Deputātu kandidāti un politiskās biogrāfijas publicitāte

Saeimas vēlēšanu likums nosaka: kandidātu sarakstā, ko partija pirms vēlēšanām iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds un personas kods. Kandidātu sarakstam jāpievieno arī informācija par kandidāta darbavietu un ieņemamajiem amatiem (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos), kā arī ziņas – ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem. Taču normatīvie akti neliek norādīt kandidāta iepriekšējo politisko biogrāfiju, kurā var būt dalība vairākās dažādās politiskajās organizācijās no padomju kompartijas līdz abu flangu mūsdienu radikālajiem strāvojumiem.

2009. gada novembrī Saeimas kārtības rullī tika izdarīti grozījumi, kas novērš iespēju Saeimas deputātam pāriet no vienas parlamenta frakcijas citā. Tika noteikts, ka deputāti no viena nosaukuma kandidātu saraksta var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā. 2010. gada oktobrī no Saeimas kārtības ruļļa tika svītrota norma, kas noteica, ka pie frakcijām nepiederošie deputāti var iestāties parlamentā izveidotajos politiskajos blokos. Tātad, ja deputāts pamet savu parlamenta frakciju, viņam, nezaudējot parlamentārieša mandātu, paliek iespēja turpmāk darboties kā neatkarīgajam deputātam ar izredzēm nākamajās vēlēšanās startēt citas partijas kandidātu sarakstā.

"Latvijas Satversme deputātus uzlūko kā pastāvīgas, spriestspējīgas būtnes."

Tiklīdz visas uz. Saeimu pretendējošās partijas CVK būs iesniegušas savus kandidātu sarakstus, sabiedrība par atklātību "Delna" apkopos un publiskos pretendentu reputācijas datubāzi, informē pretkorupcijas organizācijas padomes priekšsēdētāja Inese Voika. Tas tiks darīts tādēļ, lai pievērstu vēlētāju uzmanību kandidātiem, par kuriem zināmie dati rada bažas par viņu piemērotību ieņemt Saeimas deputāta amatu.

Pirms 10. Saeimas vēlēšanām pērn oktobrī "Delnas" īpaši izveidotā mājaslapā www.kandidatiuzdelnas kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem: apšaubāma reputācija saistībā ar neētisku rīcību, atrašanās interešu konfliktā, izvirzītas apsūdzības ar korupciju saistītos nodarījumos, lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi, bieža partiju maiņa un apšaubāma nonākšana valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs. Visvairāk kandidātu ar apšaubāmu reputāciju tika konstatēts “Par Labu Latviju", “Vienotība", “VL-TB/LNNK", ZZS sarakstos. Visaugstākajā riska grupā pērn tika ierindoti četri kandidāti, starp kuriem bija divi premjera amata kandidāti Aivars Lembergs (ZZS) un Ainārs Šlesers (PLL), kā arī divi deputātu kandidāti – Andris Šķēle (PLL) un Ainārs Melders (VL-TB/LNNK). Šogad "Delna" nolēmusi nākt klajā ar notikumu apskatu par 10. Saeimas darbu, fokusējoties uz deputātu lēmumiem ar tiesiskuma nostiprināšanu saistītos jautājumos, informē I. Voika.    

LV portāls jautā: Vai likumā būtu jāparedz obligāta deputātu kandidātu iepriekšējās politiskās darbības publiskošana?

Foto: Boriss Koļesņikovs

Iveta Kažoka, politoloģe, sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece:

"Esmu par jebkādu papildu informāciju vēlētājiem, taču ir svarīgi, lai tā nebūtu maldinoša. Daudzām partijām nosaukumi ir mainījušies, pirms vēlēšanām ir dibinātas apvienības ar dažādiem nosaukumiem. Piemēram, deputāts var būt strādājis Latvijas Pirmajā partijā, Latvijas Pirmās partijas un Latvija ceļa apvienībā, apvienībā "Par labu Latviju" un tagad – "Šlesera Reformu partijā", faktiski paliekot vienā partijā. Tādējādi ir svarīgi, kā fiksēt kandidāta politisko biogrāfiju pēc būtības.

"Līdzdalība politikā tomēr nav piedalīšanās brīvā laika pavadīšanas pulciņā."

Latvijas Satversme deputātus uzlūko kā pastāvīgas, spriestspējīgas būtnes un iemesli, kādēļ cilvēks izstājas no partijas, var būt dažādi. Piemēram, ja partija novirzījusies no savas sākotnējās programmas, deputātam, kurš vēlas saglabāt vēlētājiem dotos solījumus, var nebūt citas iespējas kā aiziet un pēc tam varbūt dibināt kaut ko jaunu. No partijas aizgājušam principiālam deputātam noteikti nebūtu jāzaudē vieta Saeimā, jo tas iedragātu Latvijā jau tāpat vājo parlamentāriešu pilsonisko drosmi, nostājoties pret savas partijas lēmumiem.

Deputāta staigāšana no vienas partijas uz otru neapšaubāmi ir riska faktors, izdarot izvēli par viņu vēlēšanās. Daļai vēlētāju šāda informācija, kas palīdz spriest par deputāta reputāciju, būtu svarīga. Taču jāņem vērā, ka daudzām partijām to deputātu kandidātu iepriekšējās politiskās biogrāfijas uzskaitījums, ieskaitot padomju periodu un piederību kompartijai, būtu ļoti neērts. Visticamāk, šāds priekšlikums Saeimā netiktu atbalstīts."   

Foto: A.F.I.

Inese Voika, sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja:

"Uzticēties deputātam, kurš bieži mainījis politisko piederību, ir risks vēlētājam. Rodas jautājums, vai šāds kandidāts ir spējīgs īstenot partijas kopējo politiku, par kuru nobalsojuši tās vēlētāji. Tātad informācija par deputāta kandidāta iepriekšējo darbību ir vērtējama kā svarīga. "Delna" vēlas, lai Latvijā pieaugtu partiju programmu un vīzijas par valsts attīstību nozīme.

Ziņas par kandidātiem, kas pieejamas CVK mājaslapā, ir visai nepilnīgas, jo maz ko pasaka par cilvēku. Vai vēlētājam kaut ko izsaka, ka kandidāts iepriekš strādājis kādā SIA "ABC"? Ja reiz to tomēr piemin, tad vajadzētu arī norādīt, kādi sasniegumi viņam līdzšinējā karjerā bijuši, uz ko cilvēks ir spējīgs. Vēlētājiem varētu interesēt arī argumentācija, kāpēc kandidāts vēlas iesaistīties politikā. Iespējams, kandidātam vajadzētu publiskot ko līdzīgu motivācijas vēstulei, kādas raksta, pārejot uz jaunu darbu. Deputātu taču pieņem valstij ļoti nozīmīgā darbā, tāpēc šādas prasības būtu tikai pašsaprotamas.

"Vai nu šis cilvēks bieži maina savas vērtības, vai arī nespēj iestrādāties partijas darbā."

Partijas Latvijā, protams, transformējas, un ir skaidrs, ka deputāti pamet vienus un pāriet uz citiem politiskajiem spēkiem, taču līdzdalība politikā tomēr nav piedalīšanās brīvā laika pavadīšanas pulciņā. Deputātu migrēšana no partijas uz partiju nav atbalstāma. Tie četri gadi tomēr ir jānokalpo tai partijai, kuras līniju deputāta kandidāts bija gatavs atbalstīt uz vēlēšanām, un pievienošanās citam politiskajam spēkam jau ir pretrunā vēlētāju gribai. Ja deputātam ir nepārvaramas domstarpības ar savu partiju, viņam ir iespēja izstāties un turpināt darbu kā neatkarīgajam parlamentārietim."

Kaspars Strazds, Vēlēšanu reformas biedrības izpilddirektors:

"Deputātu staigāšana no partijas uz partiju ir signāls vēlētājiem, ka vai nu šis cilvēks bieži maina savas vērtības, vai arī nespēj iestrādāties partijas darbā. Taču nedomāju, ka ar likumu būtu nosakāma vēl kādas papildu informācijas publiskošana par kandidātiem. Cik gan daudz cilvēku CVK mājaslapā to aplūko? Ar pilnīgām ziņām par saviem kandidātiem vajadzētu nākt klajā pašām partijām. Turklāt tām ir jārēķinās, ka par šo informāciju tik un tā interesēsies nevalstiskās organizācijas, kuras pēta kandidātu reputāciju. Visbeidzot, – ja vēlētājam tas nepatīk, nākamajās vēlēšanās viņam ir iespēja par politiskajiem staigātājiem nebalsot."