Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gandrīz puse jeb 46% vecāku neapmierina tas, kā tiek nodrošināts bērnudārza pakalpojums vasarā, liecina vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv maija sākumā veiktā aptauja. Aplūkosim, ko paredz tiesību akti, kā pašvaldības risina bērnudārzu pieejamības jautājumu vasaras mēnešos un kā izmaiņas to darba organizācijā ietekmē vecāku un bērnu ikdienu.
Organizācijas Mammamuntetiem.lv tiešsaistes aptauju par bērnudārza pieejamību vasarā aizpildīja 1260 vecāki no visas Latvijas. Tikai 4% aptaujāto respondentu atzina, ka vasarā dārziņš strādā, kā ierasts. 32% aptaujas dalībnieku atklāja, ka dārziņš vienu mēnesi ir slēgts un pārējos divus mēnešus darbojas apvienotās grupas, bet 30% atbildēja, ka dārziņš ir pieejams daļēji, proti, mēnesi ir slēgts, bet tā vietā tiek piedāvāts apmeklēt citu bērnudārzu. 20% vecāku atzina, ka dārziņš strādā visu vasaru, taču apvienojot grupas.
Arī LV portāls, sazinoties ar vairākām pašvaldībām, noskaidroja, ka veids, kā tiek organizēts darbs bērnudārzos vasaras periodā, īpaši neatšķiras no aptaujas rezultātiem.
Piemēram, Balvu novadā darbu apvienotajās grupās visu vasaru organizēs trijās no kopā sešām pirmsskolas izglītības iestādēm un divās no kopā deviņām pirmsskolas izglītības grupām. Pārējās iestādes paredzēts uz noteiktu laiku slēgt, piedāvājot bērniem vietas citos bērnudārzos, ja tas būs nepieciešams.
Ādažu novadā bērnudārzi būs slēgti vienu mēnesi, audzēkņiem, kuriem tas vajadzīgs, pirmsskolas izglītību šajā periodā nodrošinot citā novada izglītības iestādē. Visu vasaru darbosies tikai apvienotās grupas. Kā LV portālam paskaidroja pašvaldībā, šajā periodā bērnu skaits, kam nepieciešams apmeklēt bērnudārzu, būtiski samazinās, un arī personālam jādod iespēja doties atvaļinājumā.
Bauskas novadā darbs tiks organizēts atbilstoši Bauskas novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 1 “Par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu Bauskas novadā”, kas paredz, ka laika periodā no 1. jūnija līdz 31. augustam uz laika periodu, kurš nepārsniedz 60 dienas, izglītības iestādes var tik slēgtas remontdarbu vai citu objektīvu iemeslu dēļ. Šajā periodā izglītības pakalpojums tiks nodrošināts kādā citā bērnudārzā dežūrgrupā, ja vecāks būs izteicis tādu vēlmi. Ja bērnu apmeklējums ir liels un nepieciešama liela pedagogu kapacitāte, tad dažas iestādes uz šo periodu piesaista papildu darbiniekus, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.
Jūlijā būs slēgta arī puse no Ventspils valstspilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, bet pārējās darbosies dežūrrežīmā, uzņemot arī slēgto bērnudārzu bērnus. Pašvaldībā skaidro: vecāku aptaujā noskaidrots, ka jūlijā tikai ap 35% no visiem audzēkņiem grasās apmeklēt bērnudārzu. Šajā laikā pirmsskolas pedagogiem un citiem darbiniekiem ir iespēja izmantot atvaļinājumu, kā arī iestāžu telpās var droši un netraucēti veikt remontdarbus.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem” paredz, ka pirmsskolas izglītības programma tiek īstenota divos posmos:
“Arī vasarā pirmsskolas izglītības procesam jāturpinās,” LV portālam apstiprina Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga.
Tomēr darba reorganizācija šajā periodā nav aizliegta. “Ja viena pirmsskola uz laiku pārtrauc darbību, lai tās pedagogi un darbinieki varētu doties atvaļinājumā, tad pašvaldībai jāpiedāvā bērniem vieta citā tuvākajā pirmsskolā. Parasti pirmsskolas pirms vasaras sezonas mēdz aptaujāt vecākus par bērnudārza apmeklēšanu vasarā un veidot dežūrgrupas vai piedāvāt bērnam vietu citā pašvaldības pirmsskolā. Tāpat pašvaldībām, izvērtējot saistīto apstākļu kopumu, ir tiesības ar savu lēmumu koriģēt pirmsskolu darbalaiku vasarā,” turpina J. Veinberga.
Ja vecāki no pirmsskolas nesaņem informāciju par apmeklēšanas kārtību vasarā vai iespējamajām alternatīvām, tas vispirms ir jāpārrunā ar pirmsskolas vadību.
Ja atbildes neizdodas saņemt, tad vecākiem ir jāvēršas pašvaldībā, kas ir pirmsskolas dibinātāja un kopumā atbild par pirmsskolas darbu. Minētajās sarunās pašvaldībai ar vecākiem ir jārod abpusēji pieņemams risinājums par pirmsskolas nodrošināšanu vasarā. Ja pašvaldībā vasarā vispār netiek nodrošināti pirmsskolas izglītības pakalpojumi, tad var vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā, stāsta dienesta vecākā eksperte J. Veinberga.
Vecāku organizācijas Mammmuntetiem.lv veiktās aptaujas rezultāti apliecina, ka 36% vecāku ir spiesti bērnudārza darba grafikam pielāgot savu atvaļinājumu, savukārt 29% šajā periodā meklē pieskatītājus. 30% atzīst, ka nav nepieciešams pielāgoties, taču aptaujas rezultāti ļauj domāt, ka tas varētu būt saistīts ar īpašiem (izdevīgākiem) apstākļiem – iespēju strādāt no mājām vai arī atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā.
Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, komentējot aptaujas rezultātus, secina: “Ne visi vecāki var samenedžēt savus atvaļinājumus tā, lai tad, kad bērnudārzs vasarā, piemēram, uz mēnesi ir ciet, var pavadīt mēnesi kopā ar bērnu. Skumjākais ir tas, ka nereti arī bērnudārza personāls norāda, ka bērnam vasarā ir jāatpūšas. Tas ir diezgan nežēlīgi pret vecākiem, jo situācijas ir ļoti dažādas, vajadzētu izturēties toleranti.”
Vecāku domas par iespēju bērnu laist apvienotajā grupiņā citā bērnudārzā dalās, liecina aptaujas rezultāti. 35% aptautājo vecāku uzskata, ka tā ir slikta prakse, ja bērns ir vecumā līdz trijiem gadiem vai viņam ir grūtības iejusties jaunā kolektīvā. 27% iespēju laist citā dārziņā uzskata par labu risinājumu, ja vien otrs bērnudārzs atrodas netālu.
14% vecāku atzīst, ka bērns jaunajā vidē nespēj adaptēties.
Gandrīz tikpat jeb 13% aptaujas dalībnieku priecājas par šādu iespēju, pat ja pagaidu dārziņš neiekļaujas ikdienas maršrutā.
Izglītības un skolu psiholoģe, klīniskā un veselības psiholoģe Inita Kriškovska LV portālam stāsta, ka apvienotās grupas nav vērtējams kā negatīvs apstāklis, kas varētu ietekmēt bērna pašsajūtu. Jo ir arī pirmsskolas izglītības iestādes, kuru grupās ir dažāda vecuma bērni, kas kopējai bērnu attīstībai, sadarbības un komunikācijas prasmju apgūšanai ir pat ļoti nozīmīgi. Mazākie bērni, esot tādās grupās, var daudz ko iemācīties no lielākajiem, stāsta I. Kriškovska.
Grūtības šajā gadījumā varētu sagādāt katra attiecīgā bērna individuālās īpašības un temperamenta iezīmes, piemēram, spēja pielāgoties jaunām situācijām un izmaiņām ierastajā dienas gaitā.
“Dažiem bērniem ir ļoti grūti iejusties jaunā vidē un situācijās. Viņi daudz drošāk jūtas, dzīvojot pēc noteiktas struktūras un rutīnas. Savukārt daži bērni ātri un viegli pielāgojas izmaiņām. Viņiem, visticamāk, nebūs izteiktu grūtību iejusties jaunā pirmsskolas izglītības iestādē.
Vēl viena temperamenta iezīme, kurai ir nozīmē šajā situācijā, ir kopējā bērna reakcija uz jauno – cik viegli bērns spēj pieņemt kaut ko jaunu (jaunus cilvēkus, jaunu vidi, jaunus apģērbus, jaunu ēdienu u. tml.).
Arī tāda iezīme kā reakcijas intensitāte (apzīmē to, cik spēcīgas ir bērna reakcijas: gan negatīvās, gan pozitīvās) var būt būtisks apstāklis, kas var ietekmēt viņa iejušanos citā vidē un sadarbību ar vienaudžiem. Bērni ar stiprām negatīvām reakcijām – raudulīgumu, bailīgumu, trauksmainību –, visticamāk, ilgāk nespēs pievērsties savstarpējo attiecību veidošanai, apkārtējās vides un rotaļlietu izzināšanai. Savukārt priecīgākiem, nosvērtākiem, pozitīvāk noskaņotiem bērniem tas izdosies ātrāk un vieglāk,” atklāj psiholoģe I. Kriškovska.
LV portāla infografika
