NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
05. decembrī, 2013
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts pārvalde

Sasniegtais un plānotais efektīvas pārvaldības nodrošināšanai

No 2014.gada 1.janvāra tiesību aktu projektu anotācijās būs iekļauts administratīvā sloga izvērtējums monetārā izteiksmē.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Laba un efektīva pārvaldība ir valsts pārvaldes mērķis, uz kuru Latvijai ir jātiecas, īstenojot dažādas reformas un iniciatīvas, piemēram, gan administratīvā sloga mazināšana, gan normatīvā regulējuma vienkāršošana, gan valsts pārvaldes darbības efektivizēšana. Šā gada 28.novembrī notika ikgadējā konference „Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai”, kurā diskutēja par lēmumu pieņemšanas procesu valsts pārvaldē – tā efektivitāti un risinājumiem.
Konferences atklāšanā valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra: „Atbildīga un profesionāla valsts pārvalde ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem.”

Administratīvā sloga mazināšana

Valsts pārvaldes procesu uzlabošana ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām (NVO) ir šā gada Valsts kancelejas prioritāte. Par vienu no Valsts kancelejas šogad paveiktajiem darbiem Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte nosauc administratīvā sloga mazināšanas vietnes izveidi.

Vietnei ir vairākas funkcijas, ar kuru palīdzību var mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldē. E.Upīte skaidro: "Šajā vietnē katrs var sniegt savus problēmjautājumus, norādīt to, kas valsts pārvaldē nedarbojas, kur ir neefektīvs regulējums vai kur bijušas servisa problēmas. Kopš vietnes izveides 2012.gadā ir saņemti vairāki simti priekšlikumu, un šo ieteikumu rezultātā ir izdarītas izmaiņas tiesību aktos, paaugstināta publisko pakalpojumu kvalitāte vai vienkārši pārveidota servisa procedūra."

Viņa norāda, ka šajā vietnē ir arī "futbola" sadaļa. Tas ir jauns rīks, ar kura palīdzību ikviens, kurš ir sūtīts no vienas iestādes uz citu un nav saņēmis pakalpojumus, vietnē var norādīt tās iestādes, kuras visvairāk "spēlē futbolu". "Futbols" ir izveidots kā mobilā aplikācija, tajā ir arī apkopota visu valsts iestāžu kontaktinformācija un darba laiki, lai nokļūtu uz vajadzīgo iestādi. Aplikācijā ir iespējams sniegt vērtējumu par saņemtā valsts pakalpojuma kvalitāti un sniegt priekšlikumus tā pilnveidošanai.

"Katrs sabiedrības loceklis var iesaistīties lēmumu izstrādes procesā, vairs nevajag cīnīties ar ministrijām faktu saskaņošanas procesā, bet jau ideju līmenī var apmainīties ar informāciju."

Administratīvā sloga mazināšanā viens no mērķiem ir normatīvā regulējuma vienkāršošana. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina stāsta: "Ja mēs konstatējam kādu problēmu, likuma grozīšanai būtu jābūt pēdējam risinājumam. Vispirms būtu jāpārbauda, kāpēc norma nedarbojas – vai tā nav pietiekami izskaidrota, varbūt nav iekļauti kādi tehniskie risinājumi, kas ir nepieciešami, lai tā darbotos. Tikai tad, kad ir skaidrs, ka visi šie apstākļi nespēj atrisināt esošo problēmu, ir jāķeras pie tiesiskā regulējuma grozīšanas. Ja likums tiek nepārtraukti grozīts, neviens nepagūst ar to iepazīties un nepagūst to ieviest dzīvē. Tādā veidā mēs nesasniedzam vēlamo mērķi, kas mums būtu nepieciešams."

Pilnveidota sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā

Par vēl vienu jauninājumu E.Upīte norāda: "Mums ar pirmo jūliju ir ieviests tā saucamais green paper princips. Tas nozīmē, ka katrs sabiedrības loceklis var iesaistīties lēmumu izstrādes procesā, respektīvi, ikvienam cilvēkam, NVO, sociālajiem partneriem vairs nevajag cīnīties ar ministrijām faktu saskaņošanas procesā, bet jau ideju līmenī var apmainīties ar informāciju."

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" stājās spēkā šā gada 1.jūlijā. Šie noteikumi nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību Saeimas, Ministru kabineta, tiešās valsts pārvaldes iestāžu, valsts pārvaldes iestāžu, kas nav padotas Ministru kabinetam, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas procesā.

Šo noteikumu 7.punkts paredz, ka sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties attīstības plānošanā:

  1. piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs;
  2. piedaloties sabiedriskajā apspriedē;
  3. iesaistoties publiskajā apspriešanā;
  4. iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības aktivitātēs (piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas aptaujās); rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā;
  5. sagatavojot atzinumu attīstības plānošanas dokumentam pirms lēmuma pieņemšanas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā:
  • tiešajā valsts pārvaldē – Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātam attīstības plānošanas dokumenta projektam atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;
  • pašvaldībās un citās institūcijās – to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
  1. sniedzot iebildumus un priekšlikumus lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā lēmuma pieņemšanas procesā:
  • tiešajā valsts pārvaldē – Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamen­tējošiem normatīvajiem aktiem;
  • pašvaldībās – domes sēdēs, komitejās un komisijās atbilstoši pašvaldības nolikumam;
  • citās institūcijās – atbilstoši tajās noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;
  1. līdzdarbojoties politikas ieviešanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Taču Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka norāda: "Lai sabiedrība un NVO varētu iesaistīties jēgpilnā līdzdalības procesā ar daudz jēgpilnākām konsultācijām ar sabiedrību tam ir vajadzīgi trīs priekšnoteikumi. Pirmkārt, iestādes vadības griba organizēt pierādījumos balstītu konsultēšanos projektu izstrādes procesu. Otrkārt, koordinēties un sadarboties spējīgas ministrijas un, treškārt, ir nepieciešams laikietilpīgāks politikas plānošanas dokumentu, likumprojektu izstrādes process, nekā esam pieraduši redzēt."

Viņa uzsver, ka konsultēšanās ir nepieciešama tajos posmos, kuros būtu vislielākā jēga, proti, kad ir jāapzina nozares problēmas, par ko varbūt ministrija nav informēta, un tajā brīdī, kad ir kopīgi jāstrādā pie risinājumiem.

Ministru kabineta sēdes tiešraidē

Kā trešo paveikto darbu šajā gadā E.Upīte norāda iespēju valdības sēdes vērot tiešraidē Ministru kabineta mājaslapā. Viņa norāda, ka tagad katrs Latvijas iedzīvotājs var redzēt, kādēļ ir pieņemts tāds vai cits lēmums. Valdības sēdes notiek otrdienās plkst.12.00. Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur valdības sēdēs ir atklātas un redzamas tiešraidē.

Anotācijās - administratīvā sloga izvērtējums

Nākamās izmaiņas administratīvā sloga mazināšanai tiks ieviestas jau nākamā gada sākumā. 2014.gada 1.janvarī stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijā Nr.19 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība". Valsts kancelejas pārstāve skaidro, ko paredz gaidāmie grozījumi: "Viens no uzdevumiem ir izvērtēt, vai normatīvais akts neuzliek pārāk lielu slogu sabiedrībai un uzņēmējiem, izstrādājot jaunu tiesisko regulējumu. Ietekmes izvērtējumā jeb tā sauktajā anotācijā katram tiesību aktam būs jāizvērtē, cik lielu administratīvo slogu tas rada monetārā izteiksmē."

"Viens no uzdevumiem ir izvērtēt, vai normatīvais akts neuzliek pārāk lielu slogu sabiedrībai un uzņēmējiem."

Instrukcijas projekta anotācijā ir skaidrots, ka projekta izstrādes mērķis ir vienkāršot tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma saturu, veidlapu un veidlapas aizpildīšanas kārtību. Instrukcijas projekts paredz, ka, izvērtējot projekta sākotnējo ietekmi, būs jāvērtē projekta ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām. Anotācijas II sadaļas nosaukums tiks izteikts jaunā redakcijā – "Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu". Šajā sadaļā tiks izveidots jauns punkts, kurā būs jānorāda projekta tiesiskā regulējuma paredzamā ietekme uz administratīvo slogu, administratīvo izmaksu monetārs novērtējums turpmāk būs jāveic jebkuram projektam, kurā tiks paredzēta informācijas sniegšana, tomēr vienlaikus noteikts, ka aprēķins būs jāveic, ja tiesiskā regulējuma mērķgrupa ir fiziskas un juridiskas personas, kuru informācijas sniegšanas izmaksu apmērs pārsniedz attiecīgi 200 latu jeb minimālās algas apmēru mēnesī un 2000 latu jeb uzņēmuma pamatkapitāla apmēru.

Plānota vienota platforma tiesību aktu projektu saskaņošanai

Idejas līmenī šobrīd ir platformas izveide tiesību aktu projektu saskaņošanai. Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce stāsta: "Esam iecerējuši vienota portāla izveidi tiesību aktu projektu izstrādei un saskaņošanai. Portāla iedzīvināšana atvieglos ikdienas darbu valsts pārvaldes tiesību aktu projektu izstrādātājiem. Padarīs lēmumu pieņemšanas procesu caurskatāmāku un pieejamāku sabiedrībai, jo viss lēmumu pieņemšanas process būs redzams un pieejams vienkopus no idejas līdz lēmuma pieņemšanai."

Viņa atzīmē, ka viena no platformas iespējām iedzīvotājiem būs iesniegt priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā vai administratīvajā praksē. Tāpat sabiedrībai būs iespēja sekot līdzi projekta virzībai visos posmos līdz pieņemšanai un izteikt viedokli nepastarpināti.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU