Lai gan Latvijas redzamākajos politiskajos amatos – Saeimas un valdības vadībā – patlaban ir sievietes, tas nebūt neatspoguļo faktisko situāciju: tikai ceturto daļu Saeimas sastāva veido tā dēvētā daiļā dzimuma pārstāves, bet no parlamentā esošajām partijām tikai trīs partiju valdēs ir sievietes, divas trešdaļas Rīgas domes deputātu ir vīrieši, secināts pētījumā, ko februārī publiskojis Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.
Ne politiķe, bet bērnudārza audzinātāja
Pasaules valstu dzimumu vienlīdzības indeksa rangā Latvija ieņem visai augstu pozīciju – 200 valstu "konkurencē" tai ir cienījamā 12.vieta, kas ievērojami apsteidz gan Lietuvu, gan Igauniju, kuras ieņem attiecīgi 28. un 29.pozīciju. Savukārt, vērtējot tieši sieviešu līdzdalību politikā, mūs valsts ierindojas vien 53.vietā. Kas ir šīs disproporcijas iemesls?
Sabiedrībā un medijos figurē stereotips par stipro, racionālo vīrieti un emocionālo, neuzticamo sievieti politikā, secināts pētījumā. Tikai 1% iedzīvotāju uzskata, ka politiķa darbs ir piemērotākā profesija sievietēm. 73% aptaujāto par tām atbilstošāko atzīst bērnudārza audzinātājas profesiju, tai šajā reitingā seko sekretāre un mājsaimniece. Vīrietis darbam politikā ir piemērotāks, jo vairāk apveltīts ar loģisko domāšanu, turklāt, ja sabiedriski aktīvajā dzīvē iesaistās vīrietis, ģimene no tā cieš mazāk nekā tad, ja to dara vīrietis, uzskata Latvijas sabiedrības vairākums. Valdošie stereotipi nosaka: ģimene un karjera ir viena otru izslēdzošas lietas. Turklāt, ja sieviete ieņem augstu amatu, viņa zaudējot savu sievišķību.
"Tikai 1% iedzīvotāju uzskata, ka politiķa darbs ir piemērotākā profesija sievietēm. 73% aptaujāto par tām atbilstošāko atzīst bērnudārza audzinātājas profesiju."
Nav noliedzams, ka daļēji dzimumu disproporciju politikā nosaka pašas sievietes. Viņām vairāk nekā vīriešiem raksturīgs uzskats, ka līdzdalība politikā kā "netīrā spēlē" nav morāli pieņemama. Turklāt arī sieviešu vidū ir visai izplatīts viedoklis par vīriešiem kā politikai vairāk piemērotāko dzimumu, un viņas daudz piesardzīgāk vērtē iespēju ieņemt vadošu amatu.
Paradoksāla situācija vērojama arī mediju vidē. Lai gan Latvijā vadošos posteņus plašsaziņas līdzekļos galvenokārt ieņem sievietes, tajos kā viedokļu līderi un informācijas sniedzēji pārliecinoši dominē vīrieši. Turklāt mediji kritiskāk vērtē ne tikai sieviešu veikumu politikā, bet arī viņu ārējo izskatu, kā ilustratīvu piemēru minot iepriekšējās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes presē bieži iztirzātās attiecības ar nozares pārstāvjiem un garderobes atbilstību etiķetei, secinājuši pētījuma autori.
Resursu kontrole, neformālās attiecības un partiju tradīcijas
Jo atvērtāks, caurskatāmāks un vairāk uz profesionālajiem kritērijiem balstīts ir politikas process, jo mazāka loma tajā cilvēka dzimumam un konservatīviem stereotipiem, secināts pētījumā. Savukārt Latvijā nacionālās politikas augstākajā līmenī, kuram raksturīga noslēgtība, joprojām dominē vīrieši. "Latvijas politikā jau kopš Atmodas laika ir izkropļota godīga konkurence," PROVIDUS rīkotajā diskusijā "Sievietes un vīrieša loma politikā Latvijā" pauda Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Nellija Ločmele, norādot: politiskos procesus līdz šim kontrolējušas šauras cilvēku grupas un atsevišķas personas, galvenokārt vīrieši, kuru rokās 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā bija un par nožēlu joprojām ir "politikas taisīšanai" nepieciešamā naudas un citu resursu plūsma.
"Politiskos procesus līdz šim kontrolējušas šauras cilvēku grupas un atsevišķas personas, galvenokārt vīrieši."
Šo pieņēmumu zināmā mērā apstiprina Latvijas Zemnieku savienības valdes locekles Ilonas Jurševskas viedoklis: jo senāka ir partija, jo izteiktāki tajā ir hierarhiskie principi, kuros dominē vīrieši, savā starpā vairāk nekā sievietes veidojot neformālu saskarsmi, kuras ietvaros var tikt pieņemti arī nozīmīgi politiski lēmumi. To atzīst arī Reformu partijas pārstāve Daina Kazāka: sieviešu politiķu starpā neformāla komunikācija, ko var novērot pat Saeimas smēķētavas apmeklētāju, galvenokārt vīriešu, vidū ir ievērojami ierobežotāka. Sievietes un uz rezultātu orientēti cilvēki vispār, zinot korporatīvo saišu lielo lomu Latvijas politikā, nevēlas tajā iesaistīties, jo saprot, ka tur valdošā lēmumu pieņemšanas kārtība traucēs sasniegt iecerētos mērķus, uzskata N.Ločmele. Reformu partijā, kas izveidota tikai pirms diviem gadiem ar mērķi vērsties pret tā dēvēto oligarhu ietekmi politikā, sieviešu īpatsvars ir vislielākais – vidēji 34%, norāda D.Kazāka.
Resursu kontrole un partijas dibināšanas gadskaitlis nav vienīgie faktori, ko politiķi norāda kā dzimumu proporcijas noteicējus Latvijas politiskajās partijās. Vienotības pārstāve Ilze Viņķele uzskata: sava loma ir partiju ideoloģijai – konservatīvās un saimnieciski orientētās partijās sieviešu ir mazāk nekā liberālās.
Vai nepieciešamas kvotas?
Latvijā nav normatīvu ierobežojumu dzimumu vienlīdzībai politikā un lielā mērā sieviešu līdzdalības pakāpi tajā nosaka sabiedrības uzskati par dzimumu lomu tajā. Taču vai ir nepieciešamība šajā kārtībā kaut ko mainīt, papildus sekmējot sieviešu iesaistīšanos politikā un radot attiecīgas likumdošanas izmaiņas?
Eiropas Parlaments (EP) 2012.gadā ir atbalstījis priekšlikumus ieviest kvotas sieviešu skaita palielināšanai uzņēmumu valdēs un politiskās struktūrās, lai risinātu dzimumu nevienlīdzības jautājumus Eiropas Savienībā. Tādējādi aktualizēts jautājums par nepieciešamību paredzēt noteiktu skaitu vietu, kas sievietēm būtu atvēlamas parlamentā un partiju vēlēšanu sarakstos Latvijā.
Partiju vidū viedokļi par limitu noteikšanu dalās. "Tas nav mākslīgi, ar kvotu uzspiešanu veicināms process," uzskata I.Viņķele. Viņasprāt, pieņēmumus, ka sievietei nav vietas politikā, atspoguļo sabiedrībā pašreiz valdošos uzskatus, kuri ar laiku, iespējams, mainīsies. Līdzīgi domā Saskaņas centra pārstāvis Vitālijs Orlovs: "Ja sieviete ir personība un spēj pārliecināt vēlētājus, viņai nav būtisku šķēršļu politikā." Kvotu sistēmas noteikšanu politiķis neatbalsta, pamatojot to ar neatbilstību Latvijas sabiedrības vairākuma pašreizējai gribai.
Pretējās domās ir D.Kazāka: "Atcerēsimies, ka sievietes ir iedzīvotāju vairākums, un šai proporcijai jābūt pārstāvētai politikā (..). Mums nav laika gaidīt 100 gadus, tāpēc es atbalstu kvotu sistēmu." Deputāte uzskata, ka dzimumu proporcijai politikā vajadzētu būt 50/50. "Pusi uz pusi - tā būtu ideāla lēmumu pieņemšanas institūcija, kas varbūt būs iespējama kaut kad nākotnē, taču sāls jāmeklē saturā: kas ir šie cilvēki, kuri īsteno politiku. Un vieta sarakstā nav tik nozīmīga, cik cilvēka spējas," uzskata I.Jurševska. Nacionālās apvienības pārstāvji PROVIDUS pauduši, ka nesaskata būtiskas dzimumu līdztiesības problēmas politikā Latvijā.
"Iedzīvotāju vairākums ir sievietes, un šai proporcijai jābūt pārstāvētai politikā. Mums nav laika gaidīt 100 gadus, tāpēc atbalstu kvotu sistēmu."
Reformu partijas pārstāve Daina Kazāka
Pirmais solis dzimumu vienlīdzības sekmēšanai politikā varētu būtu līdzvērtīgu pozīciju nodrošināšana partiju vēlēšanu sarakstos, mandātu sadalījumu vietvarās un Saeimā atstājot vēlētāju ziņā, atzīst pētniece no PROVIDUS Linda Curika. Sievietēm, apliecinot sevi politikā, kur ar laiku varētu ienākt jaunas partijas ar liberālākiem uzskatiem, iespējams, vēlētāju izvēle pakāpeniski vairāk nosvērsies par labu sievietēm. Otrkārt, lai mainītu sabiedrībā valdošos stereotipus par tipisku sievietes nodarbošanos un lomām sabiedrībā, viņām vajadzētu biežāk izvēlēties citas profesijas, kurās iespējams sevi apliecināt jaunās un dažādās spējās. Taču, lai tas būtu iespējams, ir nepieciešamas arī attiecīgas izmaiņas izglītības sistēmā, uzskata L.Curika.
Dzimumu kvotu noteikšanas precedenti Latvijas politikā jau ir. Pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" Jelgavas pilsētas pašvaldību vēlēšanu sarakstā nevarēja būt mazāk par 33% viena dzimuma pārstāvju.
Atsevišķās ES valstīs tiesiskais regulējums jau nosaka tā dēvēto dzimumu kvotu principu partiju vēlēšanu sarakstos. Piemēram, Spānijā gan sievietēm, gan vīriešiem no kandidātu kopskaita jāveido vismaz 40 procenti.
ES mudina rīkoties
Gatavojoties šogad maijā gaidāmajām EP vēlēšanām, Eiropas Sieviešu lobijs - lielākā sieviešu tiesību virsorganizācija ES - nācis klajā ar aicinājumu nacionālo valstu partijām nodrošināt paritātes principu kandidātu sarakstos, bet Savienības politisko partiju grupām – īstenot šo principu valžu locekļu un atbildīgo amatpersonu izvēlē. Dzimumu vienlīdzība ir viena no ES pasludinātajām pamatvērtībām. Tomēr pietiekamu sieviešu reprezentāciju, neraugoties uz atkārtotiem mēģinājumiem, nav izdevies nodrošināt ne Savienības, ne dalībvalstu līmenī.
Latvijas Saeimā, kuras priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa no "Vienotības", patlaban pārstāvētas 25 sievietes. Savukārt par "Vienotības" biedri nesen kļuvušās Laimdotas Straujumas vadītajā Ministru kabinetā sievietēm ir četri ministru portfeļi no 13. Valsts kanceleju – iestādi, kura nodrošina Ministru kabineta un Ministru prezidenta darbību, - ilgstoši vadījušas sievietes. Patlaban tās direktore ir Elita Dreimane, kura 2011.gada sākumā šajā amatā nomainīja Guntu Veismani. Vidējais sieviešu skaits Latvijas pašvaldību domēs ir 13 procenti. Dzimumu līdztiesība līdz šim nekad nav bijusi iekļauta valdības prioritāšu sarakstā.
Pieņemot, ka sieviešu un vīriešu skaits vairumā valstu ir gandrīz līdzvērtīgs, bet abu dzimumu proporcija politikā visbiežāk ir tā dēvētajam daiļajam dzimumam par sliktu, kvotu sistēmas ieviešanas ideja tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt demokrātisku pārstāvniecību politiskajās struktūrās. Idejas pretinieki savukārt norāda uz tās nedemokrātiskumu, jo ar kvotu palīdzību radīts pašvaldības, parlamenta vai valdības sastāvs var neatspoguļot vēlētāju demokrātiski pausto gribu.
