Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kaut arī e-pakalpojumi plaši pieejami, iestādēm veidlapas elektroniski ir sūtījuši tikai 12% iedzīvotāju.
Iedzīvotājiem Latvijā jau patlaban ir pieejami aptuveni 90% apmērā visi ES noteiktie pamatpakalpojumi, kas valsts un pašvaldību iestādēm ir jānodrošina elektroniski. Tas pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus, norādīts pārskatā "Reģionu attīstība Latvijā 2010". Tomēr realitātē veidlapas iestādēm elektroniski ir sūtījuši tikai 12% iedzīvotāju. Tātad e-pakalpojumu pieejamība ir daudzkārt plašāka, nekā cilvēki to izmanto. Vai nu informācijas trūkuma, vai iesīkstējušu paradumu dēļ.
Ceturtajai daļai pašvaldību nav sadaļas "e-pakalpojumi"
Īpaši aktuāla e-pakalpojumu izmantošana kļuvusi lauku apvidos, kur mazo pagasta pašvaldību vietā pēc administratīvi teritoriālās reformas stājušies novadi un vietējā vara tomēr ir aizvirzījusies tālāk no iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu pašvaldību pakalpojumu elektronizācijas līmeni, Valsts reģionālās attīstības aģentūra sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektroniskās pārvaldes departamenta speciālistiem pērnā gada nogalē un šogad jūnijā apsekoja šo iestāžu interneta vietnes. Apskatam sagatavotā anketa ir izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2007. gada 6. jūnija noteikumiem Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" un strukturēta tā, lai iekļautie jautājumi skaidrāk atainotu informāciju par pakalpojumiem.
Minētie noteikumi paredz, ka pašvaldības interneta vietnes pirmajā atvērumā ir jāizveido sadaļa "Pakalpojumi", kurā ievieto informāciju par pašvaldības pakalpojumiem un veicamajām darbībām. Šajā sadaļā jāievieto arī sniegto pakalpojumu saraksts. Ja pašvaldība savu informāciju par pakalpojumiem ir iekļāvusi vienotajā valsts un pašvaldību e-pakalpojumu portālā Latvija.lv, tad jānorāda saite uz attiecīgo pakalpojumu aprakstu portālā.
"Pašvaldības interneta vietnes pirmajā atvērumā ir jāizveido nodaļa „Pakalpojumi”."
Uzreiz jāteic, ka situācija kopumā nav iepriecinoša: jūnijā sadaļa "Pakalpojumi" vai "e-pakalpojumi" bija izveidota tikai 85 pašvaldību vietnēs, tātad tās nebija vairāk nekā ceturtajā daļā pašvaldību. Kopš pērnā gada decembra līdz vasaras vidum šī sadaļa tika izveidota vien piecu pašvaldību mājaslapās. Jūnijā tikai nedaudz vairāk par pusi pašvaldību (66) savās mājaslapās bija ievietojušas pakalpojumu sarakstus. Starpība starp pakalpojumos iekļauto publisko pakalpojumu katalogā portālā Latvija.lv ievietoto pakalpojumu aprakstu skaitu dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Rīgā pieejami 265 pakalpojumi, savukārt Daugavpilī – tikai 39; Babītes novadā – 94, Rēzeknes – 63, Ogres – 26, bet Valkas, Jēkabpils un Līvānu novadā – tikai pa vienam.
Būt tuvu – nozīmē būt sasniedzamiem elektroniski
Lai veicinātu uz iedzīvotājiem vērstu pārvaldību, svarīgi ir sniegt informāciju iedzīvotājiem viegli atrodamā un uztveramā veidā, norādīts pārskatā "Reģionu attīstība Latvijā 2010". VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks pauž šādu viedokli: "Viens no reģionālās reformas pozitīvajiem efektiem ir tas, ka e-pārvaldes jautājumi ir nonākuši pašvaldību dienaskārtībā jau lielākajā daļā pašvaldību. Latvija pēdējos gados ir tikusi tālu e-pārvaldes attīstībā, ko apliecina ES pakalpojumu elektronizācijas pētījums, kurā esam progresējuši no 28. vietas 2007. gadā uz 15. vietu 2010. gadā. Ir apstiprināti vairāki e-pārvaldes politikas attīstības dokumenti, taču ne jau dokumenti un vietas rangu tabulā padara mūsu cilvēku ikdienu ērtāku.
Pārvaldei ir svarīgi būt tuvu savam iedzīvotājam un uzņēmējam, sajust to un piedāvāt palīdzību un atbalstu īstajā laikā, vietā un veidā. Šodien, kad interneta lietošanas rādītājs Latvijā ir pārsniedzis 60%, arvien lielākai iedzīvotāju un uzņēmēju daļai "būt tuvu" nozīmē būt sasniedzamiem elektroniski.
Mēs redzam, ka visām pašvaldībām ir savas mājaslapas, tātad tās ir pārstāvētas virtuālajā telpā, taču ne visas pašvaldības savās lapās ir iekļāvušas informāciju, kā un kādus pakalpojumus tās piedāvā saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vēl mazāks īpatsvars pašvaldību piedāvā savus pakalpojumus pieprasīt un saņemt elektroniski.
Varbūt kādas pašvaldības mājaslapā šāda informācija ir, bet apsekojumā tā nav atrasta un tādēļ nav uzrādīta. Tas tikai lieku reizi apliecina, ka to nav bijis ērti atrast, un arī tas ir rādītājs pieejamībai. Vietnes atvērējs ir sabiedrības pārstāvis, un, ja viņam nav iespējams tajā orientēties, tad ir jautājums – kam vajadzīga tāda mājaslapa? Sabiedrībai vai pašiem pašvaldības darbiniekiem?"
Kas cenšas būt e-vidē un kas – ne
Pašvaldību mājaslapas pēc pieejamā informācijas apjoma par pakalpojumiem ir sadalāmas trijās grupās.
Pirmajā iekļaujamas vietnes, kurās ir atrodama pilna informācija: sadaļā "Pakalpojumi" un/vai "e-pakalpojumi" ir gan pašvaldības pakalpojumu saraksts, gan to apraksti, un informācija par pakalpojumiem ir strukturēta, t.i., sakārtota pēc dažādām pazīmēm – atbilstoši struktūrvienībām, funkcijām, nozarēm, pēc klientu mērķa grupām u.tml. Šajās pašvaldību interneta vietnēs parasti ir atrodama saite uz portālu Latvija.lv, kā arī uz tā sadaļu e-iespejas.lv.
Jūnijā, kad dati apkopoti, Latvijā bija 60 šādu mājaslapu. Protams, Rīgā, tās tuvējās pašvaldībās, Jelgavā un Jelgavas novadā, Ventspilī un Ventspils novadā, Daugavpilī un Daugavpils novadā, Rēzeknē un Rēzeknes novadā, Alūksnes novadā, Madonas, Bauskas, Tukuma, Alsungas, Viļakas, Zilupes novadā un citviet.
Otrajā grupā, kur informācija par pašvaldības pakalpojumiem mājaslapā pieejama daļēji, ir zināmā mērā pārsteidzoša, jo pārskata "Reģionu attīstība 2010" kartē šādi izgaismojas Liepāja un Grobiņas novads, lielie Gulbenes un Saldus novadi, Aizputes novads, Rīgai tuvējie Mārupes un Ropažu novadi. Kopumā bija 29 šādas pašvaldības. Bet informācija par sniegtajiem pakalpojumiem jūnijā vispār nebija pieejama Talsu, Kuldīgas, Limbažu, Jaunjelgavas, Amatas, Krāslavas un vēl 24 novados.
"Uz iedzīvotājiem vērstai pārvaldībai svarīgi ir sniegt informāciju iedzīvotājiem viegli atrodamā un uztveramā veidā."
Tikai 26 pašvaldību mājaslapās (22% no pašvaldību kopskaita) jūnijā tika piedāvāta iespēja iesūtīt iesniegumu vai pieprasījumu elektroniski – pa e-pastu. Kopš pērnā gada nogales pusgada laikā šādu mājaslapu skaits palielinājies minimāli - par septiņām.
Iespēja aizpildīt iesniegumu vai pieprasījumu pakalpojuma saņemšanai tiešsaistes veidā ir nodrošināta tikai divu republikas pilsētu – Rīgas un Jēkabpils – mājaslapās.
Te gan jāņem vērā U. Bisenieka sacītais – iespējams, informācija par pakalpojumiem interneta vietnē ir ievietota, taču vājas pārredzamības dēļ nav ieraugāma.
"Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/123/EK "Par pakalpojumiem iekšējā tirgū" jeb tā dēvētā Pakalpojumu direktīva nosaka – pakalpojumiem pašvaldību vietnēs ir jābūt aprakstītiem. Aģentūras darbinieki apsekoja visas pašvaldību mājaslapas un skatījās, vai no saturiskā viedokļa šī prasība ir ievērota," LV portālam stāsta VRAA e-pakalpojumu nodaļas sistēmu analītiķe Evita Truhanova. "Šo informāciju lielākoties sagatavo pašvaldību darbinieki, un faktiski cits neviens to arī nevar izdarīt. Ja pašvaldības nolemj visu izsmeļoši aprakstīt pēc vienotajiem principiem, tad sākotnējā informācijas sagatavošana var prasīt diezgan daudz laika. Bet ir tā, ka daudzas pašvaldības šo darbu ir uzsākušas un gatavojas ieviest gluži jaunu sadaļu, nevis informāciju papildināt pakāpeniski. Tādēļ tas, ka pašvaldību vietnēs informācija par pakalpojumiem nav izsmeļoša vai tās nav nemaz, tomēr nenozīmē, ka vispār nekas netiek darīts. Bet kopumā tas ir atkarīgs no pašvaldību kapacitātes un ieinteresētības elektronisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Dažas pašvaldības iet sarežģītāko ceļu, ļoti detalizēti aprakstot un ieviešot šos pakalpojumus. Jāuzteic Daugavpils pašvaldība, kuras vietnē izlasāma pilnīga informācija par visiem pakalpojumiem, ko pašvaldība sniedz – kādi dokumenti ir nepieciešami, lai formalitātes nokārtotu, kur jāvēršas, kas jādara, cik ilgs laiks būs vajadzīgs.
Lai pašvaldības zinātu, kā pakalpojumi aprakstāmi, lai ievērotu vienotus principus, VRAA ir izveidojusi publisko pakalpojumu katalogu, kas pieejams portālā "latvija.lv". Jo citādi – cik daudz ir pašvaldību, tik dažāds arī informācijas sasniegšanas veids. Saprotam, ka vienādas šīs mājaslapas nekad nebūs, bet soli pa solim jāvirzās uz to, lai standarti būtu līdzīgi un cilvēki sev vajadzīgo informāciju varētu viegli atrast."
Savukārt U. Bisenieks pašvaldību darbiniekus mudina vērīgi pārlūkot pārskata "Reģionu attīstība Latvijā 2010" (atrodams VRAA interneta vietnē http://www.vraa.gov.lv/uploads/Regionu_attistiba_Latvija_2010_web_LAT.pdf - red.) sadaļu par e-pārvaldi, novērtēt tajā minētos faktus, izdarīt secinājumus un turpināt darbu e-risinājumu tālākā ieviešanā un pilnveidē.
"Ne jau dokumenti un vietas rangu tabulā padara mūsu cilvēku ikdienu ērtāku."
"Aicinu pašvaldības pievērst uzmanību savu e-iespēju popularizēšanai. Sabiedrībai zināt par e-iespējām vēl nav pašsaprotami. Informējiet savus apmeklētājus un pakalpojumu saņēmējus par dažādiem elektroniskās apkalpošanas veidiem un kanāliem savās mājaslapās, klātienes klientu apkalpošanas vietās, bibliotēkās un skolās!
Atzinīgi vārdi jāsaka par publisko bibliotēku tīklu, jo to mēs uztveram kā nozīmīgu e-prasmju papildināšanas avotu, kur lauku apvidu iedzīvotāji saņem tiešām praktisku palīdzību – kā elektroniskos pakalpojumus reāli izmantot. Tas apstiprinājās arī nesenās tautas skaitīšanas laikā, kad no bibliotēku tīkla nāca ievērojams lietotāju skaits. Bibliotēku tīkls pašlaik ir viens no publiski pieejamiem interneta izmantošanas punktiem, jo iedzīvotāji, kuriem finansiālu vai tehnisku šķēršļu dēļ internets mājās nav pieejams, bibliotēkā var atrisināt jautājumus gan ar banku, gan Lauku atbalsta dienestu, gan pārējām valsts pārvaldes iestādēm."
