NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
26. oktobrī, 2012
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pirmsskola
5
5

Kas par dzimumu līdztiesību jāsaprot pirmsskolas vecuma bērnam?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Jautājums par to, vai Latvijas pirmsskolās ir vieta pepijprinčiem un pirātprincesēm raisījis plašas diskusijas, tostarp arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Dzimumu līdztiesības jēdziens mūsdienu pasaulē, šķiet, pašsaprotams ikvienam. Tomēr sevišķu sabiedrības viļņošanos tas izsauca vien tad, kad nāca klajā Ziemeļu ministru padomes (ZMP) un Labklājības ministrijas (LM) sarūpētas pirmsskolas vecuma bērniem domātas grāmatas „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” komplektā ar metodisko līdzekli pirmsskolas pedagogiem „Pirmsskolas, kurās ir Vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”. Vairākums – vismaz tā sabiedrības daļa, kas skaļi pauž savu viedokli publiskajā telpā, nebūt neatbalsta grāmatā ietvertās idejas un meklē risinājuma iespējas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Nevalstiskās organizācijas ceļ trauksmi

Natālija Magazeina, pārstāvot nevalstiskās organizācijas, kas gatavojušas vēstuli Saeimas komisijai, pauž izbrīnu par metodēm, kādas izvēlētas sarunai ar pirmsskolas vecuma bērniem. Analizējot bērnu grāmatas, metodiskā materiāla tekstu un šī satura atbilstību normatīvajiem aktiem, nevalstiskās organizācijas secinājušas, ka materiāls pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās bērna tiesības uz identitāti, arī dzimuma identitāti, un bērna tiesības uz sabiedrības interesēm atbilstošu vērtību orientāciju.

"Atšķirībā no priekšstata, ka bērna dzimums ir kā konstants un nemainīgs lielums, mēs dzimuma lomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā laikā un principā var vest vairākos virzienos," teikts metodiskajā materiālā.

N.Magazeina atsaucas uz ārvalstu pieredzi: ar Ziemeļu ministru padomes gādību šāda grāmata iznākusi arī Lietuvā, taču tās tālākais ceļš ir apturēts. Savukārt, piemēram, Norvēģijā dzimumu līdztiesības sludināšana esot atmaskota un atzīta par pseidozinātnisku. Norvēģi savulaik ieguldījuši milzīgas naudas līdzīgās programmās, taču nonākuši pie atziņas, ka tās degradē vērtību sistēmu.

Nevalstiskās organizācijas, ko pārstāv N.Magazeina, veikušas speciālistu aptauju, un tie norādījuši, ka šī grāmata nav izmantojama. Balstoties uz speciālistu vērtējumu un sabiedrības negatīvo attieksmi pret šo izdevumu, N.Magazeina vērš uzmanību uz Labklājības ministrijas politiku dzimumu līdztiesības jautājumā.

Metodiskā materiāla veidotāji draudus nesaredz

Labklājības ministre Ilze Viņķele norāda, ka LM paspārnē veidotais izdevums nav mācību grāmata, bet metodisks materiāls, kas izmantojams brīvprātīgi, pēc pedagogu ieskatiem un konsultējoties ar vecākiem. Grāmata nav skatāma atrauti no metodiskā materiāla.

Labklājības ministrijā ir izstrādāts un ar MK rīkojumu Nr.35 apstiprināts "Pasākumu plāns dzimumu līdztiesības īstenošanā 2012.–2014.gadam", kura ietvaros iznākusi šī grāmata. Ir paredzēts veicināt arī pedagogu un vecāku izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumu integrēšanu darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem, apmācot 70 speciālistus.

LM vecākā referente Agnese Gaile skaidro, ka pedagogi apgūs, kā iemācīt bērniem atpazīt dzimumu nelīdztiesību, ko tas nozīmē, kas ir dzimumu stereotipi un kā tie izpaužas, kāda it to ietekme dzimuma identitātes veidošanās procesā.

Noraidot sabiedrībā izskanējušos vērtējumus, ka grāmata vedina uz dzimuma identitātes maiņu un homoseksuālām attiecībām, labklājības ministre uzsver: grāmata sniedz ieskatu tajā, ka neatkarīgi no dzimuma bērnam ir tiesības uz jebkādām emocionālām izpausmēm. Dzimums jeb fizioloģiskās atšķirības pastāv, cilvēks ar tām piedzimst, un tas nav diskusiju objekts, taču metodiskais materiāls runā par dzimuma lomām – par to, kas piedien puikām vai meitenēm.

"Nevalstiskās organizācijas secinājušas, ka materiāls pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktās bērna tiesības uz identitāti, arī dzimuma identitāti, un bērna tiesības uz sabiedrības interesēm atbilstošu vērtību orientāciju."

Resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, kas piedalījās šī metodiskā materiāla sagatavošanas darba grupā, uzskata, ka sabiedrība polarizējas: daļa atbalsta dzimumu diskrimināciju un daļa - dzimumu līdztiesību. Viņa norāda, ka cilvēki jauc divus jēdzienus – bioloģiskais dzimums un sociālais dzimums. Ja bioloģiskais dzimums ir dots cilvēkam piedzimstot, tad sociālo dzimumu iegūst socializācijas procesā. Ja bērni ģimenē redz dzimumu diskrimināciju, viņi to pieņem kā savu uzvedību. Tā tiek atražoti dzimumu stereotipi un iegrožota bērnu sociālo prasmju un kompetenču attīstība, kas vēlāk veicina negācijas sabiedrībā.

I.Lāce uzskata, ka šīs grāmatas ir labs sākums, lai radītu labus metodiskos materiālus un veicinātu dzimumu līdztiesību.

Labklājības ministre atzīst, ka reizē ir iegūta mācība un acīmredzot šādi materiāli ir jāraksta Latvijā, nevis jāadaptē tulkotie, tomēr ministre ir pārliecināta, ka materiāls par dzimumu lomu atšķirību mazināšanu ir nepieciešams arī pirmsskolas izglītības posmā, jo dzimumu līdztiesība Latvijā ir problēma. Tai raksturīgas trīs izpausmes:

  1. sieviešu atalgojums ir par 20% mazāks par to pašu darbu nekā vīriešu atalgojums;
  2. sieviešu izglītības līmenis ir augstāks;
  3. vīriešu mūža ilgums ir īsāks.

Izglītības ministrija distancējas

IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga uzsver: izglītības procesa īstenošanu nosaka normatīvie akti un izglītības standarti, un IZM uzdevums nav veikt grāmatu cenzūru. Tas, kādas grāmatas izmanto izglītības procesā, ir izglītības iestādes atbildība. IZM jāpieslēdzas grāmatu izvērtēšanai tad, ja ministrijas rīcībā nonāk informācija no izglītības iestādes vai sabiedrības. Sava kompetence saistībā ar grāmatu un metodisko materiālu ieviešanu izglītības iestādēs ir Valsts izglītības satura centram (VISC) un Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD).

VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma daļas vadītājs Imants Vasmanis apstiprina, ka šī materiāla izstrādē piedalījās arī VISC un IZM pārstāvji. Viņš atzīst, ka grāmatas nosaukums ir sabiedrību provocējošs un var diskutēt par tās atsevišķām nostādnēm vai teikumiem un to, cik veiksmīgi tas adaptēts Latvijas apstākļiem, taču nevar runāt, ka dzimumu līdztiesības ziņā Latvijā viss ir kārtībā.

Vai aiz dzimumu līdztiesības izkārtnes slēpjas ideoloģija?

Latvijas Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks uzskata, ka metodiskā materiāla izvērtējums ir IZM atbildība, un tas acīmredzot nav noticis. Labklājības ministrijai nebūtu jānodarbojas ar izglītības materiāliem, bet līdztiesībai, ja reiz tas ir tiesību jautājums, vajadzētu būt Tieslietu ministrijas kompetencē vai Kultūras ministrijas pārziņā sabiedrības integrācijas jautājumu ietvaros.

A.Mūrnieks pauž viedokli, ka grāmatā atrodamie dīvainie teikumi un lomu spēles liecina par kādu konkrētu ideoloģiju.

Latviešu identitātes atbalsta biedrības pārstāve Ieva Bērziņa atgādina, ka kopš Eiropas Savienības dibināšanas viens no uzdevumiem ir veicināt dzimumu līdztiesību, kas patiesībā ir ideoloģija bez zinātniskā pamata. Latvijai tā esot bīstama tāpēc, ka nav savas nacionālās ideoloģijas un tātad – ir brīva niša. Dzimumu līdztiesības ideoloģija balstās uz ideju par sociālo dzimumu, ko cilvēks var iegūt atkarībā no tā, kādam dzimumam viņš jūtas piederīgs, un ar šo sociālo dzimumu var apzīmēt arī transseksuāli, homoseksuāli, biseksuāli utt.

I.Bērziņa uzskata, ka būtībā pirmsskolas vecumam paredzētais materiāls virza bērnu uz to, ka neatkarīgi no sava bioloģiskā dzimuma var brīvi izvēlēties jebko, ko ietver sociālais dzimums.

Metodiskajā līdzeklī sociālais dzimums definēts kā specifisku kultūras ietekmē veidojušos īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību un raksturo sociāli izveidojušās attiecības starp vīriešiem un sievietēm. Sociālā dzimuma apzināšanās notiek socializācijas ietekmē – indivīds iegūst sociālo pieredzi, darbojoties un kontaktējoties ar citiem, viņam tiek iemācītas noteiktas normas un vērtības.

"Labklājības ministre norāda, ka izdevums nav mācību grāmata, bet metodisks materiāls, kas izmantojams brīvprātīgi, pēc pedagogu ieskatiem un konsultējoties ar vecākiem."

Savs skatījums uz dzimumu līdztiesības problēmu interpretāciju ir asociācijas "Ģimene" valdes priekšsēdētājai Ilonai Bremzei. Viņa norāda, ka 2011.gadā tika veikts Starptautisko Sociālo pētījumu institūta pētījums, kā Latvijā īsteno dzimumu līdztiesības jautājumus. Pētījums parādīja, ka uz pasaules fona Latvija ir viena no tām valstīm, kur dzimumu līdztiesība netiek ierobežota.

Atsaucoties uz labklājības ministres minētajiem nelīdztiesības rādītājiem, I.Bremze aicina meklēt cēloņsakarības, jo dzīves ilguma atšķirību pamatā nav vīriešu diskriminācija, bet gan ģimeņu nestabilitāte. Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka vecuma grupā no 30 līdz 65 gadiem neprecētu vīriešu vidū ir trīs reizes lielāka mirstība.

I.Bremze uzskata, ka ir jādomā, kā izglītības sistēmā pārnest uzmanību no dzimumu nelīdztiesības, kas tiek uzspiesta kā problēma, uz ģimenes stiprināšu. Ja pētījumi pierāda, ka laulības institūcija ir ļoti nozīmīga sabiedrībai, tad arī izglītības sistēmai būtu jāorientē jaunā paaudze uz ģimeniskām vērtībām, lai meitenes būtu labas nākamās mātes un sievas, bet puikas - labi tēvi, kas uzņemas rūpes un atbildību par ģimeni.

Deputāti vienojas rīkoties

Neizpratni par grāmatas saturu pauž Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule, norādot, ka metodiskais līdzeklis ir atrauts un izolēts no Latvijas kultūrvides. Deputāte rosina izdot latviešu autoru grāmatas, pievienojot attiecīgus metodiskos materiālus, un uzsver, ka liela daļa iebildumu, iespējams, nerastos, ja šis jautājums būtu iepriekš izdiskutēts.

J.Kursīte-Pakule uzskata, ka nekad nebūs pilnīga dzimumu līdztiesība, jo tas nav iespējams ne fiziski, ne garīgi, toties sociālā nevienlīdzība pastāv, un plaisa ir arvien dziļāka.

I.Rībena, iepazīstoties ar "Pasākumu plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012. –2014. gadam", līdztekus saskaņā ar šo dokumentu izdotajai bērnu grāmatai konstatējusi arī citus plānā iekļautus pasākumus, kas radījuši šaubas par to lietderību.

Komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa secina: izskanējušie viedokļi pierāda, ka ar Ziemeļu ministru padomes atbalstu Labklājības ministrijas izdotais grāmatu komplekts nav izdevies un nav adekvāts Latvijas situācijai un pirmsskolas bērnu attīstībai.

I.Rībenas ierosinājums apturēt MK rīkojuma Nr.35 darbību, aicināt speciālistus izvērtēt plānu un skaidrot to gan deputātiem, gan sabiedrībai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts.

Vai un kādus draudus bērnu attīstībai un Latvijas sabiedrībai rada grāmatu komplekts "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards" var spriest, vien tās izlasot, tomēr situācija ap un par šo materiālu rosina izdarīt vismaz divus secinājumus:

  1. kritiski jāizvērtē ārvalstu piedāvājumi un organizāciju finansiāla labvēlība, īpaši, ja tas skar jaunās paaudzes izglītošanu;
  2. par jautājumiem, kas var raisīt neizpratni tradicionālās vērtībās balstītā sabiedrības vairākumā, vispirms nepieciešama atklāta diskusija.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI