Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas sabiedrība ļoti negribīgi iesaistās valsts pārvaldes procesos. Varbūt portāls „ManaBalss.lv” šo kūtrumu kliedēs?
Acīmredzot šīs Saeimas laikā tas arī nenotiks, jo arī vērienīgās publiskās diskusijas "Iedzīvotāju elektroniski pausto iniciatīvu izskatīšana Saeimā" noslēgumā tika nolemts – likumprojekts ir pilnveidojams, kopīgi strādājot Saeimas Juridiskā biroja speciālistiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un Juridiskās komisijas izveidotai darba grupai. Vienīgā daudzmaz konkrētā aprise – Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa sacītais, ka likumprojekts varētu iegūt nepieciešamo juridisko gatavību pēc pāris mēnešiem, un diskusijas dalībnieku nolēmums, ka nepieciešams spert soļus, lai šā dokumenta izskatīšana būtu saistoša arī nākamās Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem.
Ideja laba, juridiskais izpildījums – slikts
Diskusija sākās ļoti cerīgā un emocionālā gaisotnē. To atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. "Šī nav pirmā diskusija, bet, manuprāt, viena no svarīgākajām, jo saskaņā ar Satversmi vara pieder tautai, kura to realizē reizi četros gados vēlēšanās. Latvijā pašlaik ir īpaša situācija, ārkārtas vēlēšanas, un joprojām ir svarīgs jautājums par to, kā sabiedrība var ietekmēt likumdošanas procesus ne tikai reizi četros gados, ejot uz vēlēšanām, bet biežāk – paužot tādas iniciatīvas, par kurām lielai sabiedrības daļai ir interese un kuras tā uzskata par nepieciešamām."
Viņa teica paldies portālam "ManaBalss.lv", kura veidotāji ar šo ideju nākuši klajā publiski, nav nobijušies no kritikas Juridiskajā komisijā, kura likumprojektu "mēģinājusi nomētāt ar kodeksiem".
Likumprojekta ideja vienkāršotā izklāstā ir tāda: ja portālā tiek savākti 10 tūkstoši iedzīvotāju balsu konkrētam ierosinājumam, lai kādu likumdošanas jautājumu iekļautu Saeimas darba kārtībā, ja iedzīvotājiem kāda problēma šķiet ļoti svarīga, tad parlamentam šī kolektīvā iniciatīva ir jāņem vērā.
Tātad diskusijā, kurā piedalījās eksperti no portāla "ManaBalss.lv", Sabiedriskās politikas centra "Providus", Latvijas Pilsoniskās alianses, Tieslietu ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Saeimas Juridiskā biroja, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas, tika apspriestas iedzīvotāju kolektīvo elektronisko iniciatīvu leģitimizēšanas iespējas.
"ManaBalss.lv" pārstāvis Jānis Erts stāstīja: "Ar šiem meklējumiem mēs nodarbojāmies jau vairāk nekā gadu, mums palīdzību sniedza gan politologi, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan politikas sektora cilvēki, kā arī uzņēmēji. Rezultātā mēs nonācām pie idejas – ir jārada sistēma, ka, savācot 10 tūkstošus balsu par konkrētu ideju, tā automātiski nonāk Saeimas darba kārtībā. Parakstus var vākt arī elektroniski, un tas nozīmē, ka nākotnē Latvijā šīs idejas varētu virzīties daudz ātrāk, cilvēkiem būtu daudz vieglākas iesaistes iespējas."
"Diskusijas noslēgumā tika nolemts – likumprojekts ir pilnveidojams."
Viņa kolēģis Kristofs Blaus izklāstīja likumprojekta tapšanas hronoloģiju: "Likumprojektu 8. jūnijā mēs iesniedzām visām Saeimas frakcijām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimas Juridiskajai komisijai. Lielākā daļa saņēmēju toreiz tam nepievērsa uzmanību, taču 1. jūlijā Saeimā tomēr notika pirmais balsojums par šīs idejas nodošanu komisijām, kuru diemžēl atbalstīja tikai 36 deputāti. Balsojums izgāzās, daļa deputātu ar šo dokumentu nebija pat iepazinušies. Tad sākām sarunas ar visām frakcijām, deputātiem, skaidrojām ideju jebkuram interesentam, lūdzām ekspertus nākt talkā un iznākumā pavirzījāmies solīti uz priekšu. Trīs nedēļas vēlāk, 21. jūlijā, notika atkārtots balsojums Saeimā, un šoreiz to atbalstīja jau 70 deputātu. Tas nozīmē, ka jautājumu skatīja jau tālāk komisijās. Taču 16. augustā Juridiskās komisijas sēdē mums pārmeta, ka ideja ir laba, bet izpildījums – slikts..."
J. Erts turpina: "Un tad mēs uz savas ādas izbaudījām, cik ļoti šajos 20 gados tālu ir aizvirzījusies tauta un valsts sektors. Mēs arī sapratām, ka nevar gaidīt, lai sabiedrība ļoti iesaistītos, ja, pat nododot iesniegumus tieši gan frakcijām, gan komisijām, idejas virzās ļoti lēni. Tāpēc – ja vēlamies nākotnē tiešām cilvēku iesaisti, process ir pamatīgi jāuzlabo."
Juridiskā komisija, gan ar lielām iebildēm, tomēr likumprojektu akceptēja 1. lasījumam Saeimā.
Vīzija par atvērto demokrātiju
Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece (arī viena no likumprojekta izstrādātājām) diskusijā sacīja:
"Man šķiet ļoti svarīgi iezīmēt kontekstu, kādā šis likumprojekts top. Tā ir vīzija par cita veida demokrātiju, jo šīs diskusijas pieteikumā apspriežamie jautājumi ir atvērtās demokrātijas veicināšana, virziens, kurā demokrātija šobrīd attīstās. Piemēram, Īrijas valdība šobrīd īsteno labākās idejas ekonomikas atveseļošanai, kas tapušas ideju vākšanas procesā, kur piedalījušies tūkstošiem cilvēku. Tas ir iemesls, kādēļ Islandē internetā šobrīd ikvienam ir iespējas ar savām idejām un komentāriem Facebook un tviterī ietekmēt jauno Konstitūcijas rakstīšanas procesu. Konstitucionālajai padomei ir šie komentāri jāapkopo, un daudz kas no tā tiek iestrādāts jaunajā tekstā. Tas ir iemesls arī pašā zemākajā pārvaldes līmenī pašvaldībās – kāpēc daudzās Vācijas pašvaldībās šobrīd jau kā pašsaprotama lieta tiek uzskatīts tas, ka iedzīvotāji ir tiesīgi sadalīt vienu desmito daļu no budžeta tādiem nolūkiem, kādi viņiem šķiet vispieņemamākie. Šāda plaša iedzīvotāju iesaistīšana procesos ir jau tagadne, un mūsu ziņā ir lemt, vai mēs apņemamies šo procesu paātrināt šeit, Latvijā, vai vilkties citiem aizmugurē."
Viņa norādīja, ka jau tagad cilvēki ļoti nopietni vērtē iesniegumus "ManaBalss.lv", kur priekšlikumu apspriešana ir daudz nopietnāka nekā plašsaziņas līdzekļos.
Rasma Pīpiķe, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, cita starpā atgādināja: "Pati Saeima pagājušajā gadā apstiprināja ilgtspējīgas attīstības stratēģiju "Latvija 2030", kurā skaidri ir pateikts, ka ir jāveido publiskā pārvaldība, kas ir efektīva, spēj ne tikai ātri reaģēt uz pārmaiņām, bet arī paredzēt un virzīt tās, radot sabiedrībai nozīmīgus un nākotnei nepieciešamus pakalpojumus; kurā aktīvi līdzdarbojas lielākā daļa Latvijas sabiedrības.
Prioritātes, kas ilgtermiņā noteiktas šajā dokumentā, ir pilsoniskā izglītība un sociālā integrācija, kā arī e-pārvaldība un sabiedriskā inovācija. Šī iniciatīva, par ko runājam šodien, ietver visus šos virzienus. Ja vien mēs spētu pateikt "jā" šai idejai, manuprāt, mēs jau šajā gadā atbilstu mērķiem, ko esam izvirzījuši 2030. gadam."
Iedzīvotāju priekšlikumu ņem vērā jau tagad
Šis sabiedrības līdzdalības veids likumdošanas procesā Latvijā patiešām būtu ļoti nepieciešams, jo sabiedrībā valda atšķirtības sajūta no valsts pārvaldes, noskaņojums, ka iedzīvotāju viedoklis un vajadzības varas gaiteņos netiek ņemtas vērā. Tādēļ arī iedzīvotāju sabiedriskās iesaistes līmenis ir zemākais Eiropas Savienībā.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš diskusijā atzina, ka
sabiedrības viedokļa uzklausīšana ir dabisks valsts varas institūciju pienākums. "Tas ir no parlamentārisma pašiem pirmsākumiem un balstās uz Satversmes 1., 2. un 101. pantu."
Viņš norādīja, ka sabiedrības līdzdalībai obligāti nav jābūt vēlētāju izstrādāta likumprojekta vai Satversmes grozījumu formā. Jo vēlētāju parakstu vākšana un referenduma rīkošana prasa ļoti lielus izdevumus un ir ļoti darba un laikietilpīga.
"Savācot 10 tūkstošus balsu par konkrētu ideju, tā automātiski nonāk Saeimas darba kārtībā."
"Pirmkārt, man šķiet, ka līdzdalības iespējām jābūt gan valsts institūcijās, gan pašvaldībās. Cilvēkam jābūt iespējām vērsties gan pie Saeimas, gan pie valdības (pieļauju iespēju, ka biežāk, nekā pie Saeimas), gan savā pašvaldībā atkarībā no tā, kāda veida ideju viņš vēlas iesniegt. Ko es ar to gribu teikt? Ne viss ir Saeimas kompetencē. Latvijā ir spēkā varas dalīšanas princips. Saeima nevar visu, un bieži vien ir jautājumi, kas ir ārpus Saeimas kompetences, jo tie ir citu valsts iestāžu kompetences jautājumi Eiropas Savienības institūcijām."
G. Kusiņš norādīja, ka jau tagad iedzīvotāji ar saviem priekšlikumiem var vērsties Saeimā, un tie netiek atstāti bez ievērības.
"Šobrīd Latvijā pastāv trīs pamatveidi, kā cilvēki var iesaistīties. Ir individuālie un kolektīvie iesniegumi. Tie tiek izskatīti saskaņā ar Iesniegumu likumu, un īstenībā kolektīvam iesniegumam nav lielākas ietekmes. Uz to pat ir jāatbild vienkāršotākā procedūrā, jo atbildi var publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", nevis nosūtīt katram iesniedzējam individuāli. No vienas puses, tas ir lētāk valstij, bet es nedomāju, ka tas ir efektīvāk no iedzīvotāju līdzdalības viedokļa."
Viņš gan arī norādīja, ka, pēc viņa vērtējuma, iedzīvotāju līdzdalības ietekmes skalā iedzīvotāju kolektīvajiem un individuālajiem iesniegumiem ir mazs īpatsvars (aptuveni 5%), savukārt ietekmīgākā ir tautas nobalsošana, un starp šiem līdzdalības veidiem trūkst vidējā posma, kuru patiešām varētu aizpildīt "ManaBalss.lv" priekšlikums par iedzīvotāju iesaistīšanos valstiski svarīgu iniciatīvu virzīšanā.
Likumprojekta vājās vietas
Tiesību zinātņu eksperte Elīna Ūsiņa diskusijā analizēja, viņasprāt, likumprojekta trūkumus. Viņa sacīja:
"Ideja ir vērtējama pozitīvi, taču nedrīkstam aizmirst juridiskos aspektus, bez kuriem to nav iespējams īstenot dzīvē. Attīstot šo likumprojektu tālākai virzībai lasījumos Saeimā, būtu jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem:
Līdz ar to rodas jautājums, kāpēc pie mums ir tāda paviršība, kāpēc mēs balstāmies vairāk uz emocijām, nevis uz loģisku pamatu, jo šajā gadījumā neviens neapstrīd vīziju un jauko ideju, bet ir ļoti svarīgi tai piešķirt dzīvē funkcionējošu ietvaru. Kļūdains tiesiskais regulējums var radīt vairāk kaitējuma nekā labuma sabiedrībai. Kļūdains ir uzskats, ka nav vajadzīgas padziļinātas diskusijas un izpēte par šo iniciatīvu. Aplams ir arī uzskats, ka tas būs zibenīgs risinājums ikvienai sabiedrības idejai. Ja mēs paskatāmies Vācijas parlamentā petīciju reģistrā iekļautās iniciatīvas un to izskatīšanas grafikus, tad redzam, ka ļoti daudzas iniciatīvas stāv izskatīšanas gaitā kopš 2006. gada, tāpēc galvenais nevar būt parakstu skaits, bet gan būtība, kas virza attiecīgo iniciatīvu uz priekšu.
Likumprojektā problemātisks aspekts ir saistībā ar subjektu loku, kas var iesniegt kolektīvo iesniegumu. Likumprojektā nav noteikts arī jebkāds vecuma ierobežojums, tas var būt pat mēnesi vecs zīdainis.
"Līdzdalības iespējām jābūt gan valsts institūcijās, gan pašvaldībās."
Nākamais - likumprojektā piedāvātā kolektīvā iesnieguma subjekts var būt kāds likumdošanas ceļā izskatāms jautājums – tātad jebkurš Saeimas kompetencē esošs jautājums. Tai skaitā budžets, nodokļi, pilsonība, pensijas, otras valsts valodas ieviešana. Valstīs, kurās ir šāds tiesiskais institūts, ir radīts speciāls tiesiskais regulējums, kurā atrunāti ierobežojumi jautājumiem, kādus drīkst un kādus nedrīkst aptvert attiecīgā petīcija vai darba kārtības iniciatīva. Čehijā ir pat speciāls likums, kur ir noteikti kritēriji problēmjautājumiem, kurus nedrīkst skart attiecīgā petīcija, piemēram, nedrīkst iejaukties tiesu varas neatkarībā, pamudināt uz konstitūcijas un citu normatīvo aktu pārkāpšanu.
Ļoti daudzās valstīs ir noteikts, ka šī iniciatīva nedrīkst attiekties uz starptautisku līgumu ratifikāciju. Idejas autori vēstulē Saeimai norāda, ka nav jābūt ierobežojumiem attiecībā uz iesnieguma saturu un formu, līdz ar to sanāk, ka Saeimai darba kārtībā būtu jāiekļauj pat absurdi un antikonstitucionāli priekšlikumi.
Ir vajadzīgs kontroles mehānisms, vai attiecīgais ierosinājums ir akceptējams un virzāms tālāk parlamentam. Pagaidām nav skaidra nedz parakstu vākšanas, nedz iesniegšanas kārtība, lai par vienu un to pašu jautājumu netiktu vākti paraksti vairākās institūcijās. Tāpat jābūt regulējumam, cik ilgā laikposmā parakstus var vākt.
Par ļoti lielu un neskaidru klupšanas akmeni likumprojekta virzībā kļuva arī atšķirības tā divās redakcijās. Pirmajā, kas, izrādās, ir ļoti atšķirīga no otrās (tika akceptēta Saeimā nodošana izskatīšanai komisijās), paredzēts, ka iesniegumus tiesīgi iesniegt visi Latvijas iedzīvotāji. Pirmajā versijā bija – tikai balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. Par šo aspektu sanāksmē izvērsās diskusijas, kas tā arī rezultatīvi nebeidzās. Kā norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, tādēļ vien šo likumprojektu nevajadzētu izskatīt Saeimā pašreizējā vēlēšanu gaisotnē.
Viņa sacīja: "Šai konferencei vajadzēja notikt, vēl pirms šis likumprojekts tika nodots Saeimā Juridiskajai komisijai. Jo šī komisija patiešām ir konservatīva komisija un tai nav jābalso pirmajā lasījumā par ideju, bet saskaņā ar Kārtības rulli - jābalso par likumprojektu. Projektam komisijas sēdes gaitā atklājās bezgala daudz trūkumu. Domāju, ka jaunieši un NVO šodien gudri dara, jo tuvojas vēlēšanas, un liela daļa deputātu neiebildīs šai idejai. Bet šīm sabiedrības līdzdalības tiesībām ir jābūt juridiski korekti uzrakstītām."
Tomēr E. Ūsiņas un citu juristu prasības tika novērtētas par pārmērīgi sarežģītām, kas likumprojekta virzību uz priekšu padarītu vai nu neiespējamu, vai pārmērīgi gausu. R. Pīpiķe aizrādīja, ka Latvijā ir tendence likumus rakstīt uz 200 lappusēm, kur citas valstis iztiek ar trim četrām.
I. Kažoka diskusijas noslēgumā sacīja: "Regulējumam jābūt iespējami vienkāršam. Ja jau tagad sāksim domāt par tūkstoš iespējamām problēmām, man ir bažas, ka tālāk nekur netiksim. Mēs aizvirzāmies ļoti tālu prom no mūsu sākotnējā mērķa – izveidot normālu, funkcionēt spējīgu regulējumu cilvēkiem, kuri vēlas piedāvāt kādu jautājumu Saeimas darba kārtībai, un kas nekādi citādi Saeimai nav saistošs."
