Saeimas kārtības rullī nostiprinātas atklātas amatpersonu vēlēšanas, kolektīvā iesnieguma izskatīšanas kārtība

Dodoties uz kārtējām Saeimas vēlēšanām, ikviens vēlētājs cer, ka tā partija, par kuru viņš balso, tiks Saeimā un darbosies tur viņa interesēs. Vēlētājam līdz šim bija jātic deputāta vārdam un jāpaļaujas uz tā godaprātu, jo reizēm pārbaudīt, kā konkrētais deputāts ir balsojis, nebija iespējams.

Šobrīd ikvienam sabiedrības loceklim ir iespēja sekot līdzi tam, kā deputāti ir balsojuši, ievēlot kādu amatpersonu. Grozījumi likumā "Saeimas kārtības rullis" padarīs caurskatāmāku ievēlēšanas procedūru, kā arī paredz iespēju ne mazāk kā 10 tūkstošiem iedzīvotāju vērsties Saeimā ar kolektīvo iesniegumu.

Atklātais balsojums

Likumprojekta sākotnējās ietekmes izvērtējumā jeb anotācijā ir teikts, ka grozījumi veikti ar mērķi veicināt sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem. Izstrādātie grozījumi nosaka, ka, sākot ar to izsludināšanas brīdi oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Saeima turpmāk nedrīkstēs aizklātajā balsojumā ievēlēt tādas amatpersonas kā Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, valsts kontrolieri, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju, NEPLP locekļus, kā arī citas amatpersonas, kas noteiktas Saeimas kārtības rullī. Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka līdzšinējā prakse, kādā ievēlē virkni valsts amatpersonu (ar aizklāto balsojumu), neveicina sabiedrības uzticību Saeimai un politiķiem.

"Saeima turpmāk nedrīkstēs aizklātā balsojumā ievēlēt lielāko daļu amatpersonu."

Šobrīd Saeimā izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredz, ka turpmāk varētu atklāti ievēlēt Valsts prezidentu un Satversmes tiesnešus. Grozījumiem stājoties spēkā, pilnībā tiktu atcelta aizklātā balsošana par valsts amatpersonām. Minētie grozījumi stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tie tiks pieņemti Saeimā trešajā lasījumā.

Kur atrast informāciju

Saeimas deputāti kārtējā Saeimas sēdē, kurā būs jāievēlē amatpersona, balsos par to atklāti, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu vai ar vēlēšanu zīmēm. Saeimas preses dienesta pārstāve norāda, ka ar katra deputāta nostāju balsojumā ikvienam būs iespēja iepazīties konkrētās sēdes darba kārtībā.

Piemēram, lai uzzinātu, kā katrs deputāts ir balsojis, atklātajā balsojumā ievēlot jaunos NEPLP locekļus, ir jādodas uz Saeimas mājaslapas sadaļu "Likumdošana", kur iedaļā "Saeimas sēdes" ir norāde uz nodaļu "Saeimas sēžu darba kārtības". Konkrētajā nodaļā ir iespējams iepazīties ne tikai ar tuvāko Saeimas sēdes darba kārtību, bet arī ar visām Saeimas sēžu darba kārtībām.

Iepazīties ar balsojumu, kurā tika ievēlēti NEPLP locekļi, var, visu Saeimas sēžu darba kārtībā izvēloties aplūkot 2.februāra sēdes darba kārtību. Tālāk ir jāatrod konkrētā lēmuma projekta izskatīšanas gaita (DKP izskatīšanas gaita), kur zem norādes "Balsojums" var atrast informāciju par to, kā katrs deputāts ir balsojis par konkrēto amatpersonu.

Kolektīvais iesniegums

Likumprojekta grozījumi Saeimas kārtības rullī papildina likumprojekta V nodaļu ar 5.³ apakšnodaļu, kas nosaka, ka ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, personas adrese un kontaktinformācija.

Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība. Piemēram, iespēja elektroniski vākt parakstus kolektīvajam iesniegumam tiek nodrošināta tautas iniciatīvu platformā manabalss.lv, kur iedzīvotājiem, autorizējoties ar savu bankas karti, ir iespējams balsot par konkrēto likumprojekta iniciatīvu.

Portāla manabalss.lv idejas autors Kristofs Blaus norāda: lai gan pagaidām neviena iniciatīva, kas savākusi pietiekamu Latvijas pilsoņu parakstu skaitu, vēl nav iesniegta izskatīšanai Saeimā, tomēr dažas no iniciatīvām jau ir īstenojušās likuma veidā (par kolektīvo iesniegumu un par uzņēmumu patieso labuma guvēju atklāšanu).

Pēc iesniegšanas Saeimā

Ja ir savākti kolektīvajam iesniegumam nepieciešamie Latvijas pilsoņu paraksti konkrētam ierosinājumam, tas ir jāiesniedz Saeimas prezidijā, kur ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā saņemšanas izvērtē ierosinājuma atbilstību Kārtības ruļļa 131.³panta prasībām. Ja nepieciešams, kolektīvais iesniegums tiek nodots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Tālāk Saeimas prezidijs lemj par iesnieguma nodošanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai izskatīšanai.

Ne vēlāk kā mēnesi pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā, komisija rīko sēdi, kurā veic kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu. Šajā sēdē ir tiesīgs piedalīties kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, deputāti no citām Saeimas komisijām un pārstāvji no institūcijām, kurus skar kolektīvajā iesniegumā norādītais prasījums. Komisijas sēdē kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvim ir tiesības komisijas noteiktajā kārtībā pamatot kolektīvo iesniegumu un piedalīties tā apspriešanā.

"Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu."

Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas komisija sagatavo ziņojumu par kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu komisijā un Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību. Saeimas lēmuma projektu par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību izskata Saeimas kārtības ruļļa 117.panta kārtībā.

Grozījumi skaidri nosaka, kādus prasījumus nedrīkst saturēt kolektīvais iesniegums. Tie ir prasījumi, kas ir acīmredzami nepieņemami demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskaroši. Tāpat kolektīvais iesniegums nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.