SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
27. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
1
7
1
7

No 1.jūlija jauns sabiedrības līdzdalības veids – iesaiste tiesību aktu projektu izstrādē

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” sabiedrības pārstāvji no šī gada 1.jūlija varēs iesaistīties tiesību aktu projektu izstrādē.

LV portāla infografika

Lai sekmētu efektīvu, atklātu, savlaicīgu un atbildīgu sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, ir izstrādāti un šī gada 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos. Tie paredz, ka turpmāk sabiedrība būs jāiesaista tiesību aktu projektu izstrādē un būs jānodrošina šīs informācijas pieejamība internetā.
īsumā
Sabiedrības līdzdalība tiesību aktu projektu izstrādē:

  • sabiedrība jāiesaista, ja būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas;
  • vismaz 14 dienas pirms tiesību akta iesniegšanas Valsts sekretāru sanāksmē jāinformē sabiedrība;
  • sabiedrību informē, publicējot attiecīgu paziņojumu mājaslapā un citos sabiedrībai pieejamos veidos;
  • priekšlikumus var sniegt jebkurš sabiedrības loceklis.

Sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanas procesā

Ministru kabineta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 3.punkts paredz, ka iesaistīties attīstības plānošanā drīkst formālās sabiedrības grupas, piemēram, biedrības, nodibinā­jumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas, neformālās sabiedrības grupas, piemēram, nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības, kā arī atsevišķas fiziskas personas (sabiedrības pārstāvji). "Tas nozīmē, ka priekšlikumus var sniegt jebkurš sabiedrības loceklis," skaidro Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve.

Taču sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties atsevišķos, ne visos plānošanas procesos. Noteikumu 7.punkts noteic, ka sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties attīstības plānošanā šādā veidā:

1. piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs;

2. piedaloties sabiedriskajā apspriedē;

3. iesaistoties publiskajā apspriešanā;

4. iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības aktivitātēs, piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas aptaujās;

  • rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā;

6. sagatavojot atzinumu attīstības plānošanas dokumentam pirms lēmuma pieņemšanas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā:

  • tiešajā valsts pārvaldē – Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātam attīstības plānošanas dokumenta projektam atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem,
  • pašvaldībās un citās institūcijās – to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

7. sniedzot iebildumus un priekšlikumus lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā lēmuma pieņemšanas procesā:

  • tiešajā valsts pārvaldē – Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamen­tējošiem normatīvajiem aktiem,
  • pašvaldībās – domes sēdēs, komitejās un komisijās atbilstoši pašvaldības nolikumam,
  • citās institūcijās – atbilstoši tajās noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;

8. līdzdarbojoties politikas ieviešanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Sabiedrības līdzdalību nepiemēro šādos gadījumos:

  1. institūciju vadības dokumentu plānošanas procesā;
  2. ja sabiedrības līdzdalība attīstības plānošanas procesā tiek regulēta ar citu ārējo normatīvo aktu;
  3. ja izstrādājamais dokuments satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpumu (4.punkts).

Sabiedrības līdzdalība tiesību aktu projektu izstrādē

Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" šo noteikumu 5.punkts noteic, ka valsts institūcijai ir jāiesaista sabiedrība to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.

"Priekšlikumus var sniegt jebkurš sabiedrības loceklis. "

Sabiedrības līdzdalību tiesību aktu projektu izstrādē atspoguļo tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve skaidro: "Šis ir būtiskākais jaunievedums, ka no šā gada 1.jūlija iestādēm/amatpersonām būs pienākums informēt sabiedrību par topošu tiesību aktu (vismaz idejas līmenī), kas būtiski skar sabiedrības intereses, tādējādi veicinot līdzdalību jau pašā lēmuma pieņemšanas sākumposmā. Vismaz 14 dienas pirms tiesību akta iesniegšanas Valsts sekretāru sanāksmē (pirmais posms lēmumu pieņemšanas procesā) iestādei būs pienākums par to informēt, publicējot attiecīgu paziņojumu mājaslapā, kā arī nepieciešamības gadījumā izplatīt to citos sabiedrībai pieejamos veidos."    

Runājot par sabiedrības ieguvumu, Valsts kancelejas pārstāve uzsver: jo agrākā stadijā tiesību aktu projekts tiek apspriests un diskutēts ar sabiedrību, jo lielākas ir iespējas jau pašā sākumā paredzēt un novērst trūkumus tā izstrādē. Tas sniedz arī iespēju izvairīties no atkārtotas projekta "atvēršanas" grozījumu veikšanai, ja kļūdas tiek pamanītas vēlāk.

Tāpat sabiedrības līdzdalība sniedz iespējas ņemt vērā visu sabiedrības mērķgrupu intereses. Vienlaikus sabiedrības iesaiste prasa ne tikai uzklausīt viedokļus, bet arī diskusiju rezultātā vienoties par risinājumiem un panākt kompromisu, kas var paildzināt lēmumu pieņemšanas procesu. Taču svarīgākais ir iegūt labu galarezultātu – kvalitatīvu tiesību aktu.

"Vismaz 14 dienas pirms tiesību akta iesniegšanas Valsts sekretāru sanāksmē iestādei būs pienākums par to informēt, publicējot attiecīgu paziņojumu mājaslapā. "

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda: "Jo vairāk sabiedrība piedalās dažādu lēmumu pieņemšanā, jo labāk." Savukārt biedrības "brīvprātīgais.lv" valdes priekšsēdētāja Dace Mauliņa ir skeptiskāka, viņa atzīst: "Jautājums ir par to, cik formāli vai ieinteresēti valsts pārvaldes iestādes pieies šiem jautājumiem arī turpmāk. Piemēram, atsevišķu valsts pārvaldes institūciju mājaslapās joprojām nav sadaļas "Sabiedrības līdzdalība" (vai arī to nav iespējams ātri un viegli atrast).

Vājais posms ir tas, ka nekur nav noteikts pienākums šos viedokļus arī ņemt vērā - kas notiek ar šiem viedokļiem tālāk politikas plānošanas un arī ieviešanas procesā. Mēs viennozīmīgi atbalstām sabiedrības līdzdalību un savas kompetences sfērā arī līdzdarbojamies, un cenšamies šajos procesos iesaistīt arī citas atbilstošās organizācijas. Tomēr šis process ne vienmēr ir viegls, caurspīdīgs un patīkams."

Izmaiņas sabiedrības informēšanā

Otrs grozītais tiesību akts ir Ministru kabineta noteikumi Nr.171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā". Tie paredz, ka valsts iestādes mājaslapas sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ir jāiekļauj:

 informācija par iestādes sadarbību ar nevalstiskajām organizā­cijām (ziņas par sadarbības partneriem, sadarbības principu īss apraksts, kontaktpersonas iestādē sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām);

  • informācija par būtiskākajām iestādes darba grupām un padomēm;
  • informācija par plānotām un notikušām publiskām apspriedēm, par dalības iespējām tajās un iestādē iesniegtiem vai iestādes sagatavotiem dokumentiem, kas nodoti publiskai apspriešanai;
  • informācija par plānotajām un notikušajām sabiedriskajām apspriedēm un publiskajām apspriešanām, par dalības iespējām tajās un iestādē iesniegtiem vai sagatavotiem dokumentiem, par kuriem tiek gaidīta sabiedrības līdzdalība (noteikumu 11.14.punkts).

Vienlaikus Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta pārstāve norāda, ka sabiedrības līdzdalības process nav bezgalīgs. Tam noteikti termiņi, cik ilgā laikā, piemēram, ir iespējams sniegt atzinumu.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" paredz, ka atbildīgā amatpersona sagatavo un publicē institūcijas mājaslapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" paziņojumu par līdzdalības procesu ne vēlāk kā 14 dienas pirms attīstības plānošanas dokumenta projekta iesniegšanas lēmējinstitūcijā lēmuma pieņemšanai, ja nav noteikts cits termiņš, kā arī, izvērtējot nepieciešamību, izplata to citos sabiedrībai pieejamos veidos, lai iespējami labāk sasniegtu mērķauditoriju.

"Jo agrākā stadijā tiesību aktu projekts tiek apspriests un diskutēts ar sabiedrību, jo lielākas ir iespējas jau pašā sākumā paredzēt un novērst trūkumus tā izstrādē. "

Informāciju par atsevišķām sabiedrības iesaistīšanas iniciatīvām (disku­sijām, sabiedriskajām apspriedēm un citām sabiedrības iesaistīšanas aktivitātēm), kuras nav iepriekš plānotas un norādītas paziņojumā, institūcijai ir jāpublicē sadaļā "Sabiedrības līdzdalība" ne mazāk kā septiņas dienas pirms iniciatīvas norises sākumaa, kā arī, ja ir nepieciešams, tad citos sabiedrībai pieejamos veidos.

Savukārt pēc sabiedriskās apspriedes ne vēlāk kā 14 dienas pēc sanāksmes tās kopsavilkumu un dalībnieku sarakstu ievieto institūcijas mājaslapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī, ja iespējams, izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos.

Pēc publiskās apspriešanas ne vēlāk kā 30 dienas pēc publiskās apspriešanas beigām tās kopsavilkumu un dalībnieku sarakstu ievieto institūcijas mājaslapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", kā arī, ja iespējams, izplata citos sabiedrībai pieejamos veidos.

Atbildīgajai amatpersonai, iesniedzot attīstības plānošanas dokumenta projektu lēmējinstitūcijā lēmuma pieņemšanai, tam jāpievieno plānošanas procesā izteiktie sabiedrības pārstāvju viedokļi un tie jāpublicē institūcijas mājaslapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība".

Ja attīstības plānošanas dokumenta projektu virza apstiprināšanai Ministru kabinetā, sabiedrības pārstāvju izteiktos iebildumus iekļauj izziņā par atzinumos izteiktajiem iebildumiem. Izziņu publicē institūcijas mājaslapā sadaļā "Sabiedrības līdzdalība", vienlaikus nosūtot dokumentus Valsts kancelejai izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU