Kā iekļūt Saeimā un tikt sadzirdētam

Laikposmā no 1988. gada līdz 1991. gadam iedzīvotāju politiskās aktivitātes līmenis Latvijā bija augsts, taču pēc 1991. gada viņu vēlme līdzdarboties šajā laukā pakāpeniski gāja mazumā. Visbiežāk minētie iemesli – cilvēkiem trūkst informācijas, zināšanu, brīvā laika, kā arī ticības līdzdalības nozīmei un efektivitātei. To apliecina arī statistika: pirms Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra izveides ar priekšlikumiem Saeimā klātienē vērsās vien 150 cilvēku gadā.

Seši tūkstoši apmeklētāju, 11 tūkstoši iesniegumu

Lai pilnveidotu parlamenta dialogu ar sabiedrību, kā arī veicinātu privātpersonu līdzdalību, 2009. gada janvārī tika izveidots Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs. Pēdējos divos gados tajā personiski vērsušies teju seši tūkstoši apmeklētāju – privātpersonas un dažādu organizāciju pārstāvji. Kopš centra izveidošanas Saeimā saņemti aptuveni 11 tūkstoši iesniegumu. To tematika ir dažāda – likumdošanas priekšlikumi, lūgumi, ierosinājumi, viedokļi, informācijas pieprasījumi un sūdzības. Saņemti arī aptuveni trīs tūkstoši zvanu uz centra informatīvo tālruni.

"Apmeklētāju un informācijas centrs ir nozīmīgs saziņas veids starp Latvijas parlamentu un iedzīvotājiem. Tajā pieņem privātpersonu iesniegumus, koordinē tikšanos ar Saeimas deputātiem, sniedz informāciju par Saeimas darbību. Centra telpās var iepazīties arī ar informatīvajiem materiāliem un multimediju prezentācijām par Saeimu, tās vēsturi un darbu. Cilvēki izmanto iespēju, ka uz centru var atnākt bez caurlaides un uzrakstīt iesniegumu, saņemt uzziņas. Daudzi izmanto arī informatīvo tālruni vai e-pastu. Mēs dažādojam informācijas izplatīšanas kanālus un gatavojam izglītojošas uzziņas.

"Kopš centra izveidošanas Saeimā saņemti aptuveni 11 tūkstoši iesniegumu."

Savukārt, lai deputāti varētu analizēt iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, kā arī informāciju par saņemtajiem privātpersonu iesniegumiem, Sabiedrisko attiecību birojs apkopo un reizi mēnesī sagatavo pārskatus izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Informāciju par iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju pārstāvju iesniegumiem publicējam arī Saeimas mājaslapā. Liela nozīme ir arī informatīvajiem un izglītojošajiem pasākumiem, kuru laikā var iepazīties ar Saeimas darbu," tā centra darbu raksturo Lelde Rāfelde, Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja.

Saeimas Prezidijs uzskata, ka parlamentam jākļūst atvērtākam. Tāpēc šogad tika rīkota jau tradicionālā Ēnu diena, paredzēta Atvērto durvju diena un nevalstisko organizāciju forums, kā arī tiks īstenota vēl nebijusi ierosme – jūnija sākumā norisināsies jauniešu parlaments. L. Rāfelde ir pārliecināta, ka Apmeklētāju un informācijas centra izveide ir veicinājusi iedzīvotāju līdzdalību un Saeimas apmeklētāju un iesniegumu skaita pieaugumu.

Kas saņem, un kas izskata iesniegumus?

Iesniegumus vispirms izskata tie, kam šie iesniegumi adresēti, – Saeimas Prezidijs, Saeimas priekšsēdētāja, Saeimā pārstāvētās frakcijas vai konkrēti deputāti, vai Saeimas komisijas. Un tie, kam šie iesniegumi adresēti, likumā noteiktajā kārtībā arī atbild.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tiek analizēta iesniegumu kopējā virzība, problemātika, kā arī tiek sekots, vai deputāti nav pārkāpuši noteikto atbilžu iesniegšanas termiņu. "Mūsu komisija analizē un izvērtē vispārīgās iesniegumu tendences, iejaucas, ja adresāts laikus nav atbildējis vai vēstules autoru atkārtoti nav apmierinājusi sniegtā atbilde," skaidro Janīna Kursīte-Pakule, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedre.

Statistika rāda, ka visbiežāk iesniegumi adresēti Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Sociālo un darba lietu komisijai. Tajos ir priekšlikumi par sociālo palīdzību, atbildīgo dienestu darbu, jautājumi par pensijām. Daudzus iesniegumus saņem arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, īpaši tagad, kad iedzīvotāji izsaka savu viedokli, kā varētu ietaupīt – kur "nogriezt" un kur pielikt. Liels skaits iesniegumu nonāk arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tajos ir ne tikai konkrētu gadījumu apraksti, bet arī informācijas avoti par noteiktas iedzīvotāju grupas aktualitātēm.

L.Rāfelde atzīst, ka iesniegumi raksturo sabiedrības noskaņojumu, jo tajos ir ne tikai vispārīgi ieteikumi un komentāri, bet minētas konkrētas likumu normas, norādot, kādas problēmas tās noteiktai sociālajai grupai sagādā. Iesniegumu skaits katru gadu ievērojami palielinās tajā laikā, kad Saeima skata valsts budžeta projektu.

Saeima arvien biežāk saņem iesniegumus no nevalstiskajām organizācijām, kā arī kolektīvās vēstules.

Vislielākā interese – par sociālajām lietām

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīst, ka jau daudzus gadus gan privātpersonu, gan sabiedrisko organizāciju līdzdalība pieaug, īpaši ja tiek skatīti aktuāli jautājumi par pensijām, invaliditātes pensiju un priekšlaicīgu pensionēšanos. Komisijai ne tikai raksta, bet tās darbā arī iesaistās, piemēram, pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Pensionāru federācijas un citām sabiedriskajām organizācijām. Par atgriezenisko saikni liecina piemēri, kad sabiedrisko organizāciju vai privātpersonu iesniegumi likumdošanas procesā ir ņemti vērā un noteiktām aktivitātēm ir bijis rezultāts.

A. Barča min piemēru, ka pēc Latvijas Nedzirdīgo savienības un Latvijas Neredzīgo biedrības priekšlikumiem veiktas izmaiņas likumos, deleģējot vairākas valsts funkcijas šīm nevalstiskajām organizācijām. Patlaban tās bez valsts starpniecības ar nepieciešamajiem rehabilitācijas pakalpojumiem un tehniskajiem palīglīdzekļiem nodrošina cilvēkus, kam ir redzes un dzirdes invaliditāte. Cits piemērs – pēc Latvijas Ārstu biedrības un citu nevalstisko organizāciju iniciatīvas jau pirms vairākiem gadiem mainīts likums, lai aizliegtu smēķēšanu kafejnīcās, kā arī īstenotas vairākas citas ar smēķēšanas ierobežošanu saistītas ierosmes.

"Cilvēki izmanto iespēju uz Saeimas Apmeklētāju un informācijas centru atnākt, lai uzrakstītu iesniegumu, saņemtu uzziņas."

Pirms dažām dienām komisijas priekšsēdētāja runāja ar deviņu bērnu māmiņu, kura izteica savu viedokli par "Latvenergo" elektroenerģijas tarifiem. Viņas viedoklis ir pamatots un satraucošs, uzskata A. Barča. Viņa ir pārliecināta, ka jārīko kopsēde, kurā piedalās Sociālo un darba lietu komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tarifu veidošanas un noteikšanas mehānismam ir jābūt skaidram ikvienam lietotājam, ja tie tiek krasi paaugstināti, ir jābūt kādam atbalsta mehānismam šādām ģimenēm, secina A. Barča.

Raksta – motivēti, iesaka – lietpratīgi

Komentējot iesniegumu skaita pieaugumu, kas adresēti Saeimai un citām valsts institūcijām, J. Kursīte-Pakule atzīst: tas ir pozitīvi vērtējams process, kas liecina – arvien lielākai sabiedrības daļai nav vienalga, kas notiek valstī; tas arī parāda, ka pilsoniskā sabiedrība, par kuras nepieciešamību tik daudz runājam pēdējos gados, aug mūsu acu priekšā. Visvairāk vēstuļu ir par situāciju valstī, aktīvi tiek izteikti priekšlikumi, kur ņemt trūkstošos līdzekļus, kā labāk ietaupīt. Ir arī sūdzības – gan par nekārtībām pašvaldību līmenī, gan par atsevišķām amatpersonām. Ir viedokļi par lietām, kas iesniedzēju ieskatā notiek nepareizi. Piemēram, janvārī visvairāk (gandrīz vienādā skaitā) ir saņemti likumdošanas priekšlikumi, viedokļi (galvenokārt par Saeimas darbu un situāciju valstī) un arī sūdzības.

Iesniegumu loma likumdošanas procesā J. Kursīte-Pakule raksturo kā "esam vērīgi, tad spējam atdalīt tos padomdevējus, kuri jebkurā situācijā jebkuram un par jebkuru jautājumu grib sniegt "kompetentus padomus", no tiem, kuri patiešām ieinteresēti, lai jautājumus varētu risināt vislabākajā veidā". Par īpaši noderīgiem parlamentārieši uzskata padomus, ko sniedz kādas nozares pārstāvji, piemēram, mežsaimnieki vai skolotāji, jo viņi pārzina konkrētās lietas, par kurām ne vienmēr tikpat labi informēti ir deputāti.

Cik nozīmīga ir sabiedrības līdzdalība

Ivars Balodis, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs:

"Lai panāktu jautājumu izskatīšanu saistībā ar invalīdu problēmām, izmantojam visus likumā atļautos veidus – rakstām iesniegumus, piedalāmies komisiju sēdēs. Mūsu lielākais panākums bija izmaiņas Būvniecības likumā, kur tika iekļauta norma par vides pieejamību. Vienmēr izsakām savu viedokli, ja likuma norma skar vides riskus, tiesību garantijas, nodarbinātības problēmas. Nereti labā ideja birokrātiskajos labirintos pazūd. Uzskatu, ka aptuveni 50% no mūsu ieteikumiem tiek ņemti vērā. Viena no lielākajām nevalstisko organizāciju problēmām ir cilvēkresursu trūkums. Trūkst erudītu ekspertu, kuri prot interpretēt likumu: ne vienmēr tas, kas uzrakstīts likumprojektā, ir nepārprotami saprotams cilvēkam bez juridiskās izglītības. Ne vienmēr sabiedriska organizācija var noalgot speciālistu, kas juridiski korekti sagatavos iesniegumu. Lai mūsu priekšlikumus ņemtu vērā, viedoklim ir jābūt nevis deklaratīvam, bet gan pamatotam un argumentētam."

Filips Rajevskis, politologs:

"Mainoties ekonomiskajai situācijai, sākoties krīzei, palielinās interese par politiku un likumdošanu, cilvēki sāk meklēt ceļus, kā ietekmēt savu dzīvi. Kritiskā situācijā cilvēki izmanto visas iespējas. Kaut arī Saeimas uzticības reitings ir zems (tikai 15% sabiedrības uzticas Saeimai un Ministru kabinetam), cilvēku aktivitāte ekstrēmos apstākļos palielinās. Iedzīvotāju uzticību var vairot tikai mijiedarbība. Medijos bieži netiek aprakstīti piemēri par to, kā iedzīvotāji, sociālas grupas vai nevalstiskas organizācijas ir spējušas panākt pozitīvu risinājumu.

"Iesniegumi raksturo sabiedrības noskaņojumu."

Pēdējo gadu pieredze liecina, ka Latvijas iedzīvotāji labprāt piedalās aktuālās diskusijās un izsaka savu viedokli. Atzīstama prakse ir Amerikā, kur notiek publiskās noklausīšanās ar politiķu piedalīšanos un iedzīvotāji var viņus tieši uzrunāt. Ja uzstāšanās ir bijusi veiksmīga un teiktais ir aizskāris politiķu sirdis un prātus, tad var cerēt uz aktīvāku jautājuma tālāko virzību."

Noslēgumā – daži derīgi padomi, kā nebūt tikai vērotājam, bet ietekmēt likumu pieņemšanu visas sabiedrības interesēm labvēlīgākā virzienā.

1. Iedzīvotāju politiskās līdzdalības veidi:

• sekot līdzi politiskajām norisēm (informācija plašsaziņas līdzekļos, politiķu solījumu un darbu salīdzināšana);
• piedalīšanās vēlēšanās;
• piedalīšanās nevalstisko organizāciju darbā;
• lai risinātu svarīgu jautājumu, rakstīt vēstuli valsts un pašvaldības iestādēm vai citai organizācijai;
• tikties ar ierēdņiem, amatpersonām, deputātiem, politiķiem, lai apspriestu kādu svarīgu jautājumu;
• piedalīties piketā;
• izplatīt rakstveida paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem;
• uzrakstīt protesta vēstuli un panākt, ka viedoklis tiek atspoguļots presē, internetā vai televīzijā;
• apstrīdēt valsts iestādes lēmumu un tiesāties ar valsts iestādi;
• panākt, ka ierosinājumam ir pozitīvs rezultāts.

2. Veidi, kā ietekmēt lēmuma pieņemšanu?

Vēstule

Pozitīvie aspekti

• Visvieglākā metode, ko var izmantot ikviens.
• Likums paredz pienākumu jebkurai valsts institūcijai sniegt atbildi uz rakstveidā saņemtu pieprasījumu.
• Vēstuli var rakstīt uzreiz vairākiem deputātiem un institūcijām.

Trūkumi. Deputāti vēstules raksta reti, parasti viņi to lūdz izdarīt saviem palīgiem. Tādējādi samazinās iespēja, ka deputāts būs pamatīgi iepazinies ar vēstulē izklāstīto problēmu.

Personiska tikšanās

Pozitīvie aspekti

• Vieglāk sarunāt tikšanos, ja skaidri definēti priekšlikumi.
• Labs veids, kā pievērst deputāta uzmanību kādam jautājumam, jo sarunā var izmantot faktus, personisko pieredzi un emocijas.
• Labs veids, kā uzzināt Saeimas iekšienē valdošo noskaņu apspriežamajā jautājumā.
• Var ātri noskaidrot, vai priekšlikums varētu saņemt atbalstu, un iegūt padomu tālākai rīcībai.
• Ja tikšanās norit gludi, var turpināt veidot sadarbības attiecības.

Trūkumi

• Var pavadīt daudz laika, meklējot vajadzīgo deputātu, kas turklāt var izrādīties neatsaucīgs.
• Solījumi var netikt pildīti, jo personiskas sarunas parasti netiek dokumentētas.
• Prasa daudz laika un cilvēkresursu, ja ir jātiekas ar vairākiem deputātiem.
• Ir risks, ka var neveidoties veiksmīgas attiecības ar deputātu, ja tikšanās laikā neizdodas nodibināt labu kontaktu.

3. Kā rīkoties

• Personīgas tikšanās gadījumā jāsagatavo rakstveida dokuments, ko atstāt deputātam izlasīt un nodot citiem.
• Ir jāsagatavojas iepazīstināt deputātu ar priekšlikumu un jāsniedz plašāks pamatojums par sabiedrības interesēm attiecīgajā jautājumā.
• Ne vienmēr ir nepieciešams tikties ar deputātiem, lai noskaidrotu Saeimas attieksmi pret apspriežamo jautājumu un saņemtu ieteikumus tālākai rīcībai. Labs resurss ir komisiju konsultanti un citi Saeimas darbinieki.
• Pēc tikšanās var aizsūtīt e-pastu, pārstāstot, par ko notikusi vienošanās. Šādam dokumentam nebūs juridiska spēka, toties abu pušu rīcībā būs rakstveida apstiprinājums.

*Avots: Inese Voika "Soli pa solim uz atbildīgu politiku Saeimā!", Sabiedrība par atklātību "Delna", 2010.