai medijā nereti vērojama vēlētājiem patiesi nozīmīgas informācijas noklusēšana.

Šo priekšvēlēšanu periodu laikrakstos, sevišķi reģionālajos, raksturo apmaksātas politiskās reklāmas neizdalīšana norāda A. Rožukalne. Proti, informācija, ka materiāls ir politiskā reklāma, tiek pasniegta mikroskopiskā vai citādi grūti salasāmā veidā. Nereti reklāma vizuāli ne ar ko neatšķiras no izdevuma tradicionālajām rubrikām.

Mazāk nekā pirms līdzšinējām vēlēšanām šoreiz medijos retāk novērojama klaja deputāta amata kandidātu personības pozitīva atspoguļošana privātās dzīves kontekstā, piemēram, atainojot viņu vaļasprieku vai ģimenes dzīvi. Iespējams, šāds pavērsiens saistāms ar jūnijā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kurā detalizētāk noteikti reklāmas izvietošanas nosacījumi un pieturēšanās pie labas žurnālistikas prakses mediju darbā, kas ietver viedokļu daudzveidības un informācijas objektivitātes nodrošināšanu. Mediji acīmredzot rēķinās, ka slēptā reklāma ir skaidrs likumpārkāpums, rezumē A. Rožukalne.  

"Lielākoties mediji, kuriem var pārmest slēptās priekšvēlēšanu reklāmas nodrošināšanu, to īsteno, tiražējot pseidonotikumus ar protežējamo partiju vai to pārstāvju līdzdalību."

Slēptā politiskā reklāma var izpausties dažādos veidos. Ne vienmēr ir iespējams noteikt tās pazīmju patiesos iemeslus - tie var būt gan apmaksāts pasūtījums, gan neprofesionāla žurnālistika, gan politisks spiediens, gan medija lojalitāte kādam politiskam spēkam. Tomēr ir pazīmes, kam mediju saturā būtu jāpievērš uzmanība:

1. Partijas vai deputāta kandidātu logo, attēlu, vizuālu elementu parādīšanās, kam nav saistības ar konkrētās programmas vai raksta pamattēmu, rubriku, formātu.

2. Partijas vai deputāta kandidāta pieminēšana/parādīšanās bez acīm redzama iemesla, kas neatbilst medija auditorijas interesēm un vajadzībām:

  1. pseidonotikumi. Medija vai PR radīts notikums, kam nav sociāli politiskas aktualitātes, kas veidots, lai deputāta kandidāts vai partija gūtu publicitāti mediju materiālā, t.sk. norises deputāta kandidāta privātajā dzīvē;
  2. deputāta kandidāta vai informācijas par politisko partiju parādīšanās, kad tam nav saistības ar atspoguļojamo notikumu;
  3. deputāta kandidāts tiek izmantots kā kāda notikuma vienīgais vai galvenais komentētājs, raksturotājs (netiek pamatots, kādēļ tieši deputāta kandidāts ir uzskatāms par labāko notikuma skaidrotāju);
  4.  informācija par partiju vai deputāta kandidātu tiek pasniegta rubrikās, kas nav saistītas ar politiskā procesa vai pirmsvēlēšanu aktualitāšu atspoguļojumu;
  5.  nenozīmīgu kandidāta dzīves notikumu vai viņa tuvinieku izmantojums kandidāta publicitātes vairošanai;
  6. publikācija, raidījums vai sižets neatbilst medija deklarētajiem priekšvēlēšanu procesa atspoguļošanas principiem.

3. Sižets ar partijas vai deputāta kandidāta piedalīšanos parādās laikā, kas programmā nav paredzēts, vai programmās, kuru saturs nav precīzi definēts (attiecas tikai uz radio un TV).

4. Publikācija vai raidījums ir vienpusīgs, tajā nav sabalansēti iesaistīto vai pieminēto pušu viedokļi. Trūkst citu atspoguļojamā notikumā iesaistīto pušu viedokļu. Materiālā nav paskaidrots, ka mēģinājums noskaidrot kādas puses viedokli ir bijis, bet nav izdevies.

5. Žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību vai  uzdod jautājumus, lai izceltu deputāta kandidāta personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz deputāta kandidāta atbildību un darbības lauku.

6. Atklāts žurnālista aicinājums balsot „par” vai „pret” kādu sarakstu vai deputāta kandidātu (materiālos, kas nav identificēti kā komentārs).

7. Apzīmējums „apmaksāta politiskā reklāma” parādās tikai raidījuma beigās, ir grūti vizuāli identificējams un ir proporcionāli daudz mazāks vai ievērojami nemanāmāks par ierastajiem titriem. Presē – publikācijas atzīmētas kā reklāma, bet uzraksts ir grūti saskatāms vai noformēts pārprotami (piemēram, publikācija tapusi sadarbībā ar X partiju). 

Līdz vēlēšanām mediju novērotāju pastāvīgi papildinātā informācija par iespējamajiem slēptās politiskās reklāmas gadījumiem pieejama portālā „politika.lv” sadaļā „Blogi”. Plašāka mediju monitoringa analīze portālā tiks apkopota pēc vēlēšanām.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU